Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. februāris, 2014
Drukāt

Kipras sarunas bīda ASV

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidents Niks Anastasiads un pašpasludinātās Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) prezidents Dervišs Eroglu atsākuši sarunas par Kipras atkalapvienošanos, mēģinot pielikt punktu vienam no ilgstošākajiem Eiropas konfliktiem, kas ir nopietns šķērslis Turcijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai. Līdz šim sarunas atsāktas un pārtrauktas neskaitāmas reizes, tomēr šoreiz diplomātiskie dienesti un plašsaziņas līdzekļi ir noskaņoti optimistiski, pateicoties ASV izrādītajai interesei.


Gāzes diplomātija


Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja 38 procentus teritorijas salas ziemeļos, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu. Jau 40 gadus, ANO mudinātas, abas puses apspriež iespēju atkalapvienoties, ik pa laikam atsākot un atkal pārtraucot sarunas. 2004. gadā ar ANO starpniecību tika panākta vienošanās par salas atkalapvienošanos, tomēr referendumā, kas vienlaikus notika abās Kipras kopienās, trīs ceturtdaļas grieķu kipriešu šo vienošanos noraidīja, kamēr vairākums turku nobalsoja par. Pēc vienošanās izgāšanās grieķu pārvaldītā Kipras daļa, kas ir starptautiski atzīta, pievienojās ES, kamēr ZKTR, ko atzīst vienīgi Ankara, aizvien atrodas faktiskā starptautiskā izolācijā.

Šodienas optimismu attaisno ne tik daudz abu kopienu līderu tikšanās un apņemšanās “nonākt pie risinājuma iespējami drīzākā laikā”, kā Vašingtonas diplomātiskais spiediens. Nedēļu pirms sarunu atsākšanas ASV nosūtīja uz Nikosiju sava valsts sekretāra Eiropas un Eir­āzijas jautājumos palīdzi Viktoriju Nulandi. Itālijas ziņu aģentūra “Ansa”, atsaucoties uz anonīmu diplomātisko aprindu pārstāvi, vēsta, ka Nulandes galvenais uzdevums bijis nogādāt Anastasiadam un Eroglu ASV prezidenta Baraka Obamas parakstītu vēstuli ar aicinājumu nekavējoties atsākt sarunas un pārvarēt nesaskaņas.

Kā izskaidrojama šī piepešā atjaunotā ASV interese par “Kipras jautājumu” pēc deviņus gadus ilgušas vienaldzības? Daži ASV politikas eksperti, uz ko atsaucas “Ansa”, uzskata, ka Vašingtonas attieksmes maiņas pamatā ir nesen atklātas ogļūdeņražu iegulas Vidusjūras austrumu daļā, starp Izraēlas un Kipras krastiem, kuru izmantošanai nepieciešams miers, stabilitāte un sadarbība starp šā reģiona valstīm. Vienošanās “Kipras jautājumā” neapšaubāmi palīdzētu radīt mierīgāku gaisotni un pavērtu iespējas izdevīgai sadarbībai starp Kipru, Turciju un Izraēlu. Turpretī enerģētiskā apvienība pret Turciju, ko vēlas panākt grieķu kipriešu radikālie nacionālisti un kas apvienotu Kipru, Grieķiju, Izraēlu un Ēģipti, būtu solis pretējā virzienā.

Vai taps “jaunā” Kipra?


Analītiķi norāda, ka ASV nebūtu sākušas diplomātisko iniciatīvu Kiprā, ja tas nebūtu nepieciešams arī Izraēlai, kas pirms dažiem mēnešiem sākusi attiecību normalizēšanas procesu ar Turciju. Izraēlas un Turcijas attiecības krasi pasliktinājās pēc 2010. gada maija, kad Izraēlas jūras spēki uzbruka turku pacifistu kuģim “Mavi Marmara”. Tagad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir atvainojies par notikušo un apsolījis izmaksāt kompensācijas bojāgājušo tuviniekiem. Arī Izraēlas aviokompānija “El Al”, kuras 13% akciju pieder valstij, ir paziņojusi par lidojumu atsākšanu uz Turciju, ko bija pārtraukusi 2007. gadā pēc nesaskaņām par drošības prasībām. Šī pakāpeniskā abu valstu attiecību uzlabošanās ir ļāvusi sākt izvērtēt iespēju būvēt jaunu gāzesvadu, pa kuru transportēt dabasgāzi no Izraēlas zemūdens iegulām uz Turciju, kur jau ir plašs gāzesvadu tīkls.

Aizvadītajā nedēļā notika Anastasiada un Eroglu pirmā tikšanās “neitrālā zonā” – pamestajā Nikosijas lidostā, ko tagad izmanto ANO miera uzturētāji. Tikšanās ilga pusotru stundu, un tajā abu kopienu līderi izteica vēlmi īsā laikā panākt vienošanos par salas atkalapvienošanos. “Jaunā” Kipra, kurai vajadzētu rasties vienošanās ceļā, būs “divkopienu un divzonu federācija”, kas vienlaikus būs “vienota juridiska vienība starptautiskajā arēnā un ar vienotu valdību”, teikts abu pušu kopīgajā paziņojumā. Lai vienošanās stātos spēkā, par to vienlaikus abās Kipras kopienās rīkos referendumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+