PUBLICITĀTES FOTO NO VIETNES ROYALPIANOS.COM

Klavieres Rīgas pilī – mūzikai vai paliktnis šampanieša glāzei? 15

Rīgas pilij nopirkts 99 166 eiro (ar PVN – ap 126 000 eiro) vērts flīģelis, kas pils Baltajā zālē jānogādā līdz 1. maijam. Šī mūzikas instrumenta iepirkuma procedūrā gan atklājas dažas dīvainības, un mūziķiem arī rodas jautājums par tā pielietojamību Rīgas pilī: vai tam nebūs tikai dekoratīva funkcija? Turklāt kam vairāk vajag jaunu flīģeli – Rīgas pils Baltajai zālei, kur šad tad notiks reprezentācijas koncerti, vai Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kas muzicē ikdienā?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Lielajā Ģildē, kur muzicē Latvijas Nacionālajam simfoniskais orķestris (LNSO), arī noderētu jaunas klavieres. Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas laikā šopavasar no Operas skatuves, sakot pateicības runu par balvu, pianists Georgijs Osokins minēja – brīnišķīgi, ka koncertzālēs Liepājā “Lielais Dzintars” un Rēzeknē “Gorā” ir augstvērtīgi flīģeļi, bet žēl, ka valsts nav sagādājusi tikpat lielisku instrumentu Lielajā ģildē…

“Ja prezidenta pilij pērk jaunu, kvalitatīvu instrumentu, tas ir tikai apsveicami. Tur varēs notikt augsta līmeņa koncerti, kas reprezentēs mūsu valsti,” diplomātiski saka LNSO direktore Indra Lūkina, tomēr piebilstot, ka viņiem jaunas klavieres derētu: “Situācija ar mūsu flīģeli nav ideāla, taču nav arī katastrofāla, jo ir daudz instrumentu, kuru orķestrim vispār trūkst vai arī kuru kvalitāte ir zem pieļaujamās robežas, piemēram, čelesta un klavesīns. Kopumā mūsu vajadzību saraksts attiecībā uz jaunu instrumentu iegādi un esošo restaurāciju ir ļoti garš un finansiāli ietilpīgs, kopsummā ap 0,5 milj. eiro. Šajā sarakstā ir arī flīģelis. Katru gadu LNSO iesniedz Kultūras ministrijai akūti nepieciešamo instrumentu iegādes pieprasījumu un KM atbilstoši savām iespējām piešķir finansējumu, kuru tad sadalām prioritāšu kārtībā. Šogad kopumā piešķirti 30 000 eiro.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme “LA” skaidro: “Rīgas pils Baltā zāle ir paredzēta mūsu valsts augsta līmeņa reprezentācijas pasākumu noturēšanai. Flīģelis ir Baltās zāles būtiska interjera sastāvdaļa un tas veido vienotu māksliniecisku ansambli ar pārējo interjeru. Lēmums par flīģeļa iegādi Baltajai zālei tika pieņemts jau 2014. gada novembrī, kad valdība lēma par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves izdevumu segšanai un Priekšpils iekārtošanai.

Piešķirtais finansējums attiecās arī uz izdevumiem reprezentācijas telpu iekārtošanai, un flīģelis bija to vidū. Rīgas pils atjaunošanas padome, kas uzrauga Rīgas pils atjaunošanas projekta īstenošanu un ir lēmusi par flīģeļa iegādi, ir uzsvērusi, ka flīģelis šajā telpā ir viens no centrālajiem elementiem, tam jāiederas Baltās zāles interjerā un jānodrošina augstvērtīgs muzikālais skanējums. Flīģelis netiek iegādāts Valsts prezidenta personiskām vajadzībām un tam nav saistības ar esošo vai nākamajiem mūsu Valsts prezidentiem vai viņu klavierspēles prasmēm. Atjaunotās Latvijas laikā arī iepriekšējo prezidentu laikā Rīgas pilī atradās flīģelis. Tas bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieka Raimonda Paula aizdots personiskais flīģelis..”

Izvēloties flīģeli, nav sludināts konkurss, bet izvēlēta sarunu procedūra. Valsts prezidenta kanceleja izlēma, ka jāpērk “Boesendorfer” flīģelis. To varot nodrošināt tikai viens piegādātājs – SIA “RDL”. Šīs firmas pārstāvji skaidro, ka prezidenta kancelejas izvēlētais instruments ir aristokrātisks, pēc sava dizaina piemērots tieši pilīm un ir baltā krāsā, tas arī bijis viens no izvēles kritērijiem. Šis instruments nebūt neesot dārgākais, veikalā nopērkami pat līdz 200 tūkstošiem eiro dārgi flīģeļi.

Lai gan Valsts prezidenta kanceleja teic, ka pirms instrumenta izvēles esot aptaujājuši mūzikas jomas ekspertus, izrādās, ka mūzikas speciālistu atzinumus gādājuši pašu firmu dīleri Latvijā. Ieteikumus no mūziķiem par saviem instrumentiem meklējuši gan “Steinway&Sons” pārstāvji, gan “Boesendorfer” izplatītāji.

Kanceleja atsaucas, ka saņēmusi pianista, JVLMA Klavieru katedras vadītāja Jura Kalnciema ieteikumu iegādāties tieši šīs firmas instrumentu. Turpretī “LA” J. Kalnciems saka: “Mani vēl pirms iepirkuma uzrunāja firmas “Steinway&Sons” pārstāvji, un, tā kā esmu priecīgs par katru jaunu, labu instrumentu Latvijā, es viņiem uzrakstīju rekomendāciju, bet Valsts prezidenta kanceleja manu viedokli par instrumenta iegādi nav jautājusi. Cik zinu, “Boesendorfer 225″ ir augstākās klases instruments. Tomēr nevaru komentēt tā pielietojamību Rīgas pilī: vai tam būs tikai dekoratīva funkcija, vai arī tas tiks spēlēts?” Vēlāk viņš atceras, ka tomēr arī “Boesendorfer” viņam lūguši rekomendāciju.

Reklāma
Reklāma

Viens no mūziķiem, kurš rekomendējis “Boesendorfer”, ir Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslas fakultātes docents, pianists, klavierspēles pasniedzējs un koncertmeistars Gļebs Beļajevs (Valsts prezidenta kanceleja dokumentos, ko iesniegusi Iepirkuma uzraudzības birojam, viņu kļūdaini nosaukusi par Gļebu Panteļejevu…). Vaicāts, vai prezidenta pilij vajadzīgs tik augsta līmeņa un, protams, atbilstošas cenas flīģelis, G. Beļajevs saka: “Viss atkarīgs no instrumenta izmantošanas. Ja pils Baltajā zālē notiks augstvērtīgi koncerti, ja arī šī zāle papildinās mūzikas dzīvi, ja reprezentācijas sarīkojumos tiks uzaicināti sniegt koncertu mūsu labākie pianisti, tad ieguldījums flīģeļa iegādei ir tā vērts. Taču, ja instruments stāvēs kādā stūrī un pieņemšanās kalpos tikai par paliktni šampanieša glāzei, tad, protams, ne.”

Visu rakstu lasiet 7. aprīļa “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.