×
Mobilā versija
Brīdinājums +22°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
19. jūlijs, 2018
Drukāt

KLAIPĒDAS REĢIONS AICINA IEPAZĪT UNIKĀLAS VIETAS LIETUVAS RIETUMOS

028

Klaipēdas reģions atšķiras ar savu dabu, tradicionālajiem amatiem un kultūras mantojumu. Šeit ir daudz muižu, muzeju un kultūras centru, kas dod iespēju tuvāk iepazīties ar šā reģiona tradicionālajiem amatiem, vēsturi un kultūru, savukārt izziņas takas un iespaidīgie dabas pieminekļi ļauj sajust Klaipēdas reģiona unikalitāti.

Iepazīšanās ar tradicionālajiem amatiem

Iepazīšanās maršrutu pa Rietumu reģionu iesakām sākt ar Kretingas rajonu, kur var apmeklēt Kretingas muzeju un Tradicionālās amatniecības centru. Renovētajā muižas saimniecības ēkā-siltumnīcā izveidotajā amatniecības centrā notiek dažādas radošās darbnīcas — tiek organizētas tradicionālo konfekšu gatavošanas aktivitātes bērniem, savukārt pieaugušie var uzzināt maizes cepšanas noslēpumus. Šeit bērni tiek aicināti krāsot olas, velt vilnu, gatavot Ziemassvētku vakariņas, tautas daiļamatnieki māca grebt un veidot.

Amatniecības centrā pulcējas visi mantojuma lolotāji — amatnieki, tautas daiļamatnieki, savukārt apmeklētājiem ir iespēja iepazīties un uzzināt, ar ko senos laikos nodarbojās šā reģiona iedzīvotāji.

Varbūt zināt, ka Kretingā var atrast Lietuvā resnāko kastaņu. Īpašais koks aug Salantu pilsētas parka dienvidrietumu daļā, netālu no Salantas upes. Kastaņa, kas ir uzskatāma par Salantu muižas parka lepnumu, ir 28 m augsta, tās diametrs — 1,53 m, apkārtmērs — 4,8 m. Salantu kastaņa ir valsts aizsargājams botāniskais dabas mantojuma objekts.
Domājams, ka kastaņu (tāpat kā citus augus muižas parkā) stādījis Salantu muižnieks, Varšavas Universitātes adjunkts Konstantīns Gorskis.

Unikālais Aukštumalas purvs

Šilutes rajonā ir daudz dabas un kultūras objektu. Viens no interesantākajiem ir Kintu Vīdūna kultūras centrs, kas glabā atmiņas par Vīdūna dzīvi un daiļradi, šā reģiona vēsturi, tā etnokultūras mantojumu, kā arī organizē izglītojošus projektus un piedāvā maršrutus objektu apskatei.

Viens no apmeklētākajiem dabas objektiem Šilutē ir Aukštumalas purvs. Aukštumalas izziņas taka piedāvā retu un unikālu iespēju iepazīties ar visā pasaulē zināmo augsto purvu, uzzināt par tam raksturīgiem augiem un dzīvniekiem, apskatīt ainavu, sajust savdabīgo un unikālo purva skaistumu, saprast, ka purvs nav tikai izmirkusi dubļaina vieta ar dziļiem un viltīgiem akačiem, kas atbaida tūristus, bet ir arī viens no nedaudzajiem vēl palikušajiem ļoti retu purva augu un dzīvnieku patvērumiem.

Taka ved gar bijušo akmeņiem klātu taku zem purva virsmas. Tas ir mantojums no 18. gs. Pēc tam ceļš pār purvu tika izbūvēts, lai savienotu vairākus purvu apvidus ciemus, kuru vairs nav.

Aukštumalas purvs aizņem vairāk nekā 2500 ha teritoriju, taču faktiski neskarta ir mazāk nekā puse no purva. Otrā daļā iegūst kūdru. 1898.–1900. gadā Aukštumalas purvu pilnībā izpētījis vācu botāniķis Karls Alberts Vēbers (Carl Albert Weber). 1902. gadā viņš izdevis pasaulē pirmo purvu zinātnes grāmatu.

