Latvijā
Sabiedrība

Kiršteins neuzskata, ka jāuztraucas par latviešu izvēli kļūt par Īrijas pilsoņiem 1

Ekrānšāviņš no Youtube.com

“Tas nav liels skaits. Ja šis skaits būtiski nepieaugs un ja tiešām notiks tā, kā rāda iebraukšanas/atbraukšanas grafiki, tad tā nekāda lielā problēma nebūs. No Īrijas līdz šejienei var atlidot trīs stundās ,” Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot ziņu par to, ka šī gada trešajā jauno pilsoņu uzņemšanas ceremonijā Dublinā par Īrijas pilsoņiem kļuvuši arī 154 Latvijas valstspiederīgie.

Kiršteins uzskata, ka šis skaitlis nav pamats satraukumam. Viņš raidījumā atsaucās uz traģiskākiem periodiem Latvijas vēsturē, lai ilustrētu to, ka pagātnē esam piedzīvojuši daudz lielākus zaudējumus: “Mums ir jāraud par to, ka pēc Pirmā pasaules kara Krievijā palika 300-400 tūkstoši.”

Viņš norādīja, ka arī pati Latvija pēdējos gados naturalizējusi cittautiešus. Viņš apgalvoja, ka jau teju 1000 vāciešu kļuvuši par Latvijas pilsoņiem. “Mums laukos, piemēram, Jelgavas novadā, Zemgalē ir ļoti daudz vācu saimniecību, kuri te strādā, kuriem ir bērni, kuri iet latviešu skolās. Arī turpat Kurzemē atgriežas,” raidījumā sacīja Kiršteins. Par pilsoņiem kļuvuši arī iebraucēji no citām valstīm: “Mums ir arī ukraiņi, protams, un krievi, kas joprojām iebrauc, – tā saucamie jaunpilsoņi.”

“Tiem, kas ir dabūjuši uzturēšanās atļaujas un nodzīvojuši šeit zināmu laiku, tāpat ir tiesības,” skaidroja Kiršteins. Viņš arī pauda, ka šie cilvēki pilsonību neiegūst automātiski – viņiem jāpierāda savas vēstures un valodas zināšanas, jānoliek eksāmens.

LA.lv