Ekonomika
Bizness

Klupdami krizdami uz “Expo 2020”. Latvijas dalība izstādē Dubaijā vēl nav izgāzusies2


Latvijas paviljona “Ēters” Dubaijas “Expo” vizualizācija.
Latvijas paviljona “Ēters” Dubaijas “Expo” vizualizācija.
SA “Riga architecture institute” vizualizācija

Šo otrdien, 22.oktobrī, Ministru kabinets nolēma lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par Latvijas dalības organizēšanu starptautiskajā izstādē “Expo 2020 Dubai”, sedzot izmaksas par LTRK paveikto šī līguma izpildei. Komentējot izveidojušos situāciju, gan LTRK prezidents Aigars Rostovskis, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzina, ka tas bijis pareizs solis, jo esošajā regulējumā turpmāks darbs vairs neesot bijis iespējams.

Izstādes atklāšana plānota 2020. gada 20. oktobrī, savukārt valstu paviljonu iekšdarbiem jābūt pabeigtiem līdz 2020. gada jūlijam.

Latvijas paviljona būvniecības process vēl nav uzsākts – līgumi par būvniecību un konstrukciju ražošanu līdz šim nav noslēgti, līdz ar to ir palicis kritiski maz laika paviljona būvniecībai.

Sarežģījumu būtība slēpjas deleģēšanas līguma noteiktais (valsts bija deleģējusi LTRK tiesības organizēt dalību izstādē) administratīvi juridiskais modelis šāda projekta sagatavošanai ir pārāk smagnējs, laikietilpīgs un neefektīvs gan LTRK kā izpildītājam, gan Ekonomikas ministrijai kā procesa uzraugam.

“Apvienotajos Arābu Emirātos viss notiek dinamiski – jātirgojas par cenu, jāvienojas par barteriem, jāspēj operatīvi vienoties par sīkām izmaiņām – tas viss samazina cenu un paātrina procesu, bet pašreizējais līgums paredz, ka katra izmaiņa jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju un tad jāgaida atbilde, bieži vien mēnesi. No otras puses, var jau saprast arī ierēdņus – viņiem pēc tam būs jāatskaitās par valsts naudu,” teica A. Rostovskis, atgādinot arī negatīvo pieredzi ar Milānas “Expo” organizēšanu 2015. gadā. Visai pamanāmi bija tas, ka sarunās gan A. Rostovskis, gan arī Ekonomikas ministrijas preses pārstāve Evita Urpena izvairījās kritizēt otru pusi par izveidojušos sarežģīto situāciju, visā vainojot “modeli”, bet LTRK prezidents arī atzina, ka pastāvot abu pušu neoficiāla vienošanās vienam otru nekritizēt, bet gan kopīgi strādāt pie jaunā administratīvi juridiskā modeļa izveides.

 

Vēl nav nokavēts, bet…

Kas notiks tālāk? Līdz oktobra beigām EM kopā ar Finanšu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju jāizvērtē alternatīvas iespējas Latvijas dalības izstādē “Expo 2020 Dubai” organizēšanai. Kādas ir šīs alternatīvas? LTRK prezidents kā visai ticamu iespējamo modeli nosauca juridisko procedūru “konkursa dialogs”, kas, no vienas puses, ļaujot valstij kā pasūtītājam neaprakstīt darba uzdevumu visos sīkumos, daudz ko ļaujot izlemt pašam izpildītājam uz vietas, bet, no otras puses, ar dialoga palīdzību ļaujot valstij pārliecināties, ka vajadzīgais mērķis tiks sasniegts.

Tālāk būtu nepieciešama iepirkuma izsludināšana un ķeršanās pie celtniecības darbiem.

Gan LTRK prezidents Aigars Rostovskis, gan valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš “LA” apliecināja, ka LTRK gatavojas piedalīties jaunajā iepirkumā par Latvijas dalības organizēšanu Dubaijas “Expo”, savukārt A. Rostovskis apliecināja, ka LTRK, pat ja neuzvarēs, palīdzēs uzvarētājam ar savā rīcībā esošo informāciju un kontaktiem darbu organizēšanā. Tāpat J. Endziņš noliedza izskanējušo informāciju, ka celtniecības termiņi jau ir nokavēti.

