Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Kleckins: Nedrīkstēja atļaut MTG un LNT apvienošanās darījumu

Foto - LETAFoto - LETA

Nedrīkstēja atļaut darījumu, kurā “Latvijas Neatkarīgā televīzija” (LNT) tiek pievienota mediju grupai “Modern Times Group” (MTG), intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norāda Latvijas Universitātes asociētais profesors, bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

“Runa nav par konkrētu uzņēmēju, šajā gadījumā par MTG, plaši pazīstamu starptautisku televīzijas tirgus spēlētāju. Runa ir par principu. Nevar būt tā, ka viss nacionālas apraides bizness tiek atdots viena uzņēmuma rokās. Tas tā sašaurinās informatīvo telpu, ka tālāk vairs nav, kur iet. Vienkārši nedrīkstēja atļaut, ka LNT tiek pievienots MTG grupai,” uzskata Kleckins.

Viņš uzsver, ka tagad vienai biznesa struktūrai, kas, tāpat kā jebkurš bizness, radīta peļņas iegūšanai, faktiski tiek atdots monopols pār sabiedrisko telpu, kas nosaka valstī gan kultūras, gan informācijas vidi.

Komentējot diskusiju par nacionālo televīzijas un radio kanālu pieejamību bezmaksas apraidē, bijušais NEPLP vadītājs norāda – ja Saeima ir pieņēmusi likumu, ko pati atzīst par neatbilstošu reālajai situācijai, tad tai ir jāatrod risinājums, kas ļauj uzturēt vienu no demokrātijas pamatprincipiem – nodrošināt visiem iedzīvotājiem sabiedriskās informatīvās telpas pieejamību.

“Piespiešana nav ne vienīgais, ne labākais veids to panākt. Ir aplami izvirzīt tikai uzdevumus un pienākumus, neko nedodot pretī. Ja tiek prasīts no privātās televīzijas īstenot noteiktus uzdevumus saistībā ar informāciju, kultūru un izglītību, tad, no otras puses, būtu loģiski veidot īpašu sabiedrisko pasūtījumu privātajiem TV uzņēmumiem. Tādā veidā tiktu gan kvantitatīvi paplašināts, gan kvalitatīvi celts līmenis un daudzveidots saturs raidījumiem, kas atbilstu Latvijas valsts un latviešu tautas vitālām vajadzībām un interesēm. Šādā veidā vara nodrošinātu to, ka sabiedrība iegūst vairāk un dažādu uzskatu raidījumus, kas būtu saistīti ar latviešu sabiedrību, tautu un kultūru,” akcentē Kleckins.

Savukārt tagad televīziju jomā nav konkurences un informācijas lauku ir pārņēmis milzis. Eiropas mērogā nelielā Latvijas sabiedriskā televīzija nevar līdzvērtīgi sacensties ar globāla mēroga biznesa mašīnu, un sekas tam jau ir jūtamas – sabiedrības iespējas iegūt informāciju ir samazinājušās, piemēram, Kontinentālās hokeja līgas spēļu translācija daļēji pārcelta uz maksas kanālu.

Kā uzskata bijušais NEPLP priekšsēdētājs, vienīgais, ko valsts šajā situācijā var darīt, ir piedāvāt pretim sabiedrisko pasūtījumu. Televīzijas veidotu saturu tajā daļā, ko apmaksātu no valsts budžeta.

Komentējot, vai sabiedriskā pasūtījuma pārdalīšana par labu komerckanāliem vēl vairāk nepasliktinātu Latvijas Televīzijas konkurētspēju, Kleckins skaidro, ka jāpiešķir papildu līdzekļi, nevis jāpārdala esošie.

“Visus neatkarības gadus Latvijas sabiedriskā televīzija strādāja zem jebkura normāla finansējuma līmeņa. Tik zems finansējums kā Latvijā sabiedriskajai televīzijai ir vēl tikai Lietuvā. Tik zema finansējuma kā pie mums nekur citur, pat Austrumeiropā, nav. Es nemaz nerunāju par lielajām Eiropas valstīm. Latvijas sabiedriskā televīzija gadu desmitus ir nepilnīgi finansēta. Par to nav runa,” norāda bijušais NEPLP vadītājs.

Viņš uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma izvietošanai nebūtu jārīko konkursi starp sabiedrisko televīziju un privātajiem kanāliem. Tā vietā būtu jārīko konkursi starp privātajiem kanāliem, nosakot, ka ikvienam privātam kanālam ir jāpiedalās ar savu priekšlikumu.

“Konkursos būtu jāpiedāvā tas, ko pieprasa Latvijas sabiedrība un ko Latvijas sabiedrība gatava pati apmaksāt,” uzsver Kleckins. “Ir jāveido valsts politika, kura tiktu orientēta uz to, lai privātas televīzijas veido raidījumus, kas ir vajadzīgi Latvijas cilvēkiem.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+