Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. jūlijs, 2012
Drukāt

Klāt stiebrzāļu ražas laiks!

Foto - Aldis JansonsFoto - Aldis Jansons

Kad aizvadīti vasaras saulgrieži un pagājusi visgarākā diena, zālaugu sēklaudzētājiem sākas saspringtsdarba cēliens – ražas vākšana. Sēklu lauku novākšana ir visatbildīgākais zālaugu sēklkopībā. Pirmās nogatavojas stiebrzāles: sarkanā auzene, kamolzāle, pļavas skarene, pļavas auzene un tad pakāpeniski arī visas pārējās sugas.

Sarkanā auzene

Nogatavojas samērā vienmērīgi, gatavība iestājas jūlija pirmajā pusē. Labākais pareizas ražas novākšanas laika noteicējs ir sēklu mitrums, kas tieši korelē ar dīgtspēju un sēklu izbiršanu. Barības vielas visvairāk sēklās uzkrājas un sēklu masa intensīvi palielinās, līdz mitrums ir 40–45%, pēc tam sēklu masa palielinās nenozīmīgi, maz mainās arī 1000 sēklu masa. Mitrums sarkanās auzenes vaska gatavības periodā dienas laikā samazinās par 4–5%. Sēklaudzētājiem jāņem vērā, ja mitrums ir 40%, sarkanās auzenes sēklu zudumi izbiršanas dēļ ir 5,8%. Ja mitrums ir 25–29%, zudumi jau sasniedz 25%, bet, mitrumam samazinoties līdz 15%, zudumi pieaug līdz 43%.

Sarkanās auzenes kulšana jāsāk vaska gatavības beigās–pilngatavības sākumā, un tai jānorit ļoti strauji vienā divās dienās, lai samazinātu sēklu zudumus. Jāatceras, ka gatavības fāzes mainās ik pēc trim dienām. Pilngatavības sākumā sarkanās auzenes ziedkopa ir nobrūnējusi, to saspiežot plaukstā, izbirušajām sēklām ir cieta konsistence. Veģetatīvie dzinumi šajā fāzē ir zaļi. Sākot novākšanu, vispirms jāstrādā laukos, kas nav saveldrējušies. Tie jānovāc, kad augi ir vaska gatavības fāzē. Ātrāk ražas novākšana jāsāk arī pirmā izmantošanas gada sējumos, jo tie atšķirībā no vecākiem laukiem nogatavojas ātrāk. Ja sējums ir saveldrējies, kulšanu var sākt, kad sarkanā auzene sasniegusi pilngatavības fāzi. Šajā gadījumā sējums nav pakļauts nozīmīgai vēja iedarbībai un sēklu izbiršanas iespējas ir mazākas.

Novākšanas laikā kombaina kuļtrumuļa apgriezieni jānoregulē līdz 900–1000 apgriezieniem minūtē, sietu žalūzijas nofiksē vidēji atvērtas un sietu pagarinājumu– paceltā stāvoklī. Ventilatora gaisa lūka jāaizver vairāk par pusi, kuļspraugai pie ieejas jābūt 12 mm, pie izejas 5 mm platai.

 

Ja, tuvojoties ražas novākšanai, ilgi ir lietains laiks, sarkanā auzene ļoti agri sāk veidot atālu, kas dažreiz sasniedz pārāk lielu zaļo masu un apgrūtina sēklu novākšanu. Šādos gadījumos būtu lietderīgi izmantot desikantu Reglon Super 2–3 l/ha.

 

Labos laika apstākļos desikanta ietekmē zaļā masa divās trīs dienās sažūst tā, ka var veiksmīgi kult. Pēc sēklu lauka nokulšanas obligāti jānovāc pēcpļaujas atliekas, ja šajā laukā plāno ievākt sēklas arī nākamajā gadā.

Novāktajās sēklās ir zaļo augu piemaisījums, nezāļu sēklas un tājās ir palielināts mitrums – ap 45%. Tādēļ sēklu masa iespējami ātri jāizžāvē, pretējā gadījumā tā sakarst un sēklas zaudē dīgtspēju. Ieteicams žāvēšanu veikt, izmantojot aktīvās ventilācijas iekārtas.

Kamolzāle

Arī kamolzālei, tuvojoties sēklu ražas laikam, lauks jāapskata katru dienu. Kamolzālei sēklas ienākas samērā nevienmērīgi, jo tās populāciju veido dažādi biotipi. Optimālais novākšanas laiks ir četras piecas dienas pēc pilngatavības sasniegšanas, tad iegūst augstu ražu un sēklām ir labāka dīgtspēja. Vienkāršs paņēmiens sēklu gatavības noteikšanai ir šāds: ņem rokā dažas skaras un viegli saspiež. Ja saujā paliek sēklas, ir īstais brīdis kulšanai. Novākšanas laiku var noteikt, arī ievērojot pirmās uz zemes izbirušās sēklas. Sēklaudzētājiem jāatceras, ka kamolzāles sēklas viegli izbirst, to veicina arī vējains laiks, kad dažās stundās var zaudēt lielu daļu ražas. Vējainā laikā kamolzāles sēklu lauki jānovāc pilngatavības sākumā, jo zudumi izbiršanas dēļ ir lielāki nekā ražas pieaugums no pilnīgāk nobriedušām sēklām.

