AS “Lauku Avīze”valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.
AS “Lauku Avīze”valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.
Foto – LETA

Kļavinskis: 0% PVN likme medijiem radītu pozitīvu ietekmi 2

Gadījumā, ja drukātajiem medijiem un to digitālajam saturam tiktu noteikta 0% PVN likme, tas atstātu pozitīvu ietekmi, aģentūrai LETA sacīja AS “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Jo mazāka likme, jo mazākas cenas patērētājam un pieejamāks produkts, tas ir likumsakarīgi. Ne par velti daudzajās Eiropas Savienības (ES) valstīs šī likme jau ir zema, jo prese ir īpašā statusā, tādēļ šī likme arī tiek piemērota. Latvijai kā mazai valstij, it īpaši ar latviešu valodā runājošo cilvēku mazo skaitu, tik liels PVN, tas nav labi. Protams, ka to būtu vēlams samazināt,” sacīja Kļavinskis.

Labam mediju finansēšanas modelim viņš kā piemērus minēja Nīderlandi, Luksemburgu un Zviedriju. “Zviedrijā ir ļoti labs mediju atbalsta modelis, līdzīgi ir arī Nīderlandē. Zviedrijā nolikums ir iestrādāts likumdošanā, ir piešķirta konkrēta naudas summa no valsts, kura tiek sadalīta valstī iznākošajiem laikrakstiem satura radīšanai. Labums ir tāds, ka šī sistēma ir diezgan konkrēta: jo laikraksts iznāk lielākā tirāžā, tātad tam ir lielāki izdevumi, jo lielāku šo naudas daļu tas saņem,” sacīja Kļavinskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kļavinskis uzskata, ka šāds Zviedrijas modelis varētu strādāt arī Latvijā, bet viss atkarīgs no budžeta iespējām.

“Cik ir bijušas sarunas ar reģionālajiem izdevumiem, rajonu laikrakstiem, tad ļoti daudzi saka, ka, iespējams, nākošajā abonēšanas ciklā tie vairs nespēs piedalīties finansiālu apsvērumu dēļ. Tas nozīmē, ka draud iespēja, ka laikrakstu skaits varētu samazināties, aizvērties ciet un bankrotēt. Ja valsts uzskata, ka valstij ir nepieciešama brīva prese, tad būtu jādomā par kādiem aizsardzības stimulēšanas pasākumiem,” sacīja Kļavinskis.

Kā ziņots, pašlaik Latvijā drukātajiem medijiem tiek piemērota samazināta PVN nodokļu likme 12% apmērā, savukārt to elektroniskajām versijām, kā arī elektroniskajiem medijiem nav samazinātas PVN nodokļu likmes. Tādējādi šiem medijiem ir jāmaksā PVN 21% apmērā.

Kā ziņots, drukātajiem medijiem un to digitālajam saturam vēlas noteikt 0% pievienotās vērtības nodokļa PVN likmi, bet elektronisko mediju saturam šo likmi samazināt. Kā liecina Kultūras ministrijas izstrādātās “Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam”, grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā varētu veikt 2020.gadā.

Kā ziņots, lai sakārtotu nodokļu sistēmu mediju nozarē, paredzēts arī atrisināt mediju darbinieku sociālās nodrošinātības jautājumu. Lai to panāktu, pakāpeniski vajadzētu augt mediju organizāciju veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjomam. Plānots, ka nākamgad tās saglabātos 3 675 540 eiro apmērā, bet 2018.gadā pieaugtu par 5%, sasniedzot 3 859 317 eiro, savukārt 2020.gadā jau būtu palielinājušās par 10%, sasniedzot 4 043 094 eiro.