Turpinot iepazīšanos ar Šiluti, dabas draugus aicinām apmeklēt Kintu meža izziņas un rekreācijas taku. Tā ir 2 km gara gājēju taka ar piejūras akvatoriju, kurā paveras unikāli skati uz jūras ūdens plašumiem un viņpus jūrai esošajām Kuršu kāpām. Pēc tekstu izlasīšanas informācijas stendos uzzināsiet Kuršu jomas vēsturi un leģendas, piejūras niedrājos var ieraudzīt bebru un mežacūku iecienītas vietas.

Izziņas un rekreācijas taka ietilpst Nemunas deltas reģionālā parka teritorijā, ko kopā ar Ventes ragu pazīst kā reģionu ar putnu daudzveidību.

Tilti, kas izgrezno Šiluti

Šilutē apmeklētājus piesaista Dzeltenais tilts (to sauc arī par Slimnīcas tiltu). Tas ir 1914. gadā pār Šīšas upi uzbūvēts tilts ar vēsturisku un tehnisku vērtību. Pie tilta, rietumu krastā, atrodas Primārās veselības aprūpes centrs, austrumu krastā — Šilutes muzejs.

Pēdējos pārdesmit gadus savienojošā tilta arkas ir nokrāsotas dzeltenā krāsā. Dzeltenais tilts ir Šilutes vecpilsētas urbānistikas un tehnikas piemineklis, 1995. gadā tas tika ierakstīts Lietuvas Republikas Kultūras vērtību reģistrā.

Vēl viena īpaša celtne Šilutes rajonā ir iekārts koka tilts pār Pakalnes upi. Vietējie jau vairākus gadu desmitus to sauc par „Pērtiķu tiltu”. Šo tiltu bieži apmeklē gan Rusnes iedzīvotāji, gan salas viesi. To parasti dara pēc pastaigas pa Skirvītēles ciemu.

Koki — senie dabas pieminekļi

Pagrīņu ozols ir viens no senākajiem dabas pieminekļiem Šilutes rajonā. Koku var atrast Šilutē, netālu no Stadiona ielas. Tiek uzskatīts, ka šim meža milzim jau ir ap 300 gadu. Tā stumbra apkārtmērs ir 4,8 m, diametrs — 1,5 m, augstums — 24 m. 1960. gadā Pagrīņu ozols tika pasludināts par dabas pieminekli, savukārt 1987. gadā tas atzīts par valsts nozīmes dabas pieminekli.

Šilutes rajonā lepni stāv arī Hermaņa Zūdermaņa ozols — botāniskais dabas mantojuma objekts, kas 2005. gadā tika pasludināts par valsts aizsargājamu objektu. Koks aug Žaļģires mežā, Nemunas deltas reģionālā parka teritorijā. Tas nosaukts par godu vācu rakstniekam un dramaturgam Hermanim Zūdermanim, kas cēlies no Šilutes novada.

Iepazīšanās ar Klaipēdas rajona vēsturi

Arī Klaipēdas rajonā ir daudz kultūras mantojuma objektu un vēsturisku vietu. Viens no interesantākajiem tūrisma objektiem ir Gargždu novada muzejs, kurā var iepazīties ar pilsētas un reģiona vēsturi, šeit tiek rīkotas mākslas izstādes un izglītojošas nodarbības.

Gargždu novada muzejs tika dibināts 2005. gadā Klaipēdas rajonā, kur krustojas divi etnogrāfiskie reģioni (Mazā Lietuva un Žemaitija). Muzejs ar savu darbību popularizē Žemaitijas reģiona vēsturisko mantojumu, savukārt filiāles, kas atrodas Mazās Lietuvas reģionā, proti, Aglonēnu etnogrāfiskā māja, Brīvības kauju un trimdas vēstures muzejs, Ievas Simonaitītes memoriālais muzejs un J. Giža etnogrāfiskā māja — šā reģiona vēsturi un kultūru.

