×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.2°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
24. janvāris, 2018
Drukāt

Klaudzot stellēm. Irīnas Pumpures dzeja

I. Pumpure

Sievišķīgu mieru izstarojošā IRĪNA PUMPURE caur un cauri ir tukumniece. Dzimusi 1954. gada vasarā Degoles pagastā, izmācījusies par skaitļošanas mašīnu tehniķi un strādājusi Tukuma skaitļošanas centrā. Irīnu apprecēja tukumnieks un ieveda mātes dzimtajās “Tiltmačās”. “Toreiz man bija 21, vīramātei 71 gads. Viņas darba tikums un saimniekmeitas raksturs bija līmenis, kādam vajadzēja līdzināties. Ja nebūtu gājušas postā stelles, kas vīramātei bija pirms kara, būtu jāatrod laiks arī aušanai. Kopā nodzīvojām 20 gadus, un, pašai neapjaušot, viņa man deva daudz labu mācību dzīvei. Šajās mājās un tikumā uzauga arī mūsu bērni. Kopš atjaunotās Latvijas pirmsākumiem kopā zemniekojam “Tiltmaču” saimniecībā. Dzīves laikā esmu apguvusi dažādas prasmes: šuju, adu, tamborēju, fotografēju, zīmēju, nu arī aužu. Vīramāte priecātos, ka pēc 80 gadu pārtraukuma viņas mājās atkal klaudz stelles.”

Kopš rudens Irīna ir pensionāre; priecājas par kuplo mazbērnu pulciņu un cer, ka būs vēl. Raksta, fantazē un dungo, kopš vien sevi atceras. To visu pieraksta un saglabā gan tikai pēdējos 15 gadus. 2014. gadā izdota dzejas grāmata “Paralēlās pasaules”, bet nupat – “Vecmāmiņas pūra lāde”, kur apkopoti dzejoļi un dziesmiņas, ko vecmāmiņa Irīna radījusi saviem mazbērniem un kopā ar viņiem. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar mākslinieces Gerdas Stūres darbiem.

– Kāda literatūra tevi neuzrunā?

I. Pumpure: – Tāda, kurā viss notiek paredzami, kā pēc šablona. Žēl izniekot laiku. Man no svara ir saistoša, nesamudžināta valoda. Gadās, ka iesākta grāmata jānoliek malā. Nespēju pieņemt, ka pēc lieliska literāra darba izveido filmu, kurā no oriģināla pāri nepaliek nekā. Ar šausmām gaidu, kāda būs “Bille” un “Dvēseļu putenis”. Domāju, ka, ekranizējot literatūru, jābūt robežai, kuru nedrīkst pārkāpt.

– Kas dzejnieku atšķir no dzejotāja?

– Esmu amatiere, tāpēc neesmu tiesīga un arī nevēlos tos, kas raksta dzeju, dalīt dzejniekos vai dzejotājos. Ja aizķer kā zibens šautra, ja liek domāt un atcerēties, tad nav nozīmes, autora vārds ir zināms vai nepazīstams, – meklēju un lasu šo autoru vēl. Pašas dzejoļi bērniem rodas tāpat kā pieaugušajiem – emociju varā, tikai brīdis varbūt bijis gaišāks un noskaņojums saulaināks. Ja pavisam lustīgs, atnāk arī melodija. Bērni dzīvo un jūt ar sirdi, tic brīnumiem. Es arī. Varbūt Dullais Dauka manī arvien vēl dzīvs.

Ko mūsu valodai novēlētu Latvijas simtgadē?

– Lai mammām, tētiem un vecvecākiem atliktu vairāk laika būt kopā ar saviem bērniem un mazbērniem. Vakaros mierīgi parunāties, palasīt. Sākt ar mūsu pašu autoriem – ar Stārasti, Brigaderi, Kronenbergu, Jaunsudrabiņu, Baltvilku. Pabūt kopā dabā, nepaejot garām ne skudrai, ne sliekai, ne pienenei. Pārrunāt redzēto. Ja man būtu teikšana, es skolās aizliegtu darba burtnīcas un testu lapas. Ķeksīšus un krustiņus savilkt var arī analfabēts. Bet uzrakstīt, neprotot lasīt bez steigas un nesaprotot teksta jēgu, iemācīties nevar.

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Irīnas Pumpures bērnu dzeju.

Dīvaina ziema

Kā lai lācis laižas miegā,

ja aug sēnes, bet nav sniega?

