Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Liāna Langa: “Kleever” un “brokaste” (40)

Langa_2

Nagu akadēmijas, daiļuma institūti, kafejnīcas, kuras sevi dēvē par vēstniecībām… Reklāmas mērķis ir pievērst uzmanību produktam un iedarboties uz cilvēka apziņu, tādēļ tā izmanto valodu savām vajadzībām, bieži vien to degradējot.

Pēc šķietami nevainīgas vārdu piesmiešanas īstās akadēmijas turpina pastāvēt, bet tepat blakus kāds “akadēmiski” nodarbojas ar nagu vīlēšanu un kroga “vēstnieki” jums pasniedz kapučīno. Tomēr vārdu nozīmi un jēgu jau ir skārusi merkantilu vajadzību izraisītā erozija, savukārt patērētājs, iespējams, ir gandarīts par viņam iemānīto ilūziju, ka saņem dienišķo vajadzību aprūpi “institucionālā” un pat “diplomātiskā” līmenī. Cena par to, ka viena sabiedrības daļa izvēlas neiespringt intelektuālā refleksijā un valodā, mēdz būt augsta – tās rezultāts ir miglaina domāšana, nespēja vārdos formulēt savu pieredzi, saraustīta, neskaidra runa, kuriozi avīžu un portālu virsrakstos un rakstos, kropli jaunvārdi nevalodā, dezorientācija dzimtās valodas laukos, līdz ar to – realitātē.

Pretstāvi valodas degradācijai īsteno kvalitatīva rakstniecība, kas nodarbojas ar domāšanas, iztēles, empātijas un emocionālās inteliģences spēju attīstību un vārdu pamatnozīmju, ortogrāfijas un interpunkcijas saglabāšanu. Piemēram, profesionālā literatūrā jūs neatradīsit angļu valodas iespaidā (debate) latvju radīto jaunvārdu “debate” kā vienskaitlinieku (ja nu vienīgi mazizglītota grāmatas varoņa tiešajā runā) vai pie mums izplatīto apstākļa vārda “kad” lietojumu saikļa “ka” vietā. Par to runāts daudz, un diemžēl jāsecina, ka tas ir īpašs truluma paveids, varbūt arī pašcieņas trūkums, kas ļaudīm, tostarp augstām amatpersonām un politiķiem, neļauj koriģēt un cienīt savu dzimto valodu un runu, pievēršot tai vērību un prātu.

Nav šaubu – valoda un izteiksme attīstās, jaunas parādības izraisa jaunu vārdu rašanos, tikai nevajag domāt, ka “bažai” vai “brokastei” ir kāds sakars ar laika gara diktētām izmaiņām vai progresu, jo tā gluži vienkārši nav taisnība, ja nu vienīgi par progresu neuzskata komfortablu iespēju vispār nepievērst dzimtajai valodai jelkādu vērību un peldēt pa straumei kā skaidai. Rīgas ielās čum un mudž veikalu un kafejnīcu nosaukumi valodā, kurā neviens nerunā, neparasti, nelatviski jaunvārdi, ko neiespējami atcerēties, jo tie neko nenozīmē un ne ar ko neasociējas. Jauna mode ir ar latīņu burtiem rakstīti krievu vārdi. Visādi kroplīgi lingvistiski izgudrojumi degradē vidi, kurā ik dienu atrodas simtiem tūkstošu cilvēku, arī tūristi. Vai jābrīnās, ka viņi nereti ir pārliecināti, ka atrodas Russia?