Vēstures cienītājiem ir vērts apmeklēt Dovilu etniskās kultūras centru, kurā ir daudz vērtīgu vēstures un novadpētniecības materiālu par senajiem Dovilu iedzīvotājiem un viņu paražām. Etnokultūras centrā var apskatīt daudz seno vietējo iedzīvotāju sadzīves eksponātu: mēbeles, darbarīkus, mājsaimniecības piederumus, seno tekstilizstrādājumu paraugus un fotogrāfijas. Izpētīti arī 12 Dovilu seņūnijā esošie senie kapi. Lai saglabātu biškopības tradīcijas, 2007. gadā pie Dovilu etniskās kultūras centra tika izveidota bišu drava.

Dovilu etniskās kultūras centrs organizē kalendāros svētkus, Austrumprūsijas lietuviešu un šā reģiona seno iedzīvotāju tikšanos, piemiņas vakarus par godu slaveniem Dovilu novada cilvēkiem, tematiskās folkloras programmas, seminārus, izglītojošus projektus bērniem, amatu skoliņas, kā arī rīko ikgadējos tradicionālos Dovilu pilsētiņas svētkus un folkloras festivālu „Uzaugu Lietuvā”.

Apmeklējot Klaipēdas rajonu, ir vērts apskatīt arī šeit esošās muižas: bijušo Lankišķu (Dovilu I) muižas māju, Kiškēnu muižu un bijušo Lēbartu (Dovilu II) muižas māju. Šīs muižas mājas vēsture aizsākās 1758. gadā, kad rakstītajos avotos pirmo reizi minēts ceļotājs un brīvais mantinieks Simons Lēbarts (Simon Loebardt), kas dzīvoja Lēbartos.

No 1873. gada Lēbartu muižu pārvaldīja Mazās Lietuvas novada kultūras un sabiedriskais darbinieks, Šilutes pilsētas mecenāts, lietuviešu valodas, folkloras, arheoloģijas pētnieks un izdevējs, pirmā muzeja Klaipēdas reģionā dibinātājs Hugo Šojs (Hugo Scheu). Pateicoties viņam, muižas māja tika paplašināta: rekonstruēta pils, uzceltas mūra un koka saimniecības ēkas, izveidots dārzs un parks. 20. gs. sākumā gar muižas mājas ziemeļu robežu tika uzbūvēts šaursliežu dzelzceļš. Ap 1921. gadu Hugo Šojs muižu pārdeva Hugo Klutkim (Hugo Klutky) un Antonam Līkam (Anton Lück).

Unikālā ostas pilsēta

Pārcelsimies uz Klaipēdas pilsētas teritoriju. Viena no interesantākajām vietām ostas pilsētā ir Kopgale, kas ved uz rietumiem no pilsētas centra, Kuršu kāpu nacionālā parka ziemeļu galā, kur Kuršu joma savienojas ar Baltijas jūru. Pie jūras atrodas Pievu jeb Pļavu rags, blakus tam ir delfinārijs, Jūras muzejs un akvārijs, nedaudz uz dienvidiem — zvejnieka etnogrāfiskā māja un kapi. Jūras pusē ir pludmales. Tālāk — dienvidos — ir Smiltīne.

Aktīvākie apmeklētāji tiek aicināti doties pastaigā pa atjaunoto Smiltīnes veselības taku.

1989. gadā izveidotās takas mērķis bija piesaistīt lielāku cilvēku plūsmu aktīvi un veselīgi pavadīt laiku, kā arī aizsargāt Smiltīnes mežu no ugunsgrēkiem. Cilvēki, braucot uz jūru, šeit devušies pastaigās ar ģimenēm, tika iekārtotas zonas atpūtai un sportošanai. Taka bija unikāla ar to, ka viss bija dabīgs — darināts no koka. Tas viss bija bezmaksas un paredzēts visiem cilvēkiem.

Gadu gaitā taka iznīka, koka konstrukcijas sabruka, veselības takas sākotnējais mērķis pamazām tika aizmirsts.

Brīvprātīga, bezpeļņas organizācija „Mes galim” („Mēs varam”) pirms dažiem gadiem realizēja projektu „Atjaunosim Smiltīnes veselības taku”. Kluba biedri — dažādu profesiju un vecuma cilvēki — uzstādīja jaunas iekārtas un sakārtoja vidi.

