Klupšana pār likumu? 0
14. februārī Saeima pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas caurskatītos un ieteiktos Zinātniskās darbības likuma 6. panta grozījumus, kas atļauj “pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai”.
Šos man kā vienkāršam cilvēkam šķietami saprotamos un loģiskos priekšlikumus pats Valsts prezidents aizsūtīja uz Saeimu atpakaļ pārskatīšanai. Aizsūtīja steidzīgi. Droši vien, ka zināmu aprindu nokauninātā Saeima pašas likumproduktu iznīcinās. Tomēr būs interesanti vērot, kā to izdarīs.
Tikai starp mums runājot, ir jāatzīst, ka Saeimas attiecīgā komisija pelnījusi pērienu, jo bija par slinku, lai likumgrozījumus pienācīgi noformulētu. Tad ne demagogiem un provokatoriem, nedz labticīgajiem no zinātnieku vidus nebūtu ieganstu celt troksni par zinātnes pastāvošo un iespējamo apspiešanu un zinātnieku spīdzināšanu. Tas nu ir tieši tas, par ko notiek liekulīga trokšņošana vai pasaules mērogā. Piemēram, par to, ka S. Ēlertes bijušajam padomniekam A. Berdņikovam atņemts darbs un maize. Par to it kā tiekot vajāts pazīstamais A. Gapoņenko.
Skaidrs, ka tie visi ir izdomājumi un meli ar nodomu kaitēt Latvijas valsts prestižam. Ārzemēs un iekšzemē vāc protesta sarakstus. Mūsu lasītāji vaicā: kas tajos sarakstos?
Palūkojos, kas tajos sarakstos. No politiski pazīstamākajiem tur lasāmi A. Berdņikova, bijušo deputātu V. Kravcova un V. Buzajeva paraksti, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra V. Spolīša, D. Hanova un S. Kruka paraksti. Arī vairāki desmiti zinātņu doktoru, doktorantu un doktora grāda pretendentu parakstījuši atklātu vēstuli pret likuma labojumiem, jo tie, lūk, diskreditēšot Latvijas zinātni un ilgtermiņā apdraudot zinātnes kvalitāti un reputāciju. Kā mēdz teikt, viss notiek un var notikt. Tomēr pareizāk būtu, ja likumus labotu uz tādu faktu un secinājumu bāzes, kas ir pierādīti un pārbaudīti. Vai tādi ir?
Jebkurā gadījumā demagogu uzbrukumiem ir jāsaņem pelnītais pretspars. Tāpat kā doktoriem, doktorantiem un visiem pārējiem interesentiem jāsaņem ticams, pārliecinošs skaidrojums par reālajām nacionālās drošības problēmām Latvijā. Arī attiecībā uz zinātni.
Līdz šim ir bijis pārāk daudz klusuma un noklusējumu. Kā zināms, tuvākajā laikā jānomaina SAB (Satversmes aizsardzības biroja) vadītājs, un sakarā ar šo notikumu Saeimā var notikt debates ne vien par šā dienesta vadītāju, bet arī par iestādes darba stilu.
Droši vien arī “Latvijas Avīzes” lasītājiem var rasties kādi jautājumi jaunajam, nerunīgajam kungam. Man jautājums jau ir: vai tiešām Nilam Ušakovam ir taisnība par Drošības policijas un Lindermana kunga sadarbību, jo patiešām – Lindermana partija dzīvo bezbēdīgi, neraugoties uz izmeklēšanām par partijas dibināšanu un darbošanos.