Kā kulminācija publisko telpu degradējošam švaukstismam atnāca ziņa, ka Gaismas pils restorānam konkursa kārtībā (bijušas iesūtītas ap 700 nosaukuma ideju) izvēlēts nosaukums “Kleever”. Jāsaka, ka šis nevārds, kurš, cerams, nacionālās pašapziņas simbolā, Gaismas pilī, tiks nomainīts ar citu, lēmējiem šķitis pievilcīgāks par “7 kraukļiem” (atgādinājums par Raiņa lugu) un “Lettus”. Valsts valodas centra aizrādījums un publiska rakstnieku, redaktoru, humanitāro zinātņu pārstāvju vēstule izraisīja kaismīgas diskusijas sociālos tīklos un tīmekļa komentāros. Tās parādīja, ka lielāko daļu latviešu Kleever atgrūž kā nesaprotams un neloģisks un ka ir arī globālisma briedināti prāti, kuri dzimtajai valodai diemžēl piešķir vien funkcijas nozīmi. Tas ir rezultāts robiem izglītībā. Šie ļaudis atsvešināti uztver gan savu valsti, gan Latvijas Republikas Satversmi (acīmredzot par tās nozīmi neko nemāca) un nesaprot, ka latviešu valoda ir svarīga mūsu identitātes veidotāja. Varbūt tas ir arī Latvijas Universitātes profesora Jura Rozenvalda nopelns, kurš “LR4” ēterā teicis: “Latviešiem ir viena īpatnība – viņi ir kā ķerti uz savu valodu. Lietuviešiem, piemēram, ir katolisms, bet mums šī reliģiskā faktora nav, tādēļ tā vietu ieņem valoda.” “Kā ķerti” – tas neizklausās cieņpilni nedz pret mūsu senčiem, kas latviešu mēli līdz mums aiznesuši cauri gadsimtiem, nedz pret mūsu Satversmi, kurā tā nostiprināta kā vienīgā valsta valoda.

Iespēja runāt savā valstī latviski ir privilēģija, kas mums jāsaglabā.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Ko jūs varat cepties par to, ko kaut kāds restorāns dara? Kas tā par īpatnību cepties par sīkiem mēsliem un ignorēt īstas problēmas? Labāk būtu uztraukušies par to, ka cilvēki nevar LV strādāt, ja tekoši nerunā krieviski.

  2. Nosaukums “Kleever”, protams, izklausās dumji. Un,cerams, tiks mainīts.

    Pārējais teksts, savukārt, izskatās pēc intelektuālas mazspējas. Kādi “7 kraukļi”, kāds “Lettus”?? Ja aiz Gaismas pils neredz neko citu kā Stikla kalnu un ja pat restorāna nosaukumā jāuzsver kaut kāda pārprasta latinizēta latvietība, tad kāpēc iebildumi pret “Kleever”? — tas jau no tās pašas sērijas.

    Ja šie ir tādi piedāvājumi, par kuriem iepriekš jau skandalētāji rakstīja, ka viņi jau nu spētu izdomāt 30 labākus — kāpēc tad neizdomāja un neiesūtīja konkursā?

    Gārgt un mest krustus māk daudzi, pieiet lietām racionāli un ieteikt kaut ko tādu, kas neož pēc pusgadsimtu vecām (jā, padomjlaiku) mācību grāmatām jau nu gan, šķiet, ne.

  3. kad kādam norvēģu viesim parādīju balto āboliņu, viņš teica : klever ! …ja nemaldos, arī krievu valodā āboliņu sauc kaut kā līdzīgi- klever…. Domāju, ka šo nosaukumu vajag vienkārši latviskot – būs restorāns -ĀBOLIŅŠ

  4. Man ir grūti lasīt rakstus, kur ir tik pulka svešvārdu – “empātija” un kādi tur vēl ne.

    Interesanti, ka man arī patīk vienskaitļi dažiem vārdiem, ko ir pieņemts lietot daudzskaitlī. Piemēram, “brokasts”. Aizguvu to no Raiņa – precīzāk, no viņa “Grafs Monte-Kristo” tulkojuma. Pēc tam man tā iegaršojās šis vārdiņš, ka tagad es allaž baudu brokastu, nevis brokastis, kā tas ir pareizi.

