×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.1°C
Līga
Piektdiena, 22. jūnijs, 2018
26. janvāris, 2018
Drukāt

Klajā nāk grāmatas par PSRS radītajiem zaudējumiem Baltijā angļu valodas tulkojums (10)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte ("Vienotība")

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes vadītāja Inese Vaidere iepazīstinās ar grāmatas „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” tulkojumu angļu valodā, portālu la.lv informēja deputātes birojs.

Grāmatā publicētie materiāli sniedz unikālu informāciju par PSRS nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kas Latvijai lēšami 185 miljardu eiro apmērā.

Grāmatā apkopoti līdz šim nepublicēti fakti par PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbību okupēto Baltijas valstu teritorijās no 1939. līdz 1999. gadam, ekspertu pētījumi, kas analizē un ļoti uzskatāmi atklāj, cik patiesībā milzīgus zaudējumus okupētajām tautām nodarīja Padomju Savienība, kā arī cita vērtīga informācija.

Kopumā grāmata „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” ir komplekss pētījums par okupācijas režīma negatīvo ietekmi uz Baltijas valstu, kā arī Polijas un Gruzijas tautsaimniecību, demogrāfiju, ekoloģiju un sociālo sfēru.

“Šīs grāmatas tulkojums angļu valodā bija nepieciešams, lai starptautiskā sabiedrība uzzinātu patiesību par Padomju Savienības nodarījumiem okupētajām valstīm. Par PSRS radītajiem zaudējumiem joprojām netiek runāts pietiekami atklāti, taču šīs grāmatas tulkojums ir veids, kā ļaut cilvēkiem ārpus Latvijas robežām iegūt informāciju par to, ko nācās pārdzīvot mums aiz necaurredzamā dzelzs priekškara. Iespējams, tas ļaus pasaulei citādi palūkoties gan uz mums, gan Krieviju un tās piekopto ārpolitiku. Diemžēl Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece, joprojām atsakās atzīt Baltijas valstīm radītos zaudējumus, noliedz savus nodarījumus un turpina agresīvu ārpolitiku. Par to liecina Ukrainai piederošo teritoriju aneksija, regulāra iejaukšanās Latvijas un citu valstu iekšpolitikā, kā arī dažādu dezinformācijas kampaņu izvēršana,” saka Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Tikai apzinoties pagātnes notikumu ilgstošās negatīvās sekas, var izdoties izvairīties no līdzīgu notikumu atkārtošanās nākotnē. “Protams, kamēr Krievijā valda autoritārs režīms, valstīm, ko savulaik okupēja PSRS, ir velti cerēt uz jebkādu zaudējumu atmaksu. Atzīt savas pagātnes kļūdas un centies tās labot – uz to būtu spējīga vien demokrātiska valsts un sabiedrība. Tomēr, lai parādītu patieso ainu, PSRS zaudējumu aplēse ir nepieciešama,” uzsver I.Vaidere, ar kuras atbalstu 2012. gadā tika izdota grāmata „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” latviešu valodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kas uzbūvēja Rīgas HES ,Pļaviņu HES ,televīzijas torni ,slimnīcas, skolas bērnudārzus??? Mūsu idiņi spēj tikai iznīcināt .To pašu ,, zelta “tiltu uzbūvēja šķību.Galvenais uz būvju rēķina piestūķēt savas kabatas ar naudu.Tā kā jāsaka paldies ka PSRS kaut ko uzbūvējuši.

  2. VEF, RVR, RRR, RAF, REMR, Sarkanā Zvaigzne, Alfa – tie ir tikai Rīgā !
    Bet skaidrs ir arī tas, ka piefrontes joslā nekādi ražošanas uzņēmumi nav nepieciešami.

    • VEF, Sarkanā Zvaigzne (toreiz kā Ērenpreis), RVR (toreiz kā Fēnikss) un RAF (toreiz kā Vairogs) darbojās jau pirmās brīvvalsts laikā, tāpēc nevajag maldināt cilvēkus.

  3. Janis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Izlasism so gramatu vispirms – tad GUDRI runasim !

  4. vai , vai Vaidere ! Atbildēt

    Ieraudzīju Vaideres feisu, pat lasīt nav vēlēšanās. Tīešām- komunisma rēgs Eiroparlamentā.

  5. Kāpēc Vācija joprojām maksā kompensācijas nacistu laikā cietušajiem,bet Krievija atsakās maksāt tiem,kas cietuši komunistu laikos?

  6. Kāpēc Vācija joprojām maksā kompensācijas nacistu laikā cietušajiem,bet Krievija atsakās maksāt tiem,kas cietuši komunistu laikos?

  7. Tur noteikti ir ieskaitīta negūtā peļņa. Un ekonomiskā attīstība ekstrapolēta 1934.-1938.-…līdz mūsdienām tādā pašā tempā. Tas ir tāpat, kā skaitīt cik mušu vai trušu būs pasaulē pēc 2 gadiem, izejot no pēcnācēju skaita metienā.

Draugiem Facebook Twitter Google+