Foto – AFP/LETA

Klintone un Tramps atraujas no sāncenšiem 0

Priekšvēlēšanās ASV, kas otrdien notika 12 štatos, Demokrātu partijas vadošā kandidāte uz ASV prezidenta amatu Hilarija Klintone un republikāņu favorīts Donalds Tramps katrs uzvarēja septiņās pavalstīs. Abi vadošie pretendenti atrāvās no sāncenšiem, taču vēl neieguva izšķirošu pārsvaru, lai varētu tikt apstiprināti par oficiālajiem kandidātiem savu partiju saietos jūlijā.

Reklāma
Reklāma

Ar skatu uz novembri

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Bijusī valsts sekretāre un senatore Klintone uzvarēja Alabamā, Ārkanzasā, Džordžijā, Masačūsetsā, Teksasā, Tenesī un Virdžīnijā, kā arī Amerikāņu Samoa (ASV teritorijā Klusajā okeānā), apliecinot savas spēcīgās pozīcijas dienvidu štatos, kur Demokrātu partiju atbalsta daudz afroamerikāņu. Klintones sāncensis Vermontas štata senators Bērnijs Senderss uzvarēja Minesotā, Kolorādo, Oklahomā un dzimtajā Vermontā. Senderss teicies turpināt cīņu līdz pat pēdējām priekšvēlēšanām, taču analītiķi uzskata, ka viņam būtu jāizstājas no sacensības, jo atpalikšana kļūst pārāk liela. Eksperti uzskata, ka Klintonei nebūs grūti pārliecinoši izpunktēt Sendersu atlikušajās priekšvēlēšanās, taču cīņa ar Trampu novembrī varētu būt daudz sīvāka. Klintoni amerikāņu vēlētāji, no kuriem daudzi ir neapmierināti ar valsts virzību, uzskata kā valdošo aprindu pārstāvi, jo viņa bijusi senatore un valsts sekretāre. Republikāņu kandidātam Trampam ir brīvas rokas viņu kritizēt kā neefektīvas valdības funkcionāri.

Tramps – republikāņu apvienotājs?

Republikāņu konkurencē nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps uzvarēja Alabamā, Ārkanzasā, Džordžijā, Masačūsetsā, Tenesī, Vērmontā un Virdžīnijā. Cenšoties atkratīties no apsūdzībām rasu spriedzes uzkurināšanā, Tramps pašpārliecināti paziņoja, ka uzskata sevi par visu to amerikāņu apvienotāju, kas ir pret pašreizējo Baltā nama politiku. “Savā kampaņā mēs iesaistīsim vēl vairāk amerikāņu un kļūsim vienotāki,” apgalvoja Tramps, jau gatavojoties izšķirošajai cīņai ar demokrātu sāncensi Hilariju Klintoni novembrī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tramps paziņoja, ka viņš varētu būt Republikāņu partijas apvienotājs, un solīja pēc priekšvēlēšanām “vērsties pret vienu personu” – Hilariju Klintoni. Tramps apgalvoja, ka viņam izdevies paplašināt republikāņu atbalstītāju loku, iesaistot priekšvēlēšanās amerikāņus, kas agrāk nepiedalījās balsošanā. Republikāņu vēlētāju aptaujas liecina, ka viņu vairākums atbalsta Trampa priekšlikumu uz laiku liegt ieceļot Amerikā musulmaņiem, kas nav ASV pilsoņi. Tas nostādījis sarežģītā situācijā Republikāņu partijas vadību un vairāku štatu senatorus un gubernatorus, kuri atteikušies publiski paziņot, vai atbalstīs Trampu, ja viņš kļūs par partijas oficiālo prezidenta kandidātu. Analītiķi atzīmē, ka Trampam izdevies uzvarēt gan ziemeļaustrumu štatos, kur viņu atbalstīja galvenokārt baltās rases vēlētāji ar zemiem ienākumiem, gan konservatīvajos dienvidu štatos. Viņa panākumi dažādos valsts apgabalos varētu būt apstiprinājums Trampa apgalvojumam, ka viņš varētu būt Republikāņu partijas apvienotājs. Republikāņu partijas stratēģi gan bažījas, ka vēlēšanās novembrī Tramps varētu zaudēt sieviešu un vidusšķiras balto amerikāņu balsis, kuri sliecas atbalstīt republikāņus, taču viņus atbaida Trampa dzēlīgie un rasistiskie izteikumi.

“Amerika ilgojas pēc stipra cilvēka. Un Donalds Tramps tāds ir,” atzīmē britu laikraksts “The Daily Telegraph”, analizējot Ņujorkas miljardiera panākumus priekšvēlēšanās. “Tramps ir prasmīgi izmantojis būtiskās pārvirzes Amerikas politikā no kreisā uz labējo spārnu un pretī autoritārismam,” raksta “DT”.

Kruss un Rubio cenšas skriet līdzi

Teksasas senators Teds Kruss pārspēja Trampu Aļaskā, Oklahomā un Teksasā, taču viņa atpalikšana no Trampa kļūst arvien redzamāka. Kruss izvairījās no pazemojuma, uzvarot dzimtajā Teksasā un kaimiņos esošajā Oklahomas štatā, taču viņam tikpat kā nav cerību panākt Trampu, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Trampa panākumi daudzos dienvidu štatos bija trieciens Krusam, kurš bija uzskatījis valsts dienvidus par savu “ietekmes joslu”. Tagad konservatīvi noskaņotais Kruss cenšas pārņemt no liberāli orientētā Rubio Republikāņu partijas vienīgā kandidāta slavu, kas varētu pieveikt Trampu.

Cits republikāņu pretendents – Floridas senators Marko Rubio, kurš līdz šim nebija uzvarējis nevienās priekšvēlēšanās, bija pirmais ziemeļu pavalstī Minesotā un lolo cerības uz panākumiem savā dzimtajā štatā, kur priekšvēlēšanas notiks 15. martā. Vakar uzrunājot savus atbalstītājus Maiami, Rubio paziņoja, ka esot tikai sācis kritizēt un atmaskot Trampu, kuru viņš nodēvēja par vulgāru uzticības izkrāpēju. Politisko analītiķu ieskatā Marko Rubio pēc republikāņu politiskā smagsvara bijušā Floridas gubernatora Džeba Buša izstāšanās no cīņas nav attaisnojis partijas vadības cerības kļūt par nopietnu sāncensi Donaldam Trampam. Šķiet, 44 gadus vecajam Rubio uz iekļūšanu prezidenta vēlēšanu finālā būs vēl jāpagaida. Ekspertu ieskatā Krusam un Rubio vienīgā iespēja, lai kavētu Trampam kļūt par partijas oficiālo kandidātu, ir panākt delegātu balsu šķelšanos republikāņu konferencē jūlijā.