×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.6°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
25. novembris, 2015
Drukāt

Klubi ir, trūkst lidaparātu. Atbilde “LA” lasītājam

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Kāpēc Latvijā likvidēti visi izpletņlēkšanas sporta klubi? Jānis Gustsons

 

Vai Latvijā patiešām vairs nepastāv neviens izpletņlēkšanas klubs, vaicāju Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas nesen ievēlētās jaunās valdes loceklim Ģirtam Ļaudakam. “Aktīvi ir divi klubi – Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs un Latvijas Izpletņlēcēju asociācija. Kopumā reģistrēti vairāki, bet tie ir neaktīvi,” stāsta Ģ. Ļaudaks. “Problēma ir tā, ka trūkst piemērotu vietu lēkšanai, kā arī nav lidaparātu. Daugavpilī var lēkt, bet lidaparāts ir tikai viens – vecais “An-2″, sarunvalodā saukts par kukuruzņiku. Kādreiz mums bija visvairāk lidlauku visā Baltijā, bet lielākā daļa novesti līdz drūmam stāvoklim,” teic federācijas pārstāvis. Tagad lielāka izpletņlēcēju aktivitāte esot Lietuvā.

Latvijas armijas karavīri arī nodarbojas ar izpletņ­lēkšanu, viņi to dara atbilstīgi savām programmām. “Jāuzsver, ka ir armijnieki, kuri iegūst licenci, lai varētu lēkt arī ar sporta un profesionālajiem izpletņiem,” stāsta Ģ. Ļaudaks. Starptautiski licencēti treneri Latvijā ir divi. “Šogad ciemos aicinājām ASV kolēģus, kuri darbojas pasaulē lielākajā izpletņlēcēju asociācijā, kas apvieno aptuveni 50 procentus pasaules lēcēju. Viņu sertificētie eksaminatori mūs apmācīja, un tagad divi cilvēki ir tiesīgi apmācīt lēcējus visā pasaulē. Nodarbojamies ar šo sporta veidu jau 15 – 20 gadus, varam sevi uzskatīt par profesionāļiem. Meklējam variantus, kā attīstīties, bet aviācijā izmaksas ir ievērojamas. Nepieciešami investori. Situācija nav spoža, bet domājam, ko darīt,” optimismu saglabā federācijas pārstāvis.

Ja kāds vēlas izmēģināt komerciālos izklaides lēcienus, pirms tiem nekāda sagatavošanās nav nepieciešama. Visu izdara instruktors, klients jūtas gandrīz kā pasažieris. Ir gan ierobežojumi – nedrīkst lēkt, ja nav atbilstīga fiziskā vai psiholoģiskā stāvokļa, ja iepriekšējā dienā nirts ar akvalangu, lietotas apreibinošās vielas. Lēkt var, sākot ar 16 gadu vecumu.

Lietuvā tāds izklaides lēciens maksā 250 eiro, ieskaitot visu – instruktora pakalpojumus, lidošanu, foto un video operatora darbu. Daugavpilī, kā liecina informācija mājaslapā, cena ir 145 eiro (bez video un foto).

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Gaļa paliek gaļa!

Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā rakstā “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” vērš uzmanību uz ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā – kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits esot pieaudzis piecas reizes  – no 696 līdz 3397. Politiķis apšauba, ka visi ārvalstu studenti patiešām ierodas Latvijā studēt. Viņaprāt, daudzi studijas izmanto vien kā aizsegu, lai varētu mierīgi dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā. J. Dombrava raksta: “”YouTube” ir atrodami daudzi video, kur indiešiem un pakistāniešiem tiek piedāvāta iespēja viegli un lēti ieceļot Eiropā, kļūstot par “studentu” Latvijā. Šajos reklāmas video tiek pausts, ka Latvija apstiprina 99,3% no visiem pieteikumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ja esi pakistānietis un gribi braukt uz Eiropu pelnīt ar kebabu cepšanu, tad ir jābrauc uz Latviju, jo te visus ņem pretim bez liekām pārbaudēm.”

Izvēloties atpūtai peldvietu, galvenokārt domāju
Draugiem Facebook Twitter Google+