Senie amati Kuršu kāpās

Maršrutu pa Rietumu reģionu aicinām pabeigt Neringā. Viens no interesantākajiem apskates objektiem ir akmens laikmeta apdzīvotā vieta Nidā, to var atrast, dodoties pastaigā līdz meža stigai, kas atrodas ap 1,5 km attālumā uz dienvidrietumiem no Nidas: starp šoseju Smiltīne–Nida un Planieristu kāpu.

Šī akmens laikmeta apdzīvotā vieta stāsta par pirmajiem iedzīvotājiem Kuršu kāpās, kas tur apmetās vēl tad, kad teritoriju veidoja atsevišķu salu ķēde.

Visblīvāk Kuršu kāpas tika apdzīvotas vēlajā neolītā, beidzoties 3. tūkstošgadei p.m.ē. un 2. tūkstošgades p.m.ē. sākumā. Spilgtākās seno iedzīvotāju pēdas tika uzietas Nidas apdzīvotā vietā, kas atradās pie nelielas lagūnas, caurtecē starp līci un jūru.

Sešās izpētes sezonās (no 1973. līdz 1978. gadam) Lietuvas Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija profesores Rimutes Rimantienes vadībā izpētīja praktiski visu saglabājušos Nidas senās apdzīvotās vietas daļu. Sevišķi daudz atrasti dažādu formu katli, krūzītes, māla krūzes, bļodiņas un glāžu lauskas.

Daži no atradumiem ir apskatāmi Neringas vēstures muzeja ekspozīcijā. Piejūras (Pamario) ielā izveidotais muzejs iepazīstina ar Kuršu kāpu iedzīvotāju senajiem amatiem, zvejas rīkiem, laivu maketiem, tradīcijām un Nidas pasta stacijas vēsturi. Šeit stāsta par seno zvejniecību ar buru laivām (kuršu buru laivām, kīdeļiem), ir izveidots vējrāžu un to zīmējumu stends. Ekspozīcijā plaši stāsta par zemledus zveju Kuršu jomā, dzintara ieguvi Baltijas jūrā un iedzīvotāju oriģinālāko nodarbošanos — vārnu ķeršanu. Apmeklētāju uzmanību parasti piesaista zvejnieka, kas ķer salakas, figūra. Muzejā tiek rīkotas izstādes, tikšanās, lekcijas un grāmatu prezentācijas.

Valsts aizsargājams aizsardzības komplekss

Vēl viens apmeklētāju uzmanības vērts objekts ir valsts aizsargājams Alksnīnes aizsardzības komplekss Neringā. Tas ir nacistiskās Vācijas administrācijas būvēts aizsardzības nocietinājums Klaipēdas pilsētas aizsargāšanai no padomju aviācijas uzlidojumiem un artilērijas apšaudēm 1945. gada sākumā.

Aizsardzības kompleksa galvenā celtne bija baterija, ko veidoja divas galvenā un trīs papildu kalibra platformas. Platformas tika savienotas ar plašām pazemes telpām apkalpei, munīcijai, elektroģeneratoriem, kompresoriem un gaisa filtriem.

Ap Alksnīnes bateriju vēl tika izveidoti atsevišķi bunkuri komandpunktam ar pazemes telpām, štābam, galvenajam elektroģeneratoram, vietējam ūdensvadam un kanalizācijai, komandieru dzīvojamās telpas un avārijas izejas tunelis, arsenāls ar četrām plašām pazemes munīcijas uzglabāšanas zālēm un trim mazākām telpām apkalpei, kā arī četras autonomās lielgabalu platformas. Uz vienas lielgabala platformas līdz šim ir saglabājušies kamuflāžas dzeltenzaļas krāsas ornamenti.

Vairāk apskates objektu Klaipēdas reģionā atradīsiet, apmeklējot tīmekļa vietni www.vakarukrantas.lt. Šeit arī varēsiet izmēģināt interaktīvu spēli, atrast ekskursiju maršrutus, iepazīties ar citiem dabas un kultūras mantojuma objektiem.

Copyrights

Draugiem Facebook Twitter Google+