Kad pagājušas 15 dienas pēc kamolzāles masveida ziedēšanas, ik dienu jāapskata lauki un jāseko sēklu gatavībai. Novācot ar kombainu, jācenšas pļaut iespējami augstāk, lai būtu mazāk salmu piemaisījumu, tas atvieglo sēklu žāvēšanu un tīrīšanu. Jāatceras, ka, kuļot kamolzāli, kuļtrumuļa apgriezienu skaits nedrīkstētu pārsniegt 600 apgriezienu minūtē.

 

Pēc nokulšanas nekavējoties jāsāk žāvēšanas process. Aktīvi vēdinot sēklu, mitruma daudzums samazinās lēni un pakāpeniski. Tas labvēlīgi ietekmē pēcbriedes procesus sēklās un dīgtspējas saglabāšanos.

 

Divās trīs dienās mitrums sēklās samazinās līdz 17–18%. Ja sēklas plāno ievākt arī nākamajā gadā, tūlīt pēc nokulšanas jānopļauj pakājes un jānovāc salmi, pirms ziemošanas sējums vēlreiz jānopļauj. Rudenī ieteicams mēslot ar komplekso mēslojumu, kas nesatur daudz slāpekļa.

Pļavas auzene

Pavasarī attīstās agri un zied jūnija vidū. Ziedēšana noris samērā vienlaikus, tādēļ arī sēklas ienākas reizē. Sēklaudzētājiem svarīgi iegaumēt pļavas auzenes masveida ziedēšanas laiku un pēc 12 dienām regulāri jāapseko sēklu lauki. Karstā un saulainā laikā auzene nogatavojas strauji – dažās dienās. Tā jākuļ, kad uz zemes redzamas pirmās izbirušās sēklas. Vējainā laikā sēklas izbirst ļoti ātri. Laukus novāc ar kombainu, kuļtrumuļa apgriezienu skaitu noregulējot uz 800–900 apgr./min. Pļavas auzene jānokuļ iespējami īsākā laikā. Sēklaudzētājiem jāņem vērā, ka diploīdās pļavas auzenes šķirnes nogatavojas ātrāk nekā tetraploīdās. Visaugstāko sēklu ražu pļavas auzenes lauki dod pirmajā izmantošanas gadā. Turpmākos gados raža strauji samazinās un zelmenis kļūst nezāļaināks. Īpaši daudz saviešas vārpata, tādēļ ikreiz ir jāizšķiras, vai sēklu lauku ir vērts izmantot arī nākamajā gadā.

Pļavas skarene

Sēklas ienākas jūlija vidū. Ziedēšanas laikā ziedkopa tai ir izplesta, bet nogatavošanās laikā tā ir vienpusēja, sakļauta, pelēcīgā krāsā. Vārpiņas sakļaujas kamoliņos, kurus kopā satur matiņi. Pateicoties šiem matiņiem, sēklas labi turas un neizbirst. Laikā novācot ražu, sēklu zudumi ir nelieli.

 

Pļavas skarenes sēklas vāc pilngatavības fāzē ar kombainu. Kombaina ventilatora gaisa padevei jābūt minimālai, kuļtrumuļa apgriezieniem maksimāliem (1300 apgr./min.), augšējā sieta žalūzijai pilnīgi aizvērtai, sieta pagarinājumam paceltā stāvoklī.

Ja pirms sēklu gatavības ilgāku laiku lijis lietus, novācamai sēklu masai cauri sāk augt atāls, kas stipri apgrūtina kulšanu. Tādā gadījumā sēklu lauku smidzina ar desikantu Reglon Super 2–3 l/ha. Augu zaļā masa sažūst trīs četrās dienās un tad var kult. Sēklas var mēģināt vākt ar dalīto paņēmienu: nopļaujot vālos, apžāvējot un tad kuļot.

