Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. jūlijs, 2015
Drukāt

Kāpēc ķiršu kokiem bija daudz ziedu ķekaru, bet ogu nav?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Strazdu aizbaidīšanai

Lai aizbaidītu strazdus, par visfektīvākajiem saimnieks uzskata balonus. Sezonā 1 ha platībai nepieciešams aptuveni simt gabalu, bet tas nemaksā dārgi. Piemērotāki ir dzeltenas krāsas baloni – tos piepūš ar hēliju, uzzīmē atbaidošus ģīmjus un piesien pie gariem, zemē iedzītiem mietiem, lai var brīvi plivināties gaisā, turklāt augstāk par ķiršu galotnēm. Balonus nevar siet koku zaros, jo vējā tie tiks sadurti. Šādi pildīti baloni plivinās aptuveni piecas stundas, tāpēc laikus jānomaina, citādi strazdi būs klāt.

“Diviem saldo ķiršu kokiem bija daudz ziedu ķekaru, bet ogas nav nevienas. Kāpēc?” EGILS JAUNPILS NOVADĀ

– Daudzos ķiršu dārzos šogad ir neražas gads. Vainojamas vēlās salnas un vēsais, vējainais, mitrais laiks kauleņkoku ziedēšanas laikā. Naktīs bija tikai +3…+4 °C, kukaiņi nelidoja, tāpēc ziedi netika apputeksnēti vai arī slikti apputeksnējās. Liela daļa aizmetušos auglīšu nobira, – skaidro zemnieku saimniecības “Gulbji” saimnieks Pēteris Heimanis.

Lai saldie ķirši ražotu, nedrīkst blakus stādīt divus vienas šķirnes kokus. Jābūt vismaz 2–3 dažādām, vienā laikā ziedošām šķirnēm, piemēram, ‘Iputj’, ‘Meelika’, ‘Paula’. Jo vairāk šķirņu, jo koki būs ražīgāki. Gandrīz visas agrāk ziedošās saldo ķiršu šķirnes savstarpēji labi apputeksnējas, izņēmums ir ‘Polli Rubin’, kas zied ļoti agri, kā arī vēlu ziedošās ‘Drogana Dzeltenais’, ‘Balzams’. Vienīgais pašauglīgais saldais ķirsis ir šķirne ‘Lapins’ ar lieliem augļiem, bet tam ir slikta salcietība.

– Kamēr ķirši vēl jauni, nelieli, tie labi aug un ražo. Kad kļūst vecāki, parādās dažādas vainas. Ja vainagu veido nepareizi un izaug lieli koki, kam zari ir bez augļzariņiem, turklāt tie cits citu noēno, vairs nevar iegūt labas ražas, – spriež LLU Agrobiotehnoloģijas institūta asociētais profesors, augļkopības saimniecības “Osīši” saimnieks Mintauts Āboliņš. – Mūsu eksperimentālajā dārzā ir ieviesies lapu koku nevienādais mizgrauzis. Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, trīs saldos ķiršus jau nozāģējām. Izskatās, būs jālikvidē vēl divi augļu koki, jo uz tiem parādījušies raksturīgie bojājumi – izurbti caurumiņi jeb ejas ar skaidām.

Savukārt zemnieku saimniecības “Kurciņi” saimnieks Andris Vecmanis par saldajiem ķiršiem nesūdzas – raža šogad ir laba par spīti sarežģītajiem laika apstākļiem. Viņa saimniecībā 1 ha lielo dārzu no valdošajiem ziemeļrietumu vējiem sargā 12–15 m augsta egļu siena. Skuju koki rada aizvēju, tādējādi ķiršiem nodrošināta silta vieta. Lai kauleņkoki labāk ražotu, ziedēšanas laikā audzētājs šajā platībā izvieto 3–5 bišu saimes.

Par labākajām viņš atzīst saldo ķiršu šķirnes ‘Paula’ (ar dzelteniem, palieliem augļiem, labi ražo visā Latvijā), ‘Doņeckas 42–37’ (gaiši dzelteni augļi ar sārtu sānu, sulīgi, skrimšļaini, sver 10–12 g, šķirne ražos tikai Pierīgā un Kurzemē, jo vāja ziemcietība), ‘Kompaktnaja Venjaminova’ (15 gadu laikā koks sasniedz tikai 2,5–3 m, tāpēc rindā var stādīt 2,5 m attālumā citu no cita, augļi ir tumši sarkani, sver aptuveni 7 g, ienākas nedaudz vēlāk par šķirni ‘Meelika’).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+