×
Mobilā versija
Brīdinājums -6.8°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Ceturtdiena, 22. februāris, 2018
28. janvāris, 2018
Drukāt

Juris Lorencs: Vai jau klāt “diena pēc rītdienas”?

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Runā, ka Holivudas “blokbāsteri” (jeb, kā tos tagad latviski dēvē, dižpārdokļi) agrāk vai vēlāk piepildoties. Filmu autoriem piemītot gluži vai velnišķīga intuīcija sajust nākotnes notikumus. Pilsoņu kari Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kas iznīcina veselas valstis, starptautiskais terorisms, nāvējošu vīrusu epidēmijas – tas viss tika izrādīts jau pirms gadiem četrdesmit. Attīstoties datoriem un mākslīgajam intelektam, aizvien reālāka kļūst pirms divdesmit gadiem filmētā “Matrica”, kas paredzēja cilvēka pārcelšanos uz dzīvi virtuālajā realitātē. Izskatās, ka kārta pienākusi arī klimatam. 2004. gadā uzņemtajā filmā “Diena pēc rītdienas” stāstīts par globālās sasilšanas izraisītu katastrofu. Klimatisko pārmaiņu iespaidā no atmosfēras augšējiem slāņiem ieplūst ekstrēmi auksta gaisa masas, temperatūra Amerikas vidienes štatos vietām noslīd līdz mīnus 100 °C, iet bojā milzīgs daudzums cilvēku, vēl dzīvi palikušie meklē glābiņu Meksikā.

Šādas domas nāk prātā, raugoties uz ledū iesalušajiem aligatoriem Ziemeļkarolīnas štatā Amerikā. Vienīgais mierinājums – šiem aukstasiņu dzīvniekiem patiesībā nekas nedraud, tie ir iegrimuši letarģiskā miegā un sapņo par labākiem laikiem. Tikmēr cilvēki Kanādā un ASV cīnās ar netipiski auksto ziemu un milzīgajām sniega kupenām. Ja skatās uz kartes, tad redzams, ka Ziemeļkarolīna atrodas uz tās pašas paralēles, kur Maroka, Tunisija un Kipra. Tieši pretim Sahāras tuksnesim, kur nesen uzkrita sniegs. Vienlaikus planētas otrā pusē, Austrālijas pilsētā Sidnejā, piedzīvoti rekordlieli karstumi.

Varētu domāt, ka neparasti aukstais laiks dažās planētas vietās apgāž brīdinājumus par postošo klimata maiņu. Pat prezidents Tramps savā “Twitter” kontā jau paspējis kārtējo reizi paironizēt par panikas cēlājiem. Diemžēl tas, ko patlaban vērojam Amerikā, patiesībā ir nopietns brīdinājums visai pasaulei un arī mums. Zemeslodes kopējā sasilšana turpinās, taču šis process notiek nevienmērīgi. Izrādās, mūsu planētas aukstie ziemeļu un dienvidu reģioni sasilst ātrākā tempā nekā tropiskā ekvatora josla. Tomēr polāro ledāju kušana un okeāna līmeņa celšanās varētu būt vēl tā mazākā bēda. Tieši šī nevienmērīgā planētas sasilšana radot spēcīgas un ilglaicīgas gaisa straumes atmosfēras augšējos slāņos, kas spēj atnest auksto Arktikas gaisu tālu dienvidos. Veidojas tā saucamā “aukstuma kabata”, kuru vairākas nedēļas varēja novērot Amerikā. Attāla, bet visai zīmīga līdzība ar filmu “Diena pēc rītdienas”. Vienlaikus esot iespējama karsto tropisko gaisa masu iekļūšana polārajos apgabalos. Rezumējums – lai gan klimats kopumā kļūs aizvien siltāks, tas kļūs arī grūtāk prognozējams, ar milzīgām spontānām novirzēm no ierastās normas.

Tikmēr Latvijā, ja vien var ticēt pašreizējām prognozēm, īsta sniegota ziema vairs nav gaidāma – pēc aizvadītās vasaras, ko par īstu vasaru arī nevarētu dēvēt. Iedzīvotāji var priecāties par zemākiem siltuma rēķiniem, pašvaldības – par sniega tīrīšanā ietaupīto naudu. Tomēr, ievērojot faktu, ka mēs dzīvojam 3000 kilometrus tālāk uz ziemeļiem nekā Ziemeļkarolīnas upju ledū iesalušie aligatori, jārēķinās, ka Latvija nākotnē var piedzīvot daudz postošākus aukstuma viļņus nekā šobrīd Amerikā. Morāle: par ātru atdāvināt kažokus labdarības organizācijām, tie vēl var noderēt. Tāpat kā nosiltināta māja, pakešu logi un lieka malkas grēda lauku sētā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kārtējās finanšu nedienas

Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijai ne pārāk veicas finanšu jomā – ķibeles ar bankām notiek ik pa laikam, nupat aktuālākā problēma ir ar komercbanku “ABLV Bank”, pret kuru ASV institūcija “FinCEN” plāno noteikt sankcijas. Tādēļ pagājušās nedēļas laikā no bankas klienti esot izņēmuši 600 miljonus eiro. Bankai uz laiku noteikti maksājumu ierobežojumi.

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+