“Lai gan Latvijas paviljons Dubaijas “Expo” ir vizuāli iespaidīgs, tomēr no būvniecības viedokļa tas ir vienkāršs un ātri uzbūvējams. Laika nav daudz, bet nekas vēl nav nokavēts un ar pareizu procedūru viss ir izdarāms, lai paredzētajā laikā – 2020. gada 20. jūlijā Latvijas paviljons būtu gatavs,” uzsvēra J. Endziņš.

Latvijas dalībai šajā izstādē valsts atvēlējusi 4,2 miljonus eiro.

Latvijas stenda projekta idejas pamatā ir nevis materiālais resurss, bet Latvijas kā valsts ar intelektuālo resursu pozicionēšana. Mēs vēlējāmies atkāpties no ierastā un parādīt Latviju kā modernu un uz attīstību vērstu vietu. Paviljona pamatā ir atvērta tipa konstrukcija, kas izskatās kā vilnis, kur integrētas dažādas saliņas, apvienojot dabu, tehnoloģijas, intelektuālo pieredzi un biznesa iespējas,” iepriekš izteicies LTRK “Expo 2020” projekta vadītājs Ansis Egle.

 

Kā pa kalniem

Līdz šim Latvijai ar piedalīšanos “Expo” izstādēs ir gājis kā pa kalniem – te augšā, te lejā. Pirmo reizi Latvija piedalījās “World Expo” 2000. gadā. Tas notika Vācijas pilsētā Hannoverē, un par dalību ticis lemts stratēģisku apsvērumu dēļ. Proti, tolaik Latvija vēl tikai gatavojās kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, tādēļ bijis svarīgi iezīmēt Latviju Eiropas un pasaules kartē.

Pirmais nopietnais “Expo”skandāls notika 2010. gadā.

Toreiz, 2010. gada vasarā, Latvijas “Expo 2010” Šanhajas paviljona centrālā elementa – vertikālā vēja tuneļa veidotāju “Aerodium” – vadītājs Ivars Beitāns apsūdzēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāju Andri Ozolu mēģinājumā izspiest kukuli. Ekonomikas ministrijā tika sākta dienesta pārbaude, kuras ietvaros gan nekādus pierādījumus Ozola vainai neizdevās atrast.

Neraugoties uz skandālu, kādreizējais Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš līdzdalību Šanhajas izstādē sauca par veiksmīgu un stratēģiski pareizu soli, uzsverot, ka Ķīna ir bijusi ļoti svarīga Latvijas ārpolitikai un izrādījusi milzīgu interesi par Latviju. “Mūsu klātbūtne tur bija svarīga, lai izrādītu cieņu pret Ķīnas valdību un arī vienkārši parādītu, ka mēs esam kaut ko spējīgi. Un, manuprāt, arī risinājums ar “Aerodium” bija veiksmīgs, radošs un interesants,” pēc izstādes izteicās O. Kalniņš.

Savukārt no dalības nākamajā “Expo”, kuram bija 2015. gadā jānotiek Milānā, valdība pēc ilgiem strīdiem nolēma atteikties, galvenokārt augsto izmaksu dēļ, lai gan izstādes stenda projekts, pēc tālaika ekonomikas ministra Daniela Pavļuta domām, bija ļoti veiksmīgs.

Milānas “Expo” kopumā bija paredzēts tērēt vairāk nekā piecus miljonus, bet nepieciešamā summa ieceru realizācijai bija septiņi miljoni. Lielā mērā pie šāda sadārdzinājuma noveda pārāk vēlu izsludinātais celtniecības iepirkums, kura gaitā tika saņemti piedāvājumi, kuru izmaksas pat četrkārtīgi pārsniedza budžetā paredzētās. Arī uzņēmēju interese par šo izstādi esot bijusi neliela.

Joprojām noris valsts tiesāšanās ar komanditsabiedrību “Expo” 2015″ par gatavošanās laikā iztērētās naudas atmaksu valsts budžetā.

