Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

Kipras parādus maksās krievi?

Eiropas Centrālā banka ir noraizējusies par Kipras ekonomisko situāciju, uzskatot, ka eirokrīze salā varētu uzliesmot ar jaunu spēku. Lai atveseļotu Kipras finanses, ir nepieciešami vismaz 17,5 miljardi eiro.

 

Sarunas par starptautiskā aizdevuma piešķiršanu ar Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) norit jau kopš aizvadītās vasaras, un tām vajadzētu noslēgties līdz marta beigām. Aizdevēju trijnieks Kiprai izvirzījis vairākus noteikumus, tostarp apkarot naudas atmazgāšanu, kā arī valsts ekonomikas glābšanā iesaistīt privātpersonas, sākot ar bagātajiem krievu tautības iedzīvotājiem, kas glabā Kipras bankās milzu summas. Vācu laikraksts “Suddeutsche Zeitung” to dēvē par “elegantu risinājumu” – palielināt nodokļus, sākot ar ienākumu, īpašuma un kapitāla nodokļiem, un tādējādi papildināt valsts kasi galvenokārt no bagāto imigrantu kabatām.

Finansiālo palīdzību Kipra pieprasīja pēc tam, kad Grieķijas valsts parādu restrukturizācija radīja lielus zaudējumus Kipras bankām. No nepieciešamajiem 17,5 miljardiem eiro 10 miljardi tiktu novirzīti banku glābšanai, bet atlikušie 7,5 miljardi eiro – budžeta sabalansēšanai. Kipras lūgtā aizdevuma summa ir samērā neliela, jo Grieķijas glābšanā SVF ieguldīja 240 miljardus eiro.

Kipras ekonomikas apjoms ir tikai 18 miljardi eiro gadā jeb aptuveni 0,2% no visas eirozonas ekonomikas apjoma. Līdz ar to finansiālā ziņā Kipras glābšana Eiropai nav neizpildāms uzdevums, bet lielākais šķērslis aizdevumam ir tas, ka aizdevuma gadījumā Kipras parāds pieaugtu līdz 140% no iekšzemes kopprodukta.

Sarunu laikā ar aizdevēju trijnieku Kipra ir vienojusies par virkni pasākumu, kas ļautu palielināt Kipras parādu nevis līdz 140%, bet tikai aptuveni līdz 100%. Šajā nolūkā Kiprai jāpiesaista privātas investīcijas un jāpalielina nodokļi. Kiprā, kur ir aptuveni 40 000 krievu tautības iedzīvotāju, 25% no depozītiem bankās pieder krieviem un trešdaļa ārvalstu investīciju nāk no Krievijas, šis risinājums skars vispirms tieši viņus.

Līdz šim Kipra tika uzskatīta par pēdējo fiskālo paradīzi Eiropā, kur uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viszemākais ES – tikai 10%, nav paredzēti nodokļi no ienākumiem no dividendēm, dāvinājumiem un mantojuma, bet no kapitāla pieauguma nodokļa ir viegli izvairīties. Tas ļāvis nerezidentu fiskālajiem īpašumiem Kiprā dažu gadu laikā trīskāršoties un 2009. gadā sasniegt 100 miljardu eiro kopējo vērtību jeb sešas reizes vairāk par Kipras iekšzemes kopproduktu. ECB prezidents Mario Dragi aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka ir ļoti svarīgi novērst finansiālo nestabilitāti Kiprā un apstiprināt Kipras banku glābšanas programmu. Tikmēr Kipras Centrālās bankas prezidents Panikos Demetriades saņēmis no Krievijas finanšu ministra Antona Siluanova apstiprinājumu, ka Krievija ir ieinteresēta investēt divās Kipras lielākajās bankās, kuru glābšanai kopā nepieciešami deviņi miljardi eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+