Miežabrālis

Pēdējā laikā lielu interesi izraisa miežabrāļa audzēšana. Lai gan Latvijā vēl nav reģistrēta sava šķirne, miežabrāļa sējumu platības aizvien palielinās. Tās lielākoties nav paredzētas sēklaudzēšanai, jo miežabrāļa sēkla Latvijā līdz šim gandrīz pilnībā tikusi ievesta no ārvalstīm un audzēta gan kā energokultūra, gan izmantota lopbarības ieguvei. Miežabrāļa sēklaudzēšana ir samērā sarežģīta. Galvenā problēma ir nevienmērīga nogatavošanās un strauja sēklu izbiršana uz lauka. Sēklas ienākas jūlija sākumā. Sēklu nogatavošanās sākas no skaras augšgala un turpinās uz leju. Iestājoties gatavībai, skara zaudē savu tipisko zaļgani violeto krāsu, kļūst bāli brūngana. Skaru purinot vai paberžot, izbirst sēklas. Tas liecina, ka pienācis sēklu novākšanas laiks. Tā kā sēklas ienākas nevienmērīgi un gatavās ātri izbirst, tad, tuvojoties to gatavībai, lauks katru dienu jānovēro, lai nepalaistu garām īsto vākšanas brīdi. Jāatceras, ka vējainās dienās sēklu izbiršana notiek ļoti strauji, pat dažu stundu laikā un tādējādi var pazaudēt lielāko daļu ražas.

Sēklu laukus novāc ar kombainu, pļaujot iespējami augstu, lai tvertnē iekļūtu iespējami mazāk zaļās masas. Nokultās miežabrāļa sēklas žūst lēni un pakāpeniski, tādēļ arī šis process jāuzmana īpaši rūpīgi, lai nodrošinātu nepieciešamo sēklu kvalitāti.

Ganību airene

Sēklu gatavība var iestāties atkarībā no laika apstākļiem 15–18 dienas pēc masveida ziedēšanas, kas parasti ir jūlija beigās vai augusta sākumā. Ja, saspiežot skaras, saujā lielākā daļa sēklu viegli izbirst, tad kulšanas laiks ir klāt. Parasti ganību airenes sēklu lauki ir sakrituši veldrē, tādēļ vējš sēklas tik viegli neizkuļ. Ir gan cita problēma – ja lietainā laikā ganību airenes sējums ilgāku laiku neizžūst, var sākt augt cauri atāls.

Svarīgi ir pareizi izvēlēties kombaina kuļtrumuļa griešanās ātrumu, tam jābūt ap 750– 850 apgriezieniem minūtē. Ja tas ir pārāk liels (līdz 1200 apgr/min.), sēklas tiek traumētas. Ilggadīgā Zemkopības institūta speciālistu pieredze liecina, ka ganību aireni sēklai vēlams audzēt tikai vienu gadu, jo nākamajā gadā sēklu raža ir divreiz mazāka un sējumā jau ir saviesušās nezāles.

Timotiņš

Beidzamais no stiebrzālēm ienākas timotiņš. Tā gatavību var noteikt pēc vairākām pazīmēm: nodzeltējis stiebrs, vārpskara kļuvusi rūsgani dzeltena, vārpskaru pabraukot, tā viegli atdalās no stiebra, laukā parādās atspurušas timotiņa skaras, jo sāk nobirt vārpskaru gali. Novēlojot timotiņa kulšanas laiku, rodas lieli sēklu zudumi. Timotiņa laukus sausos laika apstākļos jācenšas nokult divās trīs dienās. Novācot par agru, sēklas ir grūtāk izžāvēt un tām ir pazemināta dīdzība, kā arī negatavās vārpas neizkuļas un rodas lieli sēklu zudumi. Ja nokavē kulšanu, tad arī zaudējam ražu, jo timotiņa vārpskara ir daļēji vai pilnībā nobirusi. Bez tam timotiņa skara sāk ziedēt no augšgala, tur veidojas rupjākās sēklas, kas novēlotas vākšanas gadījumā pirmās arī izbirst.

Timotiņu ieteicams kuļot pļaut pēc iespējas augstāk, lai bunkurā iekļūtu mazāk zaļās masas un nezāļu sēklu, kā arī lai vārpskaras labāk izkultos. Īpaši jāuzmana kuļtrumuļa apgriezieni, ja tie ir pārāk lieli (virs 800 apgr./min), tad izkuļ kailas sēklas bez sēklapvalka, kas pazemina sēklu kvalitāti, tādēļ tas nav pieļaujams. Darbojoties ar samazinātiem apgriezieniem, pastāv risks nepilnīgi izkult vārpskaras un tādā veidā zaudēt daļu ražas.

Jātīra kombains

Zālaugu sēklaudzētājiem strikti jāievēro, ka ikreiz, novācot citu stiebrzāļu sugu vai šķirni, obligāti jāiztīra kombains. Tas jādara, atverot lūkas un ar saspiestu gaisu iespējami rūpīgi izpūšot sēklu paliekas no visām darbīgajām daļām. Vēl labāk, ja pa starpām iespējams padarbināt kombainu graudaugu tīrumā.

Raksts publicēts žurnālā ” Agro Tops”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+