Ļoti veiksmīgajā un labi apmeklētajā Astanas (Kazahstāna) “Expo” 2017. gadā Latvijas stends mazo stendu kategorijā ieguva bronzas godalgu par dizainu. Šajā izstādē Latvijas dalību organizēja tieši LTRK par “Latvijas dzelzceļa” un savu biedru piešķirto naudu. Iemesli piešķirtā finansējuma apjomam, starp citu, vienam no mazākajiem starp dalībniekiem, kas ļāva īstenot dizaina ieceres un elastīgi reaģēt uz izmaiņām iekārtošanas procesā bija tieši fakts, ka “Latvijas dzelzceļam” bija skaidras biznesa intereses Kazahstānā – šī valsts tika uzskatīta par vienu no potenciālajiem kravu avotiem dzelzceļam.

Un, ko tur slēpt, viens no Astanas “Expo” veiksmes iemesliem valdības acīs bija tas, ka piedalīšanās tajā tika noorganizēta bez neviena centa budžeta naudas.

Pēc Astanas veiksmes arī nākamā – Dubaijas “Expo” – rīkošana tika uzticēta LTRK, kas noveda pie vakardienas valdības lēmuma. Jāpiebilst, ka LTRK arī agrāk ir organizējusi Latvijas piedalīšanos “Expo” izstādēs. Bez jau minētā 2017. gada LTRK organizēja Latvijas stendus “Expo”1992. gadā Seviļā (Spānija), 1993. gadā Tedžonā (Dienvidkoreja), 1998. gadā Lisabonā (Portugāle), taču toreiz bija būtiski vienkāršākas iepirkuma procedūras, atklāj A. Rostovskis.

 

Latvijas skandāli ar dalību “Expo” izstādēs noris uz šo izstāžu popularitātes un nozīmes norieta fona, jo mainās tehnoloģijas un pircēju un apmeklētāju paradumi. Kritiķi uzskata, ka piecu miljonu tērēšana dalībai izstādē, kuru varētu apmeklēt apmēram 20 miljoni interesentu, ir pārāk dārga, valsts tēlu par pieciem miljoniem iespējams popularizēt arī efektīvāk.

“Expo 2020” Dubaijā norisināsies no 2020. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 10. aprīlim. Plānots, ka tajā piedalīsies 190 valstis.

Saistītie raksti
Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kuros atrodas Dubaija, ir stabili augusi gandrīz visu pēdējo gadu desmitu.

Savu augstāko līmeni tā, pēc LIAA datiem, sasniedza 2017. gadā, kad tirdzniecības apgrozījums bija 139 miljoni eiro, vairāk nekā 120 miljonus no tā veidoja Latvijas preču eksports – visvairāk iekārtas un mehānismi, koksne un tās izstrādājumi un pārtika. 2018. gadā gan šis apgrozījums ir samazinājies par 90 miljoniem eiro, šajā gadā eksports uz AAE bija 0,4% no kopējā Latvijas eksporta, bet imports – 0,1%. 2018. gada beigās AAE bija 57. lielākais investors Latvijā, tās pilsoņiem piederēja daļas 19 uzņēmumos, kopējais investīciju apjoms 0,8 milj. eiro.

LA.lv
IB
Indulis Burka
Ekonomika
Moderns apgaismojums – iespēja ietaupīt birojā, ražošanas uzņēmumā un ielu apgaismē
8 stundas
LP
LDz preses dienests
Ekonomika
Latvijas transporta dienās Zviedrijā prezentēja tranzīta koridora priekšrocības
8 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Vai ES fondu “neizpļekarēšana” ļauj sasniegt Latvijas stratēģiskos mērķus
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Vienmēr esmu bijusi politiska”. Saruna ar Alīdi Ausmu Forstmani no Kanādas
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns noliedz savu ietekmi uz ASV lēmumu vērst sankcijas pret Lembergu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē ārkārtas sēdē nolemj iecelt Boltmani
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Burovs: Plāns pārņemt Rīgas ostu valsts pārziņā ir “tālu no saprāta robežām” 1
2 stundas