Kā var zaķis pārtapt balts,

ja līst lietus, bet nav salts?

Sniegpulkstenis dobē

zvana –

Tāda slapja gulēšana.

Kļūšu pelēks es un pliks,

ja mazdrusciņ neuzsnigs.

 

Guste un vārna

Gustei šodien

uznāca luste –

gāja pārmīt

kādu vārdu ar vārnu.

Nu un kā?

Guste palika bešā…

Vārnai bija pieteikts –

turēt muti ķešā.

Runāt tikai ar tēvu un māti

un neizpaust ziņas

visādiem svešiem.

Svētelis Ansis

Ansis jautri

klabina, klabina –

vēju un saulīti labina.

Lietus lijis

jau dienas trīs,

jāsaved kārtībā debesis.

Ansis šorīt pierunā vēju

iepūst liepās –

lai smaržo pēc tējas.

Pierunā

saulīti negulēt,

izžāvēt ugunij pagales.

Ansis šorīt

klabina, klabina –

vēju un saulīti labina.

Lai var

svinēt lustīgus Jāņus

ar vardēm baldriānos.

Ziņkārīgā kaimiņiene

Atnāk ciemos kaimiņiene.

Rāmi, cienīgi un lēnām

izstaigā tā mūsu sētu.

Osta gaisu, kaktus pēta.

Lepni sētas kaķiem

garām,

suņiem, raibam vistu

baram.

Ierūc astē vistu vīram

un ir projām

takse Sīre.

Paslēpes

Saule, kalnā pakāpusies,

uzplaukst miljons

pienenēs.

Saules zaķu kamoliņi

spēlē tajās paslēpes.

Ja tu kādu atradīsi,

noslēp dziļi kabatā.

Atkal laukā palaidīsi

viņus dienās pelēkās.

 

Auzu kule

Zirdziņš klusiņām

sprauslo un bubina,

ausis kustina,

asti vēdina…

Kāpēc ar mani

bērītis nerunā?

Auzu kule

viņam uz deguna.

Kārumnieka sapnis

Piecas saujas un divas

lādes

pašas brūnākās šokolādes.

Pilnas kabatas kraukšķīgu riekstu

un rozīņu – zeltaini brūnu.

Ar ogām – saldām un

garšīgām

pilnus it visus krūmus.

Lielu grozu ar saldējumu,

kas pats kūst uz mēles.

Un tad vēl – medu un

sīrupu.

Ko vēl tu, našķīti, vēlies?

Ak vai, jau acis līp ciet

man no tik saldas dzīves.

Gribu, gribu, gribu –

mazu šķēlīti sālītu zivi.

Rotaļa

Mākonīša gabaliņu

aizņemšos par mutautiņu.

Paliks caurums debesīs,

zvaigznes saujā sakritīs.

Azotē tās noglabāšu,

auklēšu un spodrināšu.

Kad no vienas izaugs trīs,

uznesīšu debesīs.

Varavīksnei strēmelīti

palūgšu es lietus rītā.

Cauri pļavai kalnā kāpšu,

vēja dziesmas izdziedāšu.

To kā puķi iestādīšu,

lološu un aplaistīšu.

Lai tā atkal augšup tiecas,

kad no vienas izaugs

piecas.

Jāņtārpiņam

lukturīti

palūgšu uz īsu brīdi.

Tad kad zvaigznes

apdzisīs,

kāpšu spīdēt debesīs.

Sevī zemes spēku krāšu.

Gan es atkal izdomāšu –

ko vēl varu sadarīt,

kamēr lukturītis spīd?

Rudenī

Rudiem pušķiem –

glīti, glīti

izšuj rudens pīlādzīti.

Bērziem uztin zelta

sprogas,

saver mētrās sārtas ogas.

Strazdi zaros sēž un

domā –

vai tiem kravāt ceļa

somas?

Vēl jau zeme silta, koša,

vēl jau saule spīd tik spoži.

Netrūkst mušu mums un slieku,

arī dziedāt var ar prieku.

Tad, kad lietus līs un līs,

projām ceļu paraudzīs.

Bet vēl šodien zālē zaļā

putni klaigā balsīs skaļās.

Ogas šķin un laižas

baros,

iekrīt kuplos ābeļzaros.

Putnu biedēklis stāv

malā –

ar šo baru netikt galā.

Bet, ja viņam

spārnus dotu,

strazdiem līdzi aizlidotu…

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+