Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Elita Kuzma: Vācijā interese par Latviju ir pieaugusi (6)

Foto - Ilze GarozaFoto - Ilze Garoza

Kopš septembra vidus Latvijas vēstniece Vācijā ir Elita Kuzma. Viņu satiku Freiburgā, kurp vēstniece bija ieradusies no Berlīnes, lai piedalītos “Daugavas Vanagu” Vācijas nodaļas, Eiropas Latviešu apvienības un Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē “Mēs – latvieši pasaulē”.

E. Kuzma: – Pašreiz ir laiks, kad Latvijas un Vācijas attiecības ir ļoti augstā politiskā un arī savstarpējās uzticības līmenī. Vācija mums ir ļoti uzticams un spēcīgs sadarbības partneris Eiropā. Latvijai eiropiešu acīs ir pozitīvs tēls – mūsu ekonomika ir augoša, un Latvija ir valsts, kas uzņemas politisku atbildību par Eiropā kopīgi risināmiem jautājumiem.

– Vai vēstniecībā vēršas arī Vācijas uzņēmēji? 


– Tikko biju vizītē Hamburgā. Tā ir bagāta pilsēta un federālā zeme, ieinteresēta visā, kas notiek Baltijas jūras reģionā, tāpat mūsu kaimiņu reģionā Skandināvijā. Tikos ar Hamburgas pirmo birģermeistaru, kas ir arī Hamburgas brīvpilsētas vadītājs, ar Hamburgas ekonomikas ministru, ar tirdzniecības kameru. Latvija varētu pārņemt partneru pieredzi, lai stiprinātu to nozaru konkurētspēju, kurās paši saskatām potenciālu. Tāpat varētu sadarboties, Hamburgai iesaistoties profesionālās izglītības kvalitātes veicināšanā to programmu ietvaros, kuras Latvijā nesen ir sākusi Vācijas valdība.

– Pirms divarpus gadiem Vācija atvēra darba tirgu Latvijas iedzīvotājiem. Vai ir gadījies tā, ka vēstniecībā vērsušies cilvēki, kuri cerēto darbu Vācijā nav ieguvuši, pietrūcis naudas, tāpēc lūguši palīdzību?


– Vēstniecība patiešām saņem šādus lūgumus pēc palīdzības. Ikvienam, dodoties darbā uz Vāciju, vēlams zināt, kur, pie kāda darba devēja viņš strādās. Jābūt uzmanīgiem ar darba devēja izvēli, un noteikti jānoslēdz līgums, lai pēc tam būtu pamats juridiskai aizstāvībai.

Ir jāsaprot, ka ļoti liela nozīme būs vācu valodas zināšanām. Ir nepieciešama naudas rezerve – iztikai un naktsmājām pirmajās nedēļās vai mēnešos, ja darbs vēl nav sameklēts. Vācijā ir pieprasīts tehniski profesionāli izglītots darbaspēks. Uz vakancēm ir ļoti daudz pretendentu, un jebkuram darba meklētājam jākonkurē ar citiem.

Vēstniecība nesniedz konkrētu palīdzību darbā iekārtošanā, – tas nav mūsu darba uzdevumu lokā. Konsulāro palīdzību, protams, sniedzam. Tāpēc nesaku, ka nevajag vērsties vēstniecībā, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ar kādiem lūgumiem un jautājumiem nākt. Par to pilnvērtīga informācija atrodama mūsu mājas lapā. Pieņemšanas stundās var zvanīt pa telefonu, bet vēl labāk uzrak-
stīt e-pastu, un tad atbildē iesakām, ko darīt.

– Uz konferenci Freiburgā ir atbraukusi latviete no Hamburgas, kura teicās nezinām, vai viņas pieaugušie dēli var pieteikties dubultpilsonībai vai ne.


– Par dubultpilsonības iegūšanu cenšamies atbildēt ļoti precīzi, lai cilvēki var sagatavoties šā procesa veiksmīgai norisei.

– Vācijā spožus panākumus gūst Latvijas mūziķi un režisori. Vai viņu veikums palielina vāciešu interesi par Latviju? 


– Mēdz jokot, ka vēstnieks, atklājot kādu kultūras vai mākslas notikumu, bieži saka: “Tas vēstnieka darbā ir kā ķirsis uz putukrējuma tortes.” Latvijas kultūras klātbūtne Vācijā ir ļoti daudzveidīga, teicamā mākslinieciskā līmenī, un to augstu novērtējuši gan vācu mākslas un kultūras profesionāļi, gan arī klausītāji un skatītāji.

16. oktobrī biju Frankfurtē pie Mainas, kur tika atklātas ikgadējās Eiropas Centrālās bankas Kultūras dienas, kas šogad veltītas Latvijai. Kultūras dienu atklāšanā dziedāja Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, muzicēja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vijolniece Baiba Skride, pianists 
Reinis Zariņš un ērģelnieks Aigars Reinis – tā bija patiešām mākslinieciski augsta Latvijas kultūras manifestācija. Kultūras dienas turpināsies līdz novembra vidum, un programma ir ļoti plaša – tajā ir mūzika, arhitektūra, dzejas lasījumi un pat īpaši sarīkojumi bērniem.

Nozīmīgs notikums vasarā Šlēsvigā – Holšteinā bija klasiskās mūzikas festivāls, kura partnervalstis šogad bija trīs Baltijas valstis. Septembrī, vien nedēļu pēc tam, kad biju ieradusies Berlīnē un sākusi darbu, apmeklēju Berlīnes “Komische Oper” sezonas atklāšanas pirmizrādi, ko iestudējis Viesturs Kairišs, kostīmu māksliniece bija Ieva Jurjāne. Vācijā zina, ka šie globāli strādājošie, uz pasaules un Eiropas skatuvēm atzītie mākslinieki nākuši no Latvijas.

Biju ļoti pagodināta, kad no Vācijas valsts prezidenta Joahima Gauka saņēmu ielūgumu piedalīties ceremonijā, kurā Vācijas augstākais apbalvojums – Vācijas Nopelnu krusts – tika pasniegts diriģentam Marisam Jansonam. Viņš tika apbalvots par ieguldījumu Bavārijas radio simfoniskā orķestra attīstībā, izglītojot jauno paaudzi.

Rīga būs 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Arī tā mums ir lieliska iespēja Vācijā prezentēt mūsu kultūras mantojumu un šodienas kultūras dzīves daudzveidību.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kopš okupācijas formālām beigām 1991. gadā, Igaunija ir veidojusi attiecības ar Somiju, bet Lietuva ar Poliju (kaut gan tur ir bijušas savas problēmas). Vienīgi Latvija ir palikusi bez tuvāka sadarbības partnera, un šo robu ir centusies aizpildīt uzmācīgā, imperiālistiskā Krievija. Vēsturisku un kulturālu iemeslu dēļ, latviešu tuvākais sadarbības partneris ir Vācija. Ņemot vērā, ka Vācija šodien ir demokratiska valsts bez imperiālām pretenzijām Latvijā, mums būtu jāizvērš daudz ciešāka sadarbība ar šo ekonomiski spēcīgako zemi Eiropā.

  2. Tikai ne pašiem latviešiem.

  3. kad Vācija taisās atdot Latvijai 127 miljardus eiro kā zaudejumu atlīdzību par 2. PK laika noziegumiem, – vairāk kā 110 000 civiliedzīvotaju tīsu noslepkavošanu Latvijas teritorijā un vairāk ka 40 000 ēku un infrastruktūras oibjektu sagraušanu, ko veiva vācu hitleriskie zemcilvēki? Procenti aug..

Draugiem Facebook Twitter Google+