Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Klubi ir, trūkst lidaparātu. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Kāpēc Latvijā likvidēti visi izpletņlēkšanas sporta klubi? Jānis Gustsons

 

Vai Latvijā patiešām vairs nepastāv neviens izpletņlēkšanas klubs, vaicāju Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas nesen ievēlētās jaunās valdes loceklim Ģirtam Ļaudakam. “Aktīvi ir divi klubi – Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs un Latvijas Izpletņlēcēju asociācija. Kopumā reģistrēti vairāki, bet tie ir neaktīvi,” stāsta Ģ. Ļaudaks. “Problēma ir tā, ka trūkst piemērotu vietu lēkšanai, kā arī nav lidaparātu. Daugavpilī var lēkt, bet lidaparāts ir tikai viens – vecais “An-2″, sarunvalodā saukts par kukuruzņiku. Kādreiz mums bija visvairāk lidlauku visā Baltijā, bet lielākā daļa novesti līdz drūmam stāvoklim,” teic federācijas pārstāvis. Tagad lielāka izpletņlēcēju aktivitāte esot Lietuvā.

Latvijas armijas karavīri arī nodarbojas ar izpletņ­lēkšanu, viņi to dara atbilstīgi savām programmām. “Jāuzsver, ka ir armijnieki, kuri iegūst licenci, lai varētu lēkt arī ar sporta un profesionālajiem izpletņiem,” stāsta Ģ. Ļaudaks. Starptautiski licencēti treneri Latvijā ir divi. “Šogad ciemos aicinājām ASV kolēģus, kuri darbojas pasaulē lielākajā izpletņlēcēju asociācijā, kas apvieno aptuveni 50 procentus pasaules lēcēju. Viņu sertificētie eksaminatori mūs apmācīja, un tagad divi cilvēki ir tiesīgi apmācīt lēcējus visā pasaulē. Nodarbojamies ar šo sporta veidu jau 15 – 20 gadus, varam sevi uzskatīt par profesionāļiem. Meklējam variantus, kā attīstīties, bet aviācijā izmaksas ir ievērojamas. Nepieciešami investori. Situācija nav spoža, bet domājam, ko darīt,” optimismu saglabā federācijas pārstāvis.

Ja kāds vēlas izmēģināt komerciālos izklaides lēcienus, pirms tiem nekāda sagatavošanās nav nepieciešama. Visu izdara instruktors, klients jūtas gandrīz kā pasažieris. Ir gan ierobežojumi – nedrīkst lēkt, ja nav atbilstīga fiziskā vai psiholoģiskā stāvokļa, ja iepriekšējā dienā nirts ar akvalangu, lietotas apreibinošās vielas. Lēkt var, sākot ar 16 gadu vecumu.

Lietuvā tāds izklaides lēciens maksā 250 eiro, ieskaitot visu – instruktora pakalpojumus, lidošanu, foto un video operatora darbu. Daugavpilī, kā liecina informācija mājaslapā, cena ir 145 eiro (bez video un foto).

Pievienot komentāru

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (36)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+