Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. septembris, 2015
Drukāt

Mājās dzīvo ķirzaciņa, kas maina krāsu

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ķirzaka (Anolis Caroliensis).

Karolīnas jeb zaļais anolis:

* dzimtene – Ziemeļamerika un dažas Karību jūras salas

* dzīvnieciņš atklāts 1802. gadā

* iguānām radniecīga ķirzaku šķirne

* tēviņi 12 līdz 20 cm gari, mātītes – mazākas

* pārojas no aprīļa līdz septembra beigām

* mazuļi izšķiļas no olām

* turot nebrīvē, terārijā jāievieto UV staru lampa

* jānodrošina gaisa temperatūra no 23 līdz 30 grādiem

* barība – kukaiņi, miltu tārpi, gatavi augļi, salātu lapas

* dzīves ilgums nebrīvē 2 līdz 3 gadi.

Pirms kāda laika Ulbrokas vidusskolas septītās klases skolnieks Roberts Jansons mūs iepazīstināja ar vienu no saviem neparastajiem mīluļiem – orhideju dievlūdzēju – kukaini, kas iedomājas, ka ir orhidejas zieds. Bet arī otrs Roberta mājdzīvnieks ir neparasts. Tā ir galvenokārt Ziemeļamerikā sastopama iguānām radniecīgā ķirzaka – Karolīnas jeb zaļais anolis.

Karolīnas anoļi (latīniskais nosaukums – anolis carolensis) ASV dienvidaustrumu daļā ir diezgan plaši izplatīti, stāsta Roberts. Tie rāpjas pa kokiem un māju sienām, tiem ļoti patīk uzturēties vīnogulājos un sildīties saulītē. Savvaļā anoļiem parasti izdodas nodzīvot ne vairāk kā vienu gadu, jo tie ir iecienīta dažādu plēsēju barība. Nebrīvē, kur tos neviens neapdraud, anoļi dzīvo divus līdz trīs gadus.

Roberts savu anoli iegādājies tikai pirms dažiem mēnešiem ar interneta portāla www.ss.lv starpniecību. Radībiņa patlaban ir aptuveni vienu gadu veca un sasniegusi vairāk nekā divdesmit centimetru garumu. Tiesa, 60 līdz 70 procentus no anoļa ķermeņa veido aste. Ķermeņa garums ir tikai aptuveni septiņi centimetri. Turklāt anoļi ir vienīgās ķirzakas Ziemeļamerikā, kas maina ādas krāsu. To šīs radībiņas dara ne tikai, lai saplūstu ar vidi, bet arī gaisa temperatūras, stresa un aktivitāšu ietekmē. Brūns anolis kļūst, kad tā aktivitātes ir samazinātas vai tas atrodas mitrā, tumšā, vēsā vietā, savukārt koši zaļa anoļa ādas krāsa kļūst, kad ķirzaka aktīvi kustas vai atrodas saules apspīdētā, siltā vietā.

Anoļu tēviņi ir ļoti teritoriāli. Vīriešu kārtas anoļi uzbrūk ne tikai citiem tēviņiem, kas iezagušies teritorijā. Novērots, ka anolis, kas dzīvo nebrīvē, metas virsū pat savam atspulgam spogulī. Teritorija, ko anolis uzskata par savu, gan nav liela – tikai aptuveni viens kvadrātmetrs. Dzīvojot savvaļā, tēviņš savā teritorijā mitinās kopā ar divām vai trim mātītēm.

Pārojas anoļi no aprīļa līdz septembra beigām. Olas mātīte izdēj un atstāj saulē. Ja ligzdu neviens neizposta, pēc 30 līdz 45 dienām izšķiļas 52 līdz 67 mm lieli mazuļi. Vecāki par tiem nerūpējas, atstāj savā vaļā. Mazās radībiņas apdraud ne tikai plēsēji, bet pat pašu anoļu tēviņi. Pieauguši anoļi klūst astoņu mēnešu vecumā.

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ķirzaka (Anolis Caroliensis).

Kā jāiekārto terārijs, ja esat nolēmis šo radībiņu turēt kā mājdzīvnieku?

– No koku lapām ķirzakai jāizveido vairākas slēptuves. Jāievieto arī zari, pa kuriem rāpot. Jānodrošina ultravioleto staru lampa, kam jābūt ieslēgtai visu dienu. Jo anoļa dzimtenē Ziemeļamerikā dienas ir ļoti siltas, bet naktis – krietni vēsākas. Tāpēc vakaros UV staru lampa ir jāizslēdz, tad anolis saprot, ka jādodas gulēt – palien zem kādas lapas, saritinās, aizver acis un iemieg. Jāpatur prātā, ka gaisa temperatūrai dažādās terārija vietās jābūt atšķirīgai – vēsākajā vietā 23 grādi, siltākajā ap 30, lai ķirzaciņa varētu izvēlēties, cik siltos apstākļos viņai tobrīd gribas uzturēties. Divas reizes dienā – no rīta un vakarā – terārijā jāizsmidzina ūdens, jo, tāpat kā orhideju dievlūdzējs, arī anolis dzeršanai izmanto ūdens lāses, kas sakrājušās uz augu lapām, – stāsta Roberts.

Kāpēc Roberts izvēlējies tieši šo radībiņu? Pirmkārt, no ķirzakām neveidojas alerģija. Uz kaķu un suņu apmatojumu puisim, izrādās, ir alerģiska reakcija. Otrs iemesls – anoli, Robertaprāt, ir daudz vieglāk kopt un uzturēt nekā pūkainos dzīvniekus. Trešais iemesls – šis dzīvnieciņš ļoti interesanti uzvedas. Ja anoli neviens netraucē, tas lielākoties laiku pavada, sildoties ultravioleto staru lampas saulītē, bet, ja dzīvnieciņš jūtas apdraudēts, sāk lielā ātrumā skriet. Ķirzaciņa saimniekam ne reizi vien ir iekodusi pirkstā, taču sīko zobiņu kodiens nav sāpīgs. Dzīvnieciņš pirkstu spēj tikai saspiest.

Pārtiek anolis no circeņiem, miltu tārpiem, citiem tārpiņiem un kukaiņiem. Aukstajā sezonā saimnieks barību savai ķirzaciņai iegādājas zooveikalā, bet vasarā bieži gādā pats, pļavā saķerot sienāžus, mušas un citus kukaiņus. Anolis tos apēd ar gardu muti, taču tam garšo arī augļi – pēc iespējas mīkstāki banāni, mango, aprikozes, persiki. Tos samīca putriņā, ko anolis salaiza ar mēli. Kirzaciņa labprāt našķojas arī ar burkāniem un grauž salātu lapas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+