Mobilā versija
+22.9°C
Marta, Dita, Dite
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
14. jūlijs, 2017
Drukāt

Klātienē apskata 20 dzīvokļus, lai atrastu mitekli bēgļiem (3)

Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" pērn septembrī.Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" pērn septembrī.

Foto - LETA

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā – atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Jautāta, par kurām valsts nodrošinātajām funkcijām visvairāk interesējas uz Latviju atbraukušie patvēruma meklētāji, Zalcmane atbildēja, ka par visām, piebilstot, ka arī šajā jautājumā vērojamas likumsakarības, proti, ģimenes ar bērniem vairāk interesējas par izglītības un veselības aprūpes iespējām, bet tie, kuri Latvijā nonākuši vieni, galvenokārt vēlas iespējami ātrāk tikt pie dzīvesvietas un darba.

Zalcmane pastāstīja, ka patlaban Latvijā pastāvīgu darbu ar pietiekamiem ienākumiem, lai spētu sevi nodrošināt, ir atraduši apmēram desmit bēgļi. Savukārt kopumā Latvijā ilgstoši palikuši apmēram 20 patvēruma meklētāji, kas nozīmē, ka joprojām pārliecinošs vairākums izvēlas doties prom uz citām valstīm. Kopumā “Patvērums “Drošā māja”” patlaban strādājot ar 340 unikālajiem klientiem, no kuriem 80 Latvijā ieradušies paši.

Biedrības vadītāja LNT “900 sekundēm” uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai institūcijas un organizācijas, kurām uzticēts darbs ar patvēruma meklētājiem, pret to izturētos ar visaugstāko atbildības sajūtu. Vienlaikus viņa norādīja uz atsevišķu resursu trūkumu, kas apgrūtina iespējas palīdzēt patvēruma meklētājiem, piemēram, nepietiekama ziemas apģērbu pieejamība no labdarības organizācijām. Biedrības vadītāja minēja, ka, piemēram, apģērba ziedošana ir labs veids, kā cilvēki, kuri vēlas, var reāli palīdzēt patvēruma meklētājiem.

“Patvēruma “Drošā māja”” vadītāja arī sacīja, ka valsts atbalsts patvēruma meklētājiem varētu būt lielāks, tomēr vienlaikus viņa atzina, ka Igaunijā, kur šis atbalsts tiek nodrošināts vienu gadu, situācija nav īpaši labāka – daudzas problēmas aizvien paliek neatrisinātas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nekādā gadījumā tiem laupošajiem kriminālajiem imigrantiem nedrīkst palīdzēt!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+