Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. novembris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Ir latvieši, kuriem vairs nepatīk būt latviešiem (23)

Foto - LETAFoto - LETA

Profesori un studenti no “Turības” augstskolas esot izpētījuši klāru bildi, ka aptaujātiem dažādu tautību vietējiem cilvēkiem svarīgākās vērtības šķiet ģimene, veselība un darbs, kamēr nacionālās identitātes apdraudējums ir vien 8. vietā pēc nozīmes. Vairāk nekā 37 procentiem nebūtu iebildumu, ja citas kultūras pārstāvis (teiksim, muhamedānis vai indiānis) ieprecētos ģimenē kā znotiņš, toties lielākā daļa gan negribētu, ka citas rases cilvēks, piemēram, melnādainais, gājienā nestu Dziesmu svētku karogu. Nu, redziet, akadēmisko ļaužu pētījums it kā apliecina un saka – nav nemaz tā jāraizējas par nacionālās identitātes saglabāšanu, jo ļoti daudziem Latvijas apdzīvotājiem tas nešķiet necik no svara. Kaut kas tāds – spalviņas vērts. Tā ir tēma ne no augšgala, bet “pie atgriezumiem”, par ko padomās tad, kad cilvēkam būs apmierinātas materiālas, taustāmas lietas, nopirkti Levi Strausa džinsi un blondīnes piedalījušās Luī Vitona dārgo izejamo somiņu parādē.

Uzrādītie skaitļi dara sirdi grūtu patriotiski no­skaņotiem vērtību godātājiem, kam latvietība ir dārga un nepavisam ne zemē metama, aizmirstama piederība. Droši vien augstskolniekiem par viņu pētījumu nevar pārmest nūdeļu karināšanu uz ausīm. Objektīvi ir jāatzīst, ka ir diezgan latviešu, kam sev vien zināmu apsvērumu dēļ vairs nepatīk būt latviešiem. Mūsu dzīves un nacionālās kultūras telpa viņiem šķiet par sīku vienību, kā Gaiziņkalns pret pasaules galotni Everestu. Tautiņa izmirstoša – kas zina, varbūt latvieši pazudīs, tāpat kā pazūd telefona stabi no pilsētas un lauku ainavas. Tad jau laikus ir derīgi pārkvalificēties par kosmopolītisku uzskatu pasaules pilsoni un nelikties ne zinis par latvisko izcelšanos. Galu galā šodien visi ceļi vaļā, kur ir labi, tur ir tēvija.

Interesanti, ka stāstam par nacionālās identitātes saudzēšanu ir sena vēsture. Matīss Kaudzīte pirms gadiem simtu trīsdesmit sūrojās par Piebalgas latviešu biedrības sašķelšanos divās naida strāvās. Viena bija ar tautisku novirzienu, kurpretim otra – ar starptautisku, kam mazāk rūp latviešu tautas, bet vairāk cilvēces vispārības centieni.

Taču uz to gan vedina mūsdienās izpētītais, ka nemaz nenāktu par sliktu skolās ieviest zināmu daudzumu patriotiskās audzināšanas. Sekmēt tautiska kinematogrāfa attiecīgu filmu iznākšanu (kino – svarīgākā no mākslām, kā mācīja biedrs Ļeņins) un vairāk pievērsties, atbalstīt nāciju vienojošās lietas. Tas būtu valdības pirmais pienākums – rādīt piemēru, kā patriotiski un nelokāmi gods kalpot tēvijai un ka “ozoli vēl Baltijā”. Diemžēl valdībā pulcēti nedarbnieki un pēc šiem paraugiem grūti kļūt par patriotiem. Politiskie prātnieki domā – ak, Svētā Jeruzaleme, kaut man runas musturā nepietrūktu svešvārdu, lai piebāztu vēlētāju galvas ar aplamībām. Bet zirgs iet pie auzām, nevis auzas pie zirga. Tāpēc skola jākāpina par vērtību, toskait pilsoniskuma, patriotisma un nacionāluma ieaudzinātāju, ja baltajās bērnu galviņās to nav iedēstījuši vecāki.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Kopš okupācijas beigām, mums vēl nav bijusi neviena īsti latviska valdība; rusofīlie kangari un trīcvaidziņi vien ir valdībā tupējuši. Ja mēs ievēlētu vienu centrisku, nacionālu valdību, tad latviešiem varbūt vairs nebūtu jākaunas.

  2. Kautrīgie mēdz būt visu tautu pārstāvji. Bet dažādos, pat citreiz visai cienījamos amatos esošas kremlinu tirliņu provokācijas ir mūsu valsts svētku priekšvēstneses nu jau regulāri. Savas izcelsmes noliedzēji un ignorētāji ir nožēlojami un glumi tārpi.

  3. “Uzrādītie skaitļi dara sirdi grūtu patriotiski no­skaņotiem vērtību godātājiem, kam latvietība ir dārga un nepavisam ne zemē metama, aizmirstama piederība.”

    Diemžel, tur par kādu “latvietību” runa vairs neies. Būs civilizāciju sadursme – esmu to redzējis Minhenē, kad turku futbolisti vinnēja vāciešus.

  4. Esmu latviete,dzivojoša Igaunija un lepojos,ka esmu latviete!Es neesu sanemusi parmetumus un dzeligus izteicienus, ka esmu latviete….nekad ar nesanemšu!!! Vienmer, atceros mates izteicienu,kura, šo izteicienu, bija dzirdejusi no ebreju kaiminpara:” Cilveks,kurš kautrejas but savas tautibas parstavis un negrib atzit sevi ka šis tautibas parstavis ir nekitrs un glevs nodevejs!” Atvainojiet ,ka igaunu datoralfabets “neprot gramatiski pareizi rakstit latviešu valoda.Ar cienu, Rita.

  5. Bijām, esam un būsim! Augstu laimi Latvijai!

  6. Kāds patriotisms? ….

  7. Tie nav latvieši. Turība vēlas ārzemju studentus, tāpēc šāds pētījums tapis.

  8. Nu ja viens otrs pie īstajiem latviešiem pieskaita tikai tos,kas aptaisījušies mauro par krievu nākšanu un kā mācēdami pielaizās jeņķu pērtiķim-pie tādiem”latviešiem” tiešām kauns piederēt….

    • runcs51 atkal izbēdzis no 211.palātas.

      Nezinīšiem un troļļiniekiem var paskaidrot ka vairums latviešu ir spēcīgi ar to, ka nav aptaurēti radikāļi. Viņus ir “rūdījuši” iedomīgi, alkatīgi, naidīgi okupanti ar totalitāru režīmu palīdzību. Tādu režīmu vairs Latvijā nekad nebūs.

  9. Operēt ar Turības pētījumu ir tas pats kā …

  10. Trakāk ir tad ,ja tēlo latvieti ,jo tad rodas visādi ameriki,zariņi,elksniņi u.t.t.Cik daudz saeimā un valdībā ir to, par kuriem kā latviešiem nav kauns? Skumji!

  11. Recepte – kā iešņaukt miljonu piekāšot renğēdājus…

  12. Pirmkārt – lai norobežotos no 16. marta nacistu parādēm Rīgas centrā.

  13. To ka nauda nesmird ielāgojuši visi sākot ar ,,prudentijas,, vadoņiem kas par viena blēža ,kam arī nauda nesmird,atrašanu pieprasa atalgojumā miljonu un beidzot ar bomzi ,kas miskastē atrod ko ēdamu.Bomzis tomēr ir morāli pārāks un par savu atradumu naudu nevienam neprasīs.
    Pāri visam valda tirgus un nauda un ir viss viens kas stāv letes abās pusēs – melns,balts,dzeltens vai šķībacains.

  14. Iespējams kāds kārklu latviets (krievs+latviets vai latviets= krievs) pats nezin kas viņš ir. Un tad kurš viarāk piesola tam blēj līdzi. Zinot, ka masakava tagat sponsorē savus blējējus, nemaz neizbrīna, ka tā var ieblēties, bet tiklīdz situācija mainīsies, skries ar sarkanbalto karogu pa priekšu visiem un sludinās savu “latvietību”. Tā viņš ir jauktās asinis jebkuru plēš uz pusēm.
    Iz dzīves: kuce nogrēko ar vilku piedzimst 5 kucēni, 2 sēd ežmalā, 2 dīvānā, bet 5 pa vidu satrp māju un mežu. Protams Vectēvs 5 nošāva jo nemācēdams medīt plēsa saimniekam aitas. Tie 2 aizmuka uz mežu un mājās tā arī nepārnāca, bet 2 bija lieliski un gudri mājas sargi.
    Eh a tagadīt kuces ar šakāļiem varēs grēkot, pirmie jau vidzemes mežos esot manīti, lūk tur būs raibi kucēni ar neparedzamu uzvedību.

    • 90% varnešu mums ir tādi. Diemžēl …
      Reti kurš tura vietējo “kanti” t.i. gatavi sadzīvot mierā…
      Pat zināmais soms, degunu neapsildījis, jau dod padomus vietējiem …

  15. Pētījums ož pēc multikultirālistu pasūtījuma.
    Ņemiet vērā, ka pie aptaujas rezultātiem tiek pieskaitīti ari padomju laika imigranti.

  16. Kāda mums tā ir uz to latvisko audzinåšanu maz ko cerēt.

  17. Kaunīgie latvieši ir bijuši vienmēr.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+