Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
3. novembris, 2017
Drukāt

Eiropas Revīzijas palāta vairāk pārbaudīs ieguldītās naudas atdevi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pavisam revidenti no 1000 pārbaudītajiem projektiem pērn konstatēja 11 gadījumus, kuros bija aizdomas par krāpšanu, norāda Eiropas Revīzijas palātas (ERP) revidents no Latvijas Mihails Kozlovs.

Itālijā tika uzbūvēts gājēju ceļš kalnos par 500 tūkstošiem eiro, kura tāmē ir kalnu velosipēds par 4000 eiro, kalnu tālskatis par tādu pašu summu un vēl dāvinājums baznīcai 10 tūkstošu apmērā… Protams, šī nauda no ES fondiem netika atmaksāta.

Aizbraucot iepriekš pieteiktā pārbaudē uz kādu zemnieku saimniecību, ES revidentiem tika parādīti lopi, par kuriem saimniekam maksāti ES atbalsta maksājumi. Nākamajā saimniecībā atkal tika uzrādīti lopi, bet, kā izrādījās, tie paši. Abi lauksaimnieki bija noorganizējuši transportu, lai lopus atrādīšanai pārvestu no viena pie otra. Tas, protams, nāca gaismā.

No 1000 izlases veiktajām pārbaudēm 16 dalībvalstīs šie divi bija gan komiskākie, gan negodīgākie līdzekļu izkrāpšanas gadījumi, norāda Eiropas Revīzijas palātas (ERP) revidents no Latvijas Mihails Kozlovs. Pavisam revidenti konstatēja 11 gadījumus, kuros bija aizdomas par krāpšanu (2015. gadā – 12 gadījumus). Materiāli par šiem gadījumiem tika pārsūtīti ES Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF).

Aprēķinātais (ne atklātais) kļūdu līmenis ES 2016. gada izdevumos bija vairs tikai 3,1% salīdzinājumā ar 3,8% 2015. gadā, atklājusi Eiropas Revīzijas palāta savā ikgadējā ziņojumā. Neviena naudas piešķiršanas sistēma bez kļūdām nevar iztikt (vai arī tā ir pārāk dārga) – Eiropā revidentu aprindās vispārpieņemts, ka 2% kļūdu ir “pieļaujami”.

Gandrīz pusei 2016. gadā revidēto ES izdevumu kļūdu līmenis bija zem 2% būtiskuma sliekšņa. Vismazāk kļūdu bija, maksājot tiešo atbalstu lauksaimniekiem, dotācijas studentiem un pētniekiem, kā arī personāla izmaksas. Kategorijā “Dabas resursi: tirgus un tiešais atbalsts” aplēstais kļūdu līmenis bija 1,7%, bet administrēšanas tēriņos – tikai 0,2%. Tomēr izmaksu atlīdzināšanas maksājumos apakškategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” aplēstais kļūdu līmenis bija 4,8%, bet kategorijā “Dabas resursi: lauku attīstība, vide, klimata politika un zivsaimniecība” tas bija 4,9%.

Tāpēc šis 3,1% lēstais kļūdu līmenis nenorāda uz krāpšanu, nelietderīgi izlietotiem vai izšķērdētiem līdzekļiem, žurnālistiem Luksemburgā Eiropas Revīzijas palātas mītnē norādīja ERP priekšsēdētājs Klauss Heiners Lēne. Cilvēki vēloties zināt, ko viņi par savu naudu ir ieguvuši. “Pat tad, ja nauda tikusi tērēta pareizi, kā noteikts regulējumā, mūsu jautājums ir, vai nauda nesusi plānoto efektu, vai tā sasniegusi izvirzītos politiskos mērķus. Vai bija vērts kādā konkrētā vietā uzbūvēt ceļu vai lidostu? Vai tiešām tika radītas jaunas darba vietas un panākta izaugsme? Vai nauda ir izlietota lietpratīgi? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mēs arvien vairāk pievēršamies lietderībai jeb darbības rezultātiem,” akcentu maiņu pamato Lēne. ES fondu “akcionāri” – donori dalībval­stis – arvien vairāk uzdodot šādus jautājumus, un tāpēc ERP cenšoties sniegt atbildes politiķiem un likumdevējām, kā labāk izmantot ES naudu.

Tomēr ERP neuzstāj uz vēl lielāku kontroli. “Mēs secinājām, ka Eiropas Komisijai bija pieejama pietiekama informācija, lai nepieļautu vai atklātu un izlabotu vēl vairāk kļūdu. Mūsuprāt, tas nozīmē, ka papildu kontroles mehānismi nav nepieciešami, taču esošie mehānismi ir jāizmanto pienācīgi,” noteica ERP priekšsēdētājs.

Kā Revīzijas palāta spēj pārbaudīt katra konkrētā ieguldījuma efektu, it īpaši gadījumos, kad tāds sagaidāms pēc gadiem pieciem? “Mēs nevaram novērtēt to, kas vēl nav noticis. Mums ir septiņi izpildes indikatori, kurus ņemam vērā, piemēram, programmā “Jauniešu garantijas” pārbaudām jauniešu nodarbinātību. Mēs skatāmies, vai Eiropas Komisija ir pieņēmusi tādu projekta uzbūvi, kas to nodrošina,” tā uz šo “LA” jautājumu atbildēja Iliana Ivanova, ERP atbildīgā par investīciju kohēziju, izaugsmi un iekļaušanu.

Latvijas pārstāvis ERP Mihails Kozlovs šonedēļ iepazīstinājis Latvijas institūcijas ar pārskatu par ES budžeta izpildi 2016. gadā. “Tomēr jāpiebilst, ka šādi lēstais kļūdas līmenis noteikts, tikai pārbaudot Eiropas Komisiju par to, kā tā kontrolējusi dalībvalstis. Pārbaudījām arī dalībval­stis, taču Latviju šogad nepārbaudījām, tāpēc par mūsu valsti spriež pēc kopējām tendencēm,” “LA” skaidroja Kozlovs. “Tā ir laba ziņa Latvijai, jo kopējais ES kļūdu līmenis samazinās un tas ir papildu arguments sarunās par ES fondu nākotni. Mēs pierādām, ka ES fondu naudu spējam izmantot lietderīgi,” vērtē Kozlovs.

 

UZZIŅA

Eiropas Revīzijas palāta ir neatkarīga ES revīzijas iestāde.

ES izdevumi 2016. gadā kopumā bija 136,4 miljardi EUR jeb aptuveni 267 EUR uz katru iedzīvotāju.

2016. gadā visvairāk naudas bija atvēlēts dabas resursiem (57,9 miljardi EUR), kohēzijai (35,7 miljardi EUR) un izaugsmei un nodarbinātībai (15,2 miljardi EUR).

Katru gadu revidenti pārbauda ES pārskatus un sniedz atzinumu par diviem jautājumiem: vai pārskati ir precīzi un ticami un vai ir pierādījumi tam, ka nauda ir saņemta vai izmaksāta kļūdaini (jautājums par likumību un pareizību).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+