Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

KLP reforma


klp_eu_72

Šobrīd tiek plānota Eiropas Savienības (ES) politika laikam no 2014. līdz 2020. gadam. Šis ir vienīgais gads, kad mēs vēl varam ietekmēt Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, kas ir būtiska Latvijas lauksaimniekiem.

 

Eiroparlamenta deputāti gatavo ziņojumu, ministri meklē sabiedrotos, eksperti sagatavojuši argumentus ES institūciju ierēdņiem, lauksaimnieku pārstāvji pārliecina kolēģus citās dalībvalstīs. “Latvijas Avīze” šajā rubrikā centīsies regulāri atspoguļot paveikto un darāmo.

 

 

Dāņi par tiešmaksājumu palielinājumu Latvijai

Dānija, kura šodien sāk ES prezidējošās valsts pienākumus, diskusijās par ES budžetu 2014. – 2020. gadam būs gatava uzklausīt visas dalībvalstis, taču nevarēs piekrist visam, ko sagaida Latvija, norādījis Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens. Dānija uzskata, ka ir jāsamazina tiešie maksājumi lauksaimniekiem, taču jāpalielina atbalsts lauku reģioniem. Dānija vēlas ievērojami samazināt šos izdevumus salīdzinājumā ar EK piedāvājumu un vairāk koncentrēties uz zaļās lauksaimniecības atbalstu.

 

“Mēs uzskatām, ka ES ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, kas nozīmēs arī līdzekļu sarukumu Dānijas zemniekiem. Tāpēc šādas politikas atbalstīšana Dānijas valdībai nebija viegla izšķiršanās. Atbalstām to, ka Latvijai pieaug atbalsts tiešo maksājumu jomā un ka tas samazinās Dānijai.

 

Zinām, ka Latvijai ir bijis pārāk mazs atbalsts, taču nevaram gan piekrist visam, ko jūs prasāt. Galvenais Dānijas uzsvars būs uz ES maksājumu samazināšanu, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, tajā skaitā Latvijā esošajiem lauku reģioniem,” teica vēstnieks intervijā aģentūrai LETA.

 

Valsts prezidents iesaistīsies

28. decembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti bija vienisprātis, ka taisnīgas lauksaimniecības tiešmaksājumu politikas aizstāvēšana arī nākamgad būs viens no Latvijas un arī Baltijas valstu pamatuzdevumiem, kur vienlīdz nozīmīga loma būs gan valstu augstākajām amatpersonām, gan EP deputātiem, gan nozari pārstāvošām organizācijām, informē Latvijas Valsts prezidenta kancelejas preses dienests.

Valsts prezidents uzsvēra, ka šis diskusiju laiks, kas, visticamāk, aizņems visu 2012. gadu, Latvijas politiķiem un nozares pārstāvjiem ir jāizmanto aktīvai viedokļu paušanai par patieso netaisnīgo situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā.

 

Lai aizstāvētu Latvijas pozīcijas, Valsts prezidents Andris Bērziņš un Sandra Kalniete vienojās šī mērķa sasniegšanai apvienot visus nacionālos resursus un personiski aktīvi piedalīties dažādu līmeņu diskusijās, kā arī veicināt Baltijas valstu sadarbību, skaidrot Latvijas situāciju EK un EP, kā arī citu dalībvalstu nacionālajos parlamentos.

 

Eiropas Parlamenta deputāti gatavo ziņojumu

Lai EP apstiprinātu šobrīd topošo ziņojumu par Kopējo lauksaimniecības politiku 2020. gada perspektīvā, visā 2012. gadā būs aktuālas diskusijas par maksājumu slieksni un griestiem pārejas periodu maksājumu izlīdzināšanai. Eiropas Komisija ir piedāvājusi tiešmaksājumus izlīdzināt nesamērīgi ilgā laika posmā (līdz pat 2034. gadam). Jāpiedāvā objektīvi kritēriji tiešmaksājumu aprēķinam, kas Latvijas un Baltijas gadījumā šobrīd balstās deviņdesmito gadu aprēķinos un rada nepamatotus secinājumus par esošajām izmaksām un darba ražīgumu lauksaimniecībā.

Šajos jautājumos Baltijas valstu deputāti EP neatkarīgi no savas frakciju piederības ir apliecinājuši un arī nākotnes diskusijās apliecinās vienotu pozīciju.

 

Nākamie soļi

5. janvārī Siguldā notiks Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju sanāksme, kurā mēģinās vienoties par kopīgu Baltijas pozīciju. No Latvijas tajā piedalīsies pa diviem pārstāvjiem no katras lauksaimnieku organizācijas, kas pārstāvēta COPA/COGECA, tātad no visām piecām jumta organizācijām, informēja organizatore Nora Lapiņa, LLKC biroja sadarbībai ar Eiropas lauksaimnieku organizācijām vadītāja.

LOSP decembrī lūdza Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) atbalstu iesaistīties cīņā par tiešajiem maksājumiem, un ir panākta vienošanās, ka janvāra sākumā LTRK gatavos vēstuli Eiropas Komisijai par Latvijai svarīgiem jautājumiem, LOSP palīdzēs sagatavot informāciju un problēmu aprakstu par sagaidāmajām sekām nevienlīdzīgo tiešmaksājumu dēļ.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+