Klausiet tos, kas nēsā zeķbikses! Kādu pasākumu apmeklēja “LA” žurnālists? 4
Ilgtermiņā ir temati, kas nodarbina, saviļņo un aizkustina mīļo, kluso latviešu tautu līdz sirds dziļumiem. Tā, piemēram, diskusijas par to, kāds ir pareizais spirta procents mājas vīnā, lai ražotu plašam patēriņam, un vēl sasāpējušāks ir dzimumu līdztiesības jautājums. Valdība jūtas vainīga, ka neizdodas likvidēt šausmīgo netaisnību un vājā dzimuma krāpšanu, kad sieviešu atalgojums vidēji sasniedz tikai 85% no tā, ko nopelna vīrieši. Tas ir pamatīgs robs makā, kur sievietēm jau tā vajadzīga ievērojami lielāka pieeja resursiem.
Lai par ārprātīgo diskrimināciju satracinātas sabiedriskās kārtības traucētājas, frizieres lokšķēres sen neredzējušas, raudošas brunetes un blondīnes nemītiņotu zem premjerministrijas logiem ar kliedzieniem “Māri, nāc ārā, nelieti! Mums vienreiz līdz brošai! Atdod naudu! Man nepietika vaksācijai! Skopulis!”, valdība ieskaita grandiozas summas pētījumiem, kā mazināt dzimumu nevienlīdzību un graut novecojušos stereotipus par sievietes – bērnaukles, ķēkšas un istabmeitas – lomu sabiedrībā.
Spriedzes situāciju un valdības labdarību izmanto cienījami augstskolu mācībspēki, kuri ar stangām velk miljonus eiro no integrācijas, rezerves un Eiropas fondiem, lai zinātniski pierādītu, cik neciešams un pazemojošs ir femīnu stāvoklis, kas noslēdzas ar sabendētu mūžu.
Maldu priekšstati
Autors pirms nedēļas piedalījās, moderatora vārdiem runājot, seminārā par interesantu tēmu “Dzimuma aspekta ietekmes analīze valsts un pašvaldību budžetu procesos”. Pētnieki bij’ doktora grādiem apbalvotas autoritātes kā Aivars Timofejevs (zināms kā sociāldemokrāts) un Marika Zitmane (nosūdzējusi reklāmistus par daiļavas attēlošanu uz troļļuka sāniem “subordinēta ķermeņa pozā kā pasīvu objektu”). Tādi, zin’, aizraksies līdz saknei, un atbalsta grupā bijām 25 meičiņas un vecākas kundzes, pieci studenti, kam dīgst ūsas, un brīvās preses pārstāvis.
Traģēdija jau ir tā, ka pagātnē vajadzēja būt palikušiem maldu priekšstatiem par itin kā sievietei piemērotām – bērnudārza audzinātājas, medmāsas, skolotājas, mājsaimnieces, pārdevējas – profesijām, un vīrieša nostrādināšanai paredzētiem celtnieka, militārista, policista, politiķa, baņķiera, autobusa vadītāja arodiem. Diemžēl, bet vecmodīgie uzskati nav gaisuši no ļaužu atmiņas. Un vai Latvijā ir sieviete oligarhu un naudasmaisu sarakstā? Nav! Toties par 4,5% vairāk nokļūst uz nabadzības riska robežas!
Nākamais absurds, ka 40% aptaujāto piekrituši, ka vīrietim ir lielākas iespējas vadīt brīvo laiku, kā tīk – jaktējot, sēžot upmalā ar pīcku un citās ārpusģimenes nodarbībās –, kamēr tikai 9% respondentu akceptējuši, ka sievietēm ir brīvāka vaļa.
Bet paraugzemē Zviedrijā…
Tik dramatiskā konstatācijā eksperti iedrošināja uz izejas meklēšanu, prasmīgāk plānojot pašvaldību un valsts iestāžu budžetus, kur jāņem vērā sieviešu un vīriešu intereses, kuras – iegaumējiet! – nav vienādas. Zinātņu cilvēki devās uz Aizkraukles domi un Nodarbinātības Valsts aģentūru (NVA), kur izpētīja genderbudžetēšanu – lasi, skatīja, vai aiz finanšu novirzīšanas cipariem izvērtē un ierauga konkrētā cilvēka dzimuma vajadzības. Dabiski, noskaidrojās, ka vietējie auni nekā nejēdz no dzimumjūtīgas pieejas un notiek nepārdomāta līdzekļu izlietošana.
Tai pašā laikā Zviedrijā… Paraugzemē mainījuši standartpraksi sniega izvešanā. Kā tīrīja iepriekš? Vispirms maģistrālos ceļus un ielas, pēc tam sabiedriskā transporta pieturvietas un ietves. Bēdīgie fakti, ka kājāmgājēji trīskārt biežāk guva traumas kā satiksmes negadījumos cietušie. Gudrie skandināvi gludāku pārvietošanos organizēja pa citai modei. Sāka ar ceļu tīrīšanu, kas ved uz bērnudārziem un sākumskolām. Tad šķūrēja sniegu virzienos uz slimnīcām u. c. lielām darbavietām un tad – ietves. Raugi, galvenais bērnu izvadātājs, sabiedriskā transporta izmantotājs un gājējs ir sieviete, un pēc jaunās shēmas stiprais automobilistu dzimums cīnās uz lielceļiem ar kupenām, bet dāmas ziemā uz augstpapēdenēm aizsoļo kā pa parketu – kur vajag.
