Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. jūlijs, 2016
Drukāt

Kāpēc mācāties latviešu valodu? “LA” aptaujā ārzemniekus (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Margareta Rasa, Austrālija:

“Mana mamma un vecmāmiņa nāk no Latvijas, tāpēc arī es nolēmu mācīties, lai vismaz varētu saprast latviešu valodu. Tagad esmu pensijā, tāpēc man ir pietiekami daudz laika, lai to beidzot apgūtu un labāk saprastu tautu, no kuras cēlusies mana mamma. Taču mācīties latviešu valodu nav viegli, tāpēc brīvi vēl nerunāju. Vissarežģītākā man šķiet latviešu gramatika. Labi, ka šajā skolā ne tikai mācāmies valodu, bet arī varam daudz uzzināt par latviešu kultūru. Kopā brauksim arī uz Ventspili. Latvijā esmu ieradusies ne tikai uz šo vasaras skolu. Pavadīšu te astoņas nedēļas.”

 

Mirjama Volkova, Slovākija:

“Strādāju Slovākijā Tehniskajā universitātē, mans darbs saistīts ar studentu mobilitātes (apmaiņas) projektiem, tāpēc ikdienā jāsadarbojