Ekonomika
Bizness

Klasisko rupjmaizi maina pret vieglāku 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Kas ietekmē tirgu

Ik dienu maizi ēd 81% Latvijas cilvēku. Aizvien lielāku īpatsvaru maizes patēriņā ieņem vieglā kviešu maize, kas, kā norāda uztura speciālisti, pēc savām īpašībām būtiski atpaliek no rudzu maizes. Maiznieki vērš uzmanību uz rudzu maizes patēriņa kritumu jauniešu vidū, kas skaidrojams ar ātrās apkalpošanas restorānu, degvielas uzpildes staciju piedāvājumu. “Jaunieši ir radināti pie industriālām metodēm ceptas maizes, viņiem patīk ātrās ēdināšanas ēstuves, restorāni, kur augstas kvalitātes maizi tikpat kā nepiedāvā. Cik daudz tad hamburgerā ir maizes? Vērojams arīdzan, ka cilvēki ēdienu aizvien mazāk gatavo mājās. Līdz ar to, piemēram, pie zupas neēd maizi. Arī sviestmaizes mājās gatavo mazāk. Esam novērojuši, ka nedaudz krītas kviešu maizes patēriņš, veselīgās, ar šķiedrvielām bagātās rudzu maizes patēriņš kāpj. Ražotāji jūt maizes patēriņa kritumu, tas bremzē viņu izaugsmi, un piedāvā patērētājiem jaunus produktus. Piemēram, ar speltes graudiem, ar čia sēklām un citus produktus,” teic ceptuves “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis. Savukārt a/s “Roga Agro” saimnieks Valdis Circenis uzsver lielveikalu un valsts kvalitātes shēmu svarīgo vietu maizes tirgū: “Lielveikalos uz vietas no saldētās mīklas cep čabatu, sīkmaizītes, polārmaizi un citus Rietumu kultūras ienestus produktus. Šo produktu popularizēšana ļoti spēcīgi ietekmē patērētāju. Arī lielie maizes ražotāji cenšas sekot līdzi šai tendencei un piedāvāt līdzīgus produktus. Vienlaikus redzam, ka mazinās rudzu maizes patēriņš, nedarbojas Zaļā karotīte, kuru degradē Bordo karotītes ieviešana.” Uzņēmējs piebilst – Latvijā ļoti mazs ir tā saucamais “Artisan” jeb mājražotāju tirgus, turklāt tas koncentrējies vien Rīgā.

Tomēr – gan “Roga Agro”, gan arīdzan “Lāči” un vēl vairākas ceptuves turas pie klasiskajām maizes receptēm, izmanto ražošanā dabiskus produktus, tā cenšoties celt maizes prestižu.

Rudzu rupjmaizei veikalu plauktos patlaban jākonkurē pat ar “fitnesa” maizi, kurā ir mazāk ogļhidrātu, bet vairāk olbaltumvielu un šķiedrvielu. Nopērkama arīdzan auzu miltu maize, kuras sastāvā ir beta glikāns, kas saskaņā ar ES veselīguma norādēm normalizē holesterīna līmeni organismā un ir draudzīgāka sirds veselībai. Miltu ražotāja a/s “Rīgas dzirnavnieks” maizniekmeistars Edgars Grāvītis teic, ka līdz ar izpratnes par veselīgumu pieaugumu ļoti populārs produkts kļūst klijas, ko liek ne tikai maizē, bet arī putrās un smūtijos, lai palielinātu šķiedrvielu daudzumu uzturā.

E. Grāvītis vērš uzmanību, ka jau vairākus gadus maiznieki saskaras ar maizes tirgus nelielu samazināšanos, ko var skaidrot ne tik ļoti ar paradumu maiņu mazāk ēst maizi, bet gan vairāk ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā. “Kopā ņemot, Latvijas cilvēki ir kļuvuši prasīgāki pret maizes ražotājiem, un viņiem aizvien vairāk rūp, lai maize būtu veselīga un bez E vielām. Vēl aizvien augsta popularitāte ir tostera maizei. Jau vairākus gadus ļoti populāras ir sēklu maizes šķirnes. Savukārt pieprasījums pēc rudzu maizes mazinās,” secina E. Grāvītis.

Vēl viens nišas produkts un jaunums maizes tirgū ir speltas milti. Spelta ir sena un reta kviešu graudu šķirne, kas saglabājusi savas unikālās īpašības kopš sendienām un nav modificēta lauksaimniecības attīstības gaitā. Speltas graudus audzē tikai pāris saimniecības Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, jo tie ir grūtāk audzējami un tiem nepieciešama atšķirīga pēcapstrāde. Kaut arī tos audzēja Eiropā jau 5000 gadus p. m. ē., Latvijā tā ir samērā jauna šķirne. Mūsu lauksaimnieki to sāka audzēt vienlaikus ar bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanos pirms aptuveni 25 gadiem. Arī patlaban šo šķirni nelielā platībā audzē galvenokārt bioloģiskās saimniecībās.

Pircēji pērk garšu

Baiba Gulbe, Somijas “Fazer” grupai piederošās “Fazer Bakery Baltic” komunikācijas direktore Baltijas valstīs, vērš uzmanību uz tirgus analītiķu uzņēmuma “Nielsen” pētījumu, ka iepakotās maizes tirgus turpina samazināties un gada laikā kritums varētu būt aptuveni 2 – 3%. Lielākais kritums par 8 – 10% vērojams tradicionālajiem maizes veidiem – saldskābmaizei un baltmaizei. Savukārt maizes ar pievienoto vērtību segmenti – rudzu maize ar piedevām, kviešu maize ar sēklām, graudiem, klijām un citām veselīgām piedevām –, kas pašreiz tomēr vēl ir samērā nelieli, ar katru gadu pieaug. “Vērtējot gada laikā, redzam, ka rudzu maizes ar piedevām patēriņš varētu būt kāpis par aptuveni pieciem procentiem, kviešu maizei ar piedevām – par astoņiem procentiem,” tā B. Gulbe.