  5. Piekrītu, ka latviešu valoda ir pietiekoši bagāta un tajā visu var izteikt skaisti, pat krāšņi. Ja tikai visiem būtu, ko teikt…

  6. Noprotu, ka šovasar Latvijā mani gaida vēl mazliet sačakrētāka valoda un daži jauni savādi burtu savirknējumi uz izkārtnēm. Es labprāt ar daudz ko sadzīvoju, kaut vai respektējot citu valodas lietotāju dzīšanos pēc oriģinalitātes; tomēr es atbalstu cenzūru publikskā telpā, jo vairumam novitāšu diemžēl pietrūkst šarma. Ja kāds tomēr uzstāju, un nepiekrīt tiem, kas viņa valodu peļ kā, piemēram, neveiklu vai samākslotu, tādam paliek neregulētās nišas – šādi komentāri, krekliņu apdruka un tetovējumi, utt.
    No otras puses, daži vārdi ir ‘garšīgi’. Iedomājieties, piemēram, pavirši sakoptās pagrabtelpās bāru “Gaģušņiks”. Nu, labi, var labskanīgi latviskāk – “Čūsku midzenis”. Bet, līdzu, ne “Serpentārijums”.
    P.S. iepriekšējo rinkopu rakstīdams es pieķēru savā bezapziņā kaut ko lielu, pelēku un neaicinātu. LNB

    • respektēt vs cienīt Atbildēt

      “čūskulājs” būs precīzāk

      • Kāds varētu būt tuvākais latviešu analogs novecojušajam taksonam “гады”? “Mūdži”?? (interesanti, ka spiningotāji tā sauc kaut kāda veida vizuļus)
        LNB laikam par vēlu piedāvāt “Mūdža mājas”? – uzreiz sasaucas ar stikla kalnu, un, kad tur atgadīsies pirmā pārtikas saindēšanās…
        P.S.
        “respektēt vs cienīt”: es NECIENU pieminēto oriģinalitāti, tikai respektēju ;-)))

  7. Dāma pati ir mazliet ķerta. Vajadzēja nosaukt to restorānu par “Ķertie latvieši”

  8. Pareizi ir emocionālais intelekts, starp citu. Intelligence latviski ir gudrība, prāts vai intelekts. Inteliģence ir kaut kas cits. Intelligentsia angliski.

  9. To ka ēšana nav savienojama ar lasīšanu pierāda visa šī jezga ap restorānu. Ēšanas laikā asinis pārvietojas no galvas uz vēderu un cilvēkam nāk miegs. 7 KRAUKĻI pats piemērotākais nosaukums, jo viņu mērķis bija Saulcerītes miega sargāšana. Vēl bibliotēkā derētu ierīkot viesnīcu ar nosaukumu KRISTĀLA ZĀRKI. Tiem, kam patīk aktīvāka atpūta noderētu sporta klubs KALNĀ KĀPĒJS ar triju pakāpju balvu fondu bronzas, sudraba un zelta zirga veidā. Grāmatu lasīšana… nu tas tā starp citu.

  10. Latviešu senči nekādu mēli nekur nav nesuši. Latviski ir “valoda” nevis “mēle”.

    • Mēs gribam savu latvju dvēsli!
      Mēs gribam savu latvju mēli!
      Mēs gribam savu latvju zemi!
      Mēs gribam brīvi!
      Brīvē mēs gribam savu dzīvi!
      Un to mēs gūsim!

    • Man citā mēlē
      Grūti izteikt domu
      Nav laikam
      Mana galva
      Tādai lomai
      Ir tūkstoš valodas uz zemes šīs
      Un katrai sava skaņa
      Dota
      Tā katrai tautai
      Ir kā rota
      Bet dzīve īsa
      Un ak kā gribas
      Vēl vairāk
      Latvju mēlē
      Dziedāt teikas teikt
      Un dzeju lasīt
      Runas stāstīt
      Mīlēt skumt
      Man latvju valoda
      Kā zelts
      Tas manā templī
      Godā celts
      Jānis Anmanis

  11. Kad vadzis pilns, tas lūzt. Naudas varas visatļautība arī valodā ir tikai plaukusi. Laukos līdz ar cilvēkiem pazūd arī skaisti vietvārdi, bet pilsētās tiek sintezēti jauni un ne jau veiksmīgāki. Pat 50 gadus atpakaļ , kad Maskava piekopa rusifikāciju un apkaroja nacionālismu ,Rīgā bija daudz vairāk latvisku nosaukumu kā šobrīd. Valodas centrs neeksistē, jo citādi vienlaicīgi nepastāvētu ,,galerija” dažādas rakstības formas dabā. NB restorāna īpašnieki ir bijuši tik pat intelektuāli, kā tie , kuri man netālu atvēra restorānu MERKATO, kuru es savā apziņā esmu latviskojis par mērkaķi.

