Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. marts, 2013
Drukāt

Kipras glābšanas programma var novest pie uzticības zaudēšanas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc eirozonas finanšu ministru un Starptautiskā valūtas fonda vienošanās sniegt Kiprai 10 miljardu eiro finanšu palīdzību, to saistot ar nodokļu uzlikšanu noguldījumiem bankās, nedēļas nogalē tūkstošiem kipriešu centās izņemt skaidru naudu bankomātos.

 

Panika pieņēmās spēkā vakar, kad bankas palika slēgtas, un nav skaidri zināms, kad tās atsāks darbu. Aizdevuma piešķiršanas saistīšana ar nodokļu uzlikšanu noguldījumiem bankās apdraud noguldījumu drošības garantiju ES valstīs, kas politisku apsvērumu dēļ tika dota 2008. gadā pēc ASV bankas “Lehman Brothers” kraha. Kipras glābšanas programma izraisījusi finanšu trīci pasaules biržās, dramatiski pazeminot akciju vērtību un paaugstinot zelta cenu, kā arī radot jaunas bažas par parādu krīzes izplatīšanos eirozonā, atzīmē aģentūra “Reuters”.

Kiprā vairākkārt atlikta parlamenta sēde, kurā paredzēts izskatīt likumu par bankās esošo noguldījumu aplikšanu ar vienreizēju nodokli un citiem pasākumiem, kas nepieciešami starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Par sēdes atlikšanu uz šodienu vienojās parlamentā pārstāvēto partiju līderi pēc tikšanās ar valsts prezidentu Niku Anastasiadi. Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris un Centrālās bankas prezidents Paniks Demetriadis mēģina panākt, lai mazie banku noguldītāji tiktu atbrīvoti no jaunā nodokļa. Viņi izskata iespēju nepiemērot šo nodokli noguldījumiem līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkstošiem latu), bet tādā gadījumā būtu jānosaka lielāka nodokļa likme noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Ar šā nodokļa palīdzību plānots iegūt 5,8 miljardus eiro, atklājis ES avots Briselē, piebilstot, ka Kipra un starptautiskie kreditori apspriež iespējas.

Plānotais nodoklis ļauj izvairīties no valsts maksāto pensiju un valsts sektorā strādājošo algu samazināšanas, uzsvēris Kipras finanšu ministrs Mihalis Saris. Visiem noguldījumiem Kipras bankās, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), tiks piemērots 9,9% nodoklis, bet noguldījumiem, kas mazāki par 100 000 eiro, – 6,75% nodoklis.

Šis nodoklis tiks attiecināts gan uz rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem. Kipras bankās ir daudz nerezidentu noguldījumu no Krievijas, un tiek uzskatīts, ka Kipra ir viens no lielākajiem Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem.

Gaidāms arī, ka Krievija pagarinās atmaksas termiņu 2,5 miljardu eiro (1,8 miljardu latu) aizdevumam, kuru saskaņā ar pašreizējo vienošanos Kiprai ir jāatdod 2016. gadā. Kipras finanšu ministram par to ir paredzētas sarunas Maskavā trešdien. Krievijas prezidents Vladimirs Putins raksturojis šo nodokli kā “netaisnīgu, neprofesionālu un bīstamu”. Starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s” lēš, ka Krievijas uzņēmumu noguldījumi Kipras bankās veido 19 miljardus dolāru, bet vēl 12 miljardus dolāru uz pērnā gada septembri valstī glabāja Krievijas bankas.

Kiprai piešķirtais būs jau piektais aizdevums grūtībās nonākušajām eirozonas dalībvalstīm pēc Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Spānijas. Gaidāmais nodoklis ir izraisījis sašutumu Kiprā un radījis bažas, ka arī citas grūtībās nonākušās valstis, piemēram, Spānija un Itālija, varētu mēģināt risināt savas problēmas uz noguldītāju rēķina.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+