Kļūdas dēļ “Igaunijas Ārlietu ministrija” nonāk VID redzeslokā 0
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinos par uzņēmumiem un organizācijām, kuras darbiniekiem vidējais atalgojums nepārsniedz minimālās algas likmes, nesen parādījās arī ieraksts “Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija”. Vēlāk gan tas svītrots, jo Igaunijas vēstniecība izskaidrojusi radušos situāciju.
“LA.lv” Igaunijas vēstniecībā noskaidroja, ka tā neesot īstā Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija, bet gan Latvijā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, kurš apsaimniekojot vēstniecības ēku Skolas ielā, Rīgā. Ar šādu nosaukumu saimnieciskās darbības veicējs Latvijā reģistrēts 90. gadu sākumā, kad Igaunijas vēstniecība atguvusi sev piederošo ēku.
“Igaunijas Ārlietu ministrijā” pērn strādājis viens darbinieks, kuram par darbu maksāta stundas likme. Tā bijusi augstāka par minimālo likmi, un darbiniekam tas nav bijis pamatdarbs, bet viņš ieradies, kad vēstniecībai bijusi nepieciešama palīdzība mājas apsaimniekošanā.
Vēstniecībā skaidro, ka darbinieks pērnā gada otrajā pusē esot saslimis, un viņam bijusi darba nespējas lapa. Tādēļ arī VID datubāzē esot parādījusies kļūdaina informācija, ka “Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija” nodarbinot par likmi, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu. Vēstniecība pēc saraksta publicēšanas sazinājusies ar VID, informējusi par situāciju, un iestāde no attiecīgā saraksta “Igaunijas Republikas Ārlietu ministriju” esot svītrojusi.
Tomēr iepriekš lasītājiem šāda nosaukuma dēļ varēja rasties jautājumi, vai Igaunijas oficiālā iestāde varētu nemaksāt atbilstošu atalgojumu saviem diplomātiem un kancelejas darbiniekiem Latvijā. Vēstniecībā apliecināja, ka pēc šī atgadījuma tiks apriesta iespēja mainīt ēkas apsaimniekotāja nosaukumu.
VID Sabiedrisko attiecību daļa “LA.lv” informēja, ka VID iepriekš publiskotajam sarakstam esot informatīvs raksturs un likumā noteikts publiskojamā saraksta saturs. “Sarakstā ir iekļauti visi darba devēji, neatkarīgi no saimnieciskā darbības veida vai darbības jomas, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks,” piebilda VID.
VID norāda, ka saraksts izveidots automātiski, balstoties uz darba devēju iesniegto informāciju, līdz ar to precizitāti nosaka darba devēju ziņojumos iekļauto datu patiesums. “Vēlreiz uzsveram un sirsnīgi aicinām darba devējus rūpīgāk sekot līdzi, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku,” norādīja VID.
Iestāde skaidro, ka tās datubāzes algoritms paredz, ka aprēķinā ņem vērā darbinieku nostrādāto stundu skaitu un neiekļauj vairākus izņēmumus, piemēram, tos darbiniekus, kuri tiek nodarbināti uz uzņēmuma līguma pamata vai saņem autoratlīdzības u.c.
“Tāpat jāņem vērā, ka darbinieki, kuriem ir norādīti “0” ienākumi un “0” nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi,” skaidroja VID.
Pēc saraksta publicēšanas VID sniedzis arī individuālas atbildes un konsultācijas uzņēmējiem, kuri vēlējās precizēt kāds algoritms tiek izmantots veidojot konkrēto sarakstu.
