Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Klimata instrumenti mājsaimniecībā

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Pirms pusgada, 2013. gada martā, noslēdzās viens no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursiem – “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecības sektorā”, taču no pieejamiem 11 miljoniem latu iedzīvotāju mājās iegūluši vien seši.

Projekts


“Konkursā varēja piedalīties privātas personas un dzīvokļu īpašnieku biedrības, tā mērķis bija samazināt mājsaimniecību izdalīto ogļskābo gāzi, atbalstot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem,” stāsta Latvijas Vides investīciju fonda projektu vadītāja Ieva Sīmane. Mērķa sasniegšanai tika finansiāli atbal­stīta biomasas katlu vai kamīnu, siltumsūkņu, saules kolektoru, vēja ģeneratoru un saules bateriju uzstādīšana. Rezultātā no 1761 īstenotā projekta 95% gadījumu individuālās dzīvojamās mājās tika uzstādītas iekārtas.

Vispopulārākie (36%) izrādījās dažāda veida siltumsūkņi, tiem sekoja ūdens sildīšanai izmantotie saules kolektori (32%). Trešajā vietā ierindojas biomasas (granulu vai malkas) katli – 23%. Biomasas kamīni tika uzstādīti 35 mājās vai 2% no projektiem. Elektroenerģiju ražojošie saules paneļi – 5% un vēja ģeneratori – 2%. No visas summas tika apgūta puse – seši miljoni latu. Atlikusī nauda nonāca valsts kasē citu KPFI projektu atbalstam.

Attīstītājs


Konkursa norise sniedza vērtīgu pieredzi. Lielākā daļa konkursa dalībnieku vēl neprata sagatavot projektu, tādēļ tos sagatavoja apkures iekārtu tirgotāji, kuriem bija pietiekama zināšanu bāze. Par kritēriju cenu aptaujai bija izvēlēts iekārtu lētums, kas nebija sevišķi objektīvi, jo ne vienmēr lētākā manta ir arī ekoloģiskākā un ekspluatācijā ekonomiskākā. Reizēm tika izvēlētas nepiemērotas iekārtas ar nepiemērotu jaudu, kas vēlāk sagādāja vilšanos. Dažreiz iekārtas netika kvalitatīvi uzstādītas un tas radīja baumas par to neefektivitāti.

KPFI konkurss paredzēja atbalsta sniegšanu vēja ģeneratoriem un saules paneļiem. Tomēr LR normatīvie akti vēl neparedz kārtību, kādā veidā fiziskas personas varētu nodot tīklā mājsaimniecības vajadzībām saražoto elektroenerģiju un izmantot neto norēķinu sistēmu.

Lai arī viss konkursa finansējums nesasniedza mērķi, no kopējās summas apgūto daļu var uzskatīt par sasniegumu. “Konkursa norise bija lieliska iedzīvotāju vides izglītības skola,” pārliecināta Ieva Sīmane.

Pircējs


“Modernizējām apkuri mājai ar 160 m2 lielu apkurināmo platību. Izvēlējāmies trīs saules bateriju paneļus un 25 kW granulu katlu. Kopējā summa nesasniedza Ls 7000. Projekts tika realizēts gada un divu mēnešu laikā, uzstādīšanas process aizņēma četrus mēnešus. Projekta gatavošanā krietni palīdzēja tas, ka vīram ir inženiertehniskā izglītība. Ir uzkrājusies pieredze.

Šajā vasarā saules baterijas spēja 300 litru boileru uzsildīt līdz maksimālajai temperatūrai un pat septembra vidū vēl ražoja 7 kW enerģijas. Granulu katls ir iegādāts ar jaudas rezervi un pilnībā spēj nodrošināt visu apkuri un siltā ūdens gatavošanu. Šoruden uzstādījām siltuma skaitītāju. Ar konkursu esam ļoti apmierināti,” priecājas Iluta Pilde no Alūksnes novada Alsviķu pagasta “Vijām”.

Pārdevējs


“Tirgojam “Panasonic” gaiss–gaiss un gaiss–ūdens tipa siltumsūkņus. Ja klienti lūdza, protams, palīdzējām sagatavot konkursa pieteikumus un darbu nodošanas aktu. Pamanījām, ka konkursa laikā iedzīvotāji sākuši aktīvāk interesēties par alternatīvās, videi draudzīgās apkures iespējām, un šī interese tikai pieaug. Konkurss deva vērtīgu ierosmi alternatīvās apkures iekārtu tirdzniecības attīstībai, klients kļuvis izglītotāks un mums tagad ir krietni vieglāk strādāt,” uzskata SIA “Rikon AC” valdes priekšsēdētājs Andris Dancigs.

Zinātnieks


“Konkursa norises gaita pierādīja, ka vietējiem atjaunojamiem kurināmā resursiem (it īpaši granulām) ir ļoti laba izmantošanas perspektīva. Cilvēki tos labprāt izmanto, un apkures izmaksas ir zemas. Pieteikumu izvērtēšanā un monitoringā līdzās ierēdņiem noteikti būtu jāpiedalās zinātniski tehniskajam personālam. Sen jau ir izstrādātas datoru simulācijas programmas, kas ļauj atrast piemērotāko apkures veidu. Iekārtu darbības rezultāti ir vērtīgi un zinātnes attīstībai nepieciešami dati. Pēc iekārtu uzstādīšanas vismaz izlases kārtībā būtu nepieciešams rezultātu monitorings, kas parādītu reālo CO2 ekonomiju.

Gadījumiem, kad, izkropļojot konkursa būtību, daudzi tirgotāji vieglas peļņas tīkojumos sacēla cenas, projektu izvērtētājiem noderētu viegli pieejams pārskats par līdzīgu iekārtu cenām Latvijā, Baltijā un Eiropā. Tāpat konkursa norise parādīja, ka Latvijā trūkst sarežģītu iekārtu uzstādīšanai nepieciešamo speciālistu un tie steidzīgi ir jāsagatavo,” atzīmē Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta laboratorijas vadītājs Dr.sc.ing. Aivars Žandeckis.

 

Uzziņa


Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programma “Atjaunojamo energoresursu 
izmantošana mājsaimniecības sektorā”

 Kopējais finansējuma apjoms – 11,4 miljoni latu.

 Vienam projektam deva līdz Ls 7000 lielu līdzfinansējumu, kas sedza līdz 50% no projekta kopējās summas.

 Kopumā tika īstenots 1761 projekts

 Vidēji vienam projektam piešķirtais finansējums bija Ls 3424 un siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazinājums gadā tika plānots 8,7 t.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+