    • Kad vadzis pilns, tas lūst. Ar “S” burtu. Pārbaudei der vārds “nirt” – ja tā atbilstošajā formā ir s, tad arī “lūst” ar “s”. Un otra lieta: “daudz vairāk NEKĀ”. Pārbaudīt var ar angļu vai krievu valodu (kā – nekā; as – than; как – чем).

    • Pat 50 gadus atpakaļ -> pirms 50 gadiem

  12. svarīgi,lai visi nosaukumi būtu latviski,tad ārzemniekiem kāds vārds paliks atmiņā,aizbraucot mājās.

  13. Autore ir visu laiku ar kaut ko neapmierināta un par visiem zina vislabāk.

  14. Liels paldies par šo rakstu.

  15. Nesaprotu, kurš normāls cilvēks, ieejot šajā restorānā, aizdomāsies par tā nosaukumu! Varbūt šādi pseido-lingvisti, pseido-intelektuāļi, kuri prot tikai gudri pļurzāt, bet no kuru reālas darbības nav ne smakas. Kādam Faustam ir jābūt cilvēkam, lai vispār aizurbtos tik tālu, meklējot piekasīgas nozīmes? Restorānu un citu iestāžu ar šādiem nosaukumiem ir tūkstošiem, uz tiem iet tie, kuri grib.
    Kāpēc uzmanība netiek pievērsta tiešām nozīmīgām problēmām, teiksim, faktam, ka valsts iestādēs joprojām netiek izmantota tikai latviešu valoda, bet atļauts runāt krieviski cilvēkiem, kuri 20-30 un vairāk gadu laikā nav vīžojuši iemācīties kaut elementāru sarunvalodu?
    Iespējams, daudzi domā, ka, cīnoties par mazām lietām, uz priekšu virzās arī lielās problēmas. Iespējams, tā ir, tikai šī problēma tiešām neizmainīs pilnīgi neko. Normālam, domājošam cilvēkam tāpat pirmā asociācija ar vārdu `kleever` būs no angļu valodas `clever`.

    • Neizmainīs, jo LIELĪGIE GLOBĀLISTI STAIGĀ AR NETĪRĀM KĀJĀM PA LATVIJU! Tāda esot modernā mode!Tautas pūra lādi savandīt. Pēc toras. Talmūda…..

    • Visvaldis Mucenieks Atbildēt

      “Normālam, domājošam cilvēkam tāpat pirmā asociācija ar vārdu ‘kleever’ būs no angļu valodas ‘clever’.”

      Nē. Tieši normālam, domājošam cilvēkam (izglītotam latvietim vai ārzemniekam) tādas asociācijas nebūs, ne pirmās, ne pēdējās. Jābūt diezgan tupam, lai tādu asociāciju saskatītu vai saklausītu. Un asociācija ar vācu 17. gs. kokandelmani Dītrihu Klīveru (Dietrich Klüver) vai čekistu Valdi Klīveru Latvijas nacionālajā simbolā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nav vajadzīga.

      • Nu, sviests, es jums teikšu! Un mēs brīnāmies, ka padomju rēgi vēl nav izkūpināti no mūsu domāšanas. Kā lai tos izskauž, ja paši visur velk līdzi līķus, redz kaut ko padomisku, ja tā tur nav?
        Cepšanās cepiena pēc. Neinteresē man ne Klīvers kokandelmanis, ne čekists, es uz restorānu eju, lai baudītu atmosfēru un, ja vien tur pie sienām nebūs šo džeku portreti, pat nosaukums neko nespēs ietekmēt. Sīkumainības kalngals, nekas vairāk.

    • Piedodiet, atvainojiet, ko latviešu valodā nozīmē “pļurzāt”, man jāpārtulko vienam ārzemniekam, viņš interesējas par skaisto latviešu valodu. Un ko vispār nozīmē Kleever, no kura laika latviešu valodā garos patskaņus raksta pēc igauņu valodas gramatikas likumiem. Kāds sakars ar bibliotēkai ir ar Super Mario zobenu – Kleever (alternately known as Kleaver) is a living sword that is a boss in Donkey Kong Country.
      Un, starp citu, EE ir Igaunijas Interneta domēns, tas uzreiz iekrita acīs.

  16. Paldies! Precīzi, neko pielikt, ne ko atņemt!

  17. Restorāns, fui - ēstuve , iekostuve un uzkostuve ! Atbildēt

    Aiz fanātiskajiem ticīgajiem savā aprobežotajā un dogmātiskajā domāšanas veidā , viennozīmīgi seko šādi lingvisti. Neļaut , aizliegt , neeksperimentēt , vienīgais ko šādi “zinātnieki” prot ieteikt.

  18. Diezgan jautri ir lasīt komentārus par latviešu valodu, kuros katrā ir kāda būtiska kļūda, – vai nu neuzmanība pret personas vārdu, vai arī elementāra gramatikas un stilistikas nezināšana.

  19. Sen nekur nav manīta VALSTS VALODAS LIKUMA reāla darbība. Tā saucamās TV zvaigznes, dažādi intervētāji, masu pasākumu vadītāji turpina valodas piesārņošanas procesu. Diemžēl šo publisko personu runu it daudzi pārņem.

  20. Pilnīgi piekrītu Langes teiktajam.Pietiktu ar pēdējo teikumu,nesarežģot mūsu mīļo valodu raksta līkločos.Profesors visos laikos ir bijis”ķerts”uz savu viedokļu preizību.

  21. Šo gaidīju.
    Paldies!
    Būtu ļoti žēl, ka tie, kam “debate” un “baža” ir norma, šo rakstu neizlasītu.
    Un vēl joprojām nesaprotu, kā savulaik projekta “Valodas policija” ietvaros eksperti varēja secināt, ka augstākā valodas kultūra piemīt vienam no mūsu eksprezidentiem, kurš vēl tagad īsti neatšķir, piemēram,
    “ka” Latvija izdzīvos un uzplauks
    vai
    “kad” Latvija izdzīvos un uzplauks.

  22. Humora dēļ.
    Pirmkārt. 700 priekšlikumiem nebija jāmeklē “Kleever” sakars ar bibliotēku, bet vispirms jāpadomā, kāds sakars bibliotēkai ar RESTORĀNU?
    Otrkārt, cienījamie literāti, valodnieki, vai nevadzēja to kroga nosaukumu pameklēt mūsu pašu literārajā mantojumā?
    Treškārt. Piedāvāju savu priekšlikumu iz Andreja Upīša “Zaļās zemes” – 1965.gada izdevuma 152.lappuses. Tur minēts krogs “Pie zilo gaili”! Nosaukuma ziņā, pirmkārt, laikmetīgs, jo ar vienu rāvienu būtu sperts plats solis saprašanās (ar pazemotajiem un apvainotajiem zilajiem) virzienā, otrkārt neparastā gramatiskā konstrukcija akcentē, ka īpaši gaidīti kurzemnieki, jo tieši viņi mēdza pieklūgāties tur – “Pie zilo gaili”..

  23. No Brīvības ielas iegriežoties Raiņa bulvārī, roka gluži instingtīvi kabatā sāk meklēt nēzdogu: virs kādām durvīm – acīs krītošs uzraksts “MAITAI” (nav gan paskaidrots, kādā sadalīšanās stadijā maitai jābūt, lai vērtu šīs duravas).

  24. Par LU mācībspēkiem un viņu izlaistiem absolventiem man kopš 1984. g. ir šķēmi uzskati!. Celtnieku vienība bija ar idejām tā pārnēmti ar pasaules līmeņiem, ka nespēja saprast, ka mēs atrodamies LPSR un mums jāmēģina pacelt savu līmeni ar tiem darba rīkiem un mehānismiem , kas mums ir pieejami ar savu nabadzību. Bet prata paģērēt,lūk rietumos , tur ir tā un tā! Rozenvalds ir TIPISKS LU FRUKTS! Viņam latviskums jānoārda. Rietumi, rietumi, rietumi! TAGAD MAN IR SKAIDRS, KA SAVĀ SAPRAŠANĀ TOMĒR NEESMU VAINĪGS.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+