Pārvērtībām jāskar arī budžeta izdevumu posteņi pilsētu apgaismošanai, autobusu parka atjaunošanai, maršrutu nospraušanai. Jo tumšāk, jo sieviete jūtas nedrošāk. Vakaros dāma labāk aiztaupīs kinoseansu vai dejas nekā riskēs parkā, laternām neapgaismotā stūrī saskrieties ar laupītāju un varmāku. Arī nakts transports neved līdz namdurvīm. Tāpēc zviedri apmierinājuši sieviešu specifiskās vajadzības, norīkojot “pēdējo tramvaju” pieturēt “pēc pieprasījuma” – kur tuvāk, ērtāk, drošāk sasniegt mājokli.
Budžetu orientējiet uz sievietēm!
Tāds ir taisnīgas sadales un atbildīguma caurstrāvota budžeta paraugeksemplārs no ārzemju pieredzes. Kaut mūsu valdība, ierēdniecība, municipalitātes ir samērā rozā, tomēr dzimumu nelīdztiesības fakti ir kliedzoši! Pētot, kā atpūtas, kultūras budžetu plāno Aizkrauklē, atklāts, ka 99,6% finansējuma sportam saņem vīrieši, bet sievietēm – 0,04% pabiras. Droši vien nopirka lenti un vālīti mākslas vingrošanai, kamēr sportsmeni staigāja “adidās” kā pāvi. Kādas tam sekas? Sieviešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir lielāka nekā vīriešiem! Protams, varat teikt, ka sirdis plīst vīriešu dēļ, varat mest acīs apvainojumus pretējam dzimumam mazkustīgumā – un rekomendējiet Aizkraukles domei slēgt visas konditorejas, jo kanēļmaizītes rada lieko svaru. Tā tikai paspīdēsiet ar primitīvu domāšanas līmeni. Iedaliet aizkrauklietēm līdzvērtīgu summu fiziskai kultūrai, iegādājieties “Jimmy Choo” un “Labutine” sporta kurpes un redzēsiet, kādu ietekmi tas atstās uz sirds veselību.
Pētnieku secinātā kvintesence – paritāti budžeta sastādīšanā un izlietošanā! Orientēties uz to, ko grib tie iedzīvotāji, kas nēsā zeķbikses!
Perfektas flīzētājas
Ar plānu B valdības algotie dzimumu vienlīdzības fani izprojektējuši risinājumus arī tautsaimniecībai. Lūk, problēma kā pukstošs zobs – nav kas strādā. Lūdzu, atvadīsimies no iesīkstējušiem stereotipiem, ka sievišķis uz kuģa nes nelaimi un ka būvlaukumā tam nav jāmaisās pa kājām. Lai NVA vervē personālu celtniecībā, sagatavo un pārkvalificē sievietes būvlaukumam! Tik tiešām, viņas var būt perfektas flīzētājas, pirmklasīgas krāsotājas un kāpēc gan ne torņa celtņa mašīnistes? Darbaspēka pieejamība palielināsies, spiediens uz algām pazemināsies, kosmētikas makā darba pirmrindnieces ieliks pašas pelnītus “La Prairie” krēmus.
Pagaidām polarizētā sabiedrībā, kur iesakņoti nevajadzīgi ierobežojumi, zinātnieki iesaka pārņemt zviedru kara resora pieredzi. Tur armijā sievietes cīnās, lai militārajās daļās dienējošiem nebūtu atsevišķas dušas. Kaujā vissvarīgākais ir biedra sajūta, un, kopā mazgājoties dušā, sākas uztvere, ka otrs ir karabiedrs, nevis seksa objekts. Tā pašvaldībām jāpadomā, vai naudu nožēlojami iegrūst kaut kādā kanalizācijā, ielu bedrēs vai kardināli mainīt skatījumu un dalīties ar tuvāko, dot dāvanas sievietēm.
Kādu pasākumu apmeklēja “LA” žurnālists
* “LA” korespondents Egils Līcītis apmeklēja semināru valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem un citiem interesentiem, kur tika prezentēti SIA “Oxford Research Baltics” un “Oxford Research AB” veiktā pētījuma “Dzimuma aspekta ietekmes analīze valsts un pašvaldību budžeta procesos” rezultāti.
* “Vēlamies dalīties ar saviem secinājumiem un rekomendācijām par to, ko varam darīt, lai iestādēs un organizācijās budžeta procesi visos etapos sasniedz kā vīriešu, tā arī sieviešu patiesās vajadzības,” vēstīja organizatori.
* Presē iepriekš vēstīts, ka minētais pētījums, ko pasūtījis Sabiedrības integrācijas fonds, izmaksājis 46 tūkstošus eiro. Nauda piešķirta no ES fonda un Latvijas valsts budžeta.