Gan viņa, gan a/s “Dobeles dzirnavnieks” vadītājs Kristaps Amsils ir pārliecināti – veselīgums ir globāla tendence, kas izskaidro šīs pārmaiņas pircēju izvēlē. “Vēlamies ēst labāk un veselīgāk, arī izmēģināt jaunas garšas,” saka B. Gulbe. Kas tad ir veselīgāks – tradicionālā rudzu maize vai kviešu maize ar sēklām? Diētas ārste Lolita Neimane uzsver – galvenais ir pilngraudu maize, kurai daudz vairāk balastvielu, šķiedrvielu, kas organismā uzsūcas lēnāk nekā parastā baltmaize. L. Neimane liek vienlīdzības zīmi starp pilngraudu maizi un rudzu maizi, kā arī aicina pievērst uzmanību sāls daudzumam produktā. Mazāks sāls daudzums, protams, ir veselībai labvēlīgāks. Šā gada augustā pēc “Fazer” pasūtījuma SKDS veiktā aptauja rādīja, ka garšu par vissvarīgāko maizes izvēles nosacījumu nosauc 76% aptaujāto. Cenu par izvēles kritēriju norāda aptuveni 30% aptaujāto, savukārt tirgus dati rāda, ka cenas akcijās nopērk aptuveni pusi pārdotās maizes. “Fazer” ceptuvē novērots, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas maizi ar veselīgām piedevām, mazāku svaru, bet kvalitatīvāku saturu, kas vienlaikus nozīmē arī augstāku cenu.

Vairāk no saldētās mīklas

Svaigai, iepakotajai maizei Baltijas valstīs ir vairāk nekā 72% īpatsvars (aprēķini, izmantojot “Euromonitor” datus). Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pircēju bauda lielveikalu ceptuvēs cepto maizi un maizītes. B. Gulbe teic, ka patlaban šī kategorija Baltijas valstīs veido aptuveni 25% no kopējā tirgus un prognozes rāda, ka šis segments tāpat kā dažādu veidu sausmaizītes un saldēta maize turpinās kāpt. “Mūsu tirgū vērojam tās pašas tendences, ko Skandināvijas valstu tirgos. Tur gandrīz puse maizes un dažādu veidu maizīšu, ko patērētāji pērk, ir vai nu tikko cepta lielveikalu ceptuvēs, vai saldēta, lai paši izceptu mājās. Tuvāko gadu laikā Baltijas valstu tirgus, visticamāk, nekādas radikālas pārmaiņas nepiedzīvos, un prognozes rāda, ka svaigi iepakotās maizes segments turpinās samazināties, savukārt saldētas maizes un sausmaizīšu segments turpinās pieaugt,” paredz B. Gulbe. Globālās tendences savā labā izmanto arī “Fazer Latvija”, kas ražo un Somijā un Baltijas valstīs pārdod saldētu maizi, maizītes, kūkas un pīrāgus. Viņa piebilst – uz saldēto produktu kategorijas izaugsmi rāda ne tikai tirgus informācija, bet arī pašu ceptuvē ražoto saldēto produktu eksporta kāpums.

Baltijas valstu abi lielie miltu ražotāji – a/s “Dobeles dzirnavnieks” un a/s “Rīgas dzirnavnieks” – uzsver: patlaban nav pazīmju, ka pircēji maizi aizstātu ar makaroniem, pastu vai putrām.

UZZIŅA

Maizes ēšanas paradumi Latvijā

* 81% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd vismaz reizi dienā – no tiem vairāk nekā puse ēd maizi vairākas reizes dienā;

* 4% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd reizi nedēļā;

* maizi neēd 2% Latvijas iedzīvotāju;

* gandrīz katrs trešais aptaujātais apgalvo, ka mēdz nogaršot kādu jaunu maizes veidu, šķirni vai zīmolu vismaz reizi mēnesī;

* Zemgalē maizi ikdienā ēd visvairāk – 89% cilvēku, Latgalē maizi ik dienu bauda 80%, Vidzemē 79% aptaujāto vidzemnieku, Kurzemē ik dienu vismaz reizi dienā maizi ēd 77% aptaujāto. Lauku reģionu iedzīvotāji maizi katru dienu ēd vairāk nekā Rīgā vai citās pilsētās;

* vīrieši ēd maizi biežāk nekā sievietes. Maizi vairākas reizes dienā ēd 56% vīriešu un tikai 38% sieviešu;

* rudzu maize jeb rupjmaize joprojām ir vispopulārākā maize, to izvēlas vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 56% aptaujāto.

Avots: “Fazer Latvija” un SKDS pētījums “Maizes ēšanas paradumi”

UZZIŅA

Maizes patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā (kg)*

2005. g. 2015. g.

Kviešu maize 23,7 15,7

Rudzu maize 25,2 15,2

Saldskābā un cita maize 6,3 5,7

* neņemot vērā patēriņu ēdināšanas uzņēmumos

 

Izdevumi maizes pirkšanai gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju (eiro)

2005. g. 2015. g.

Kviešu maize 19,4 22,4

Rudzu maize 16,43 21,2

Saldskābmaize un citas maizes 6,0 10,4

Avots: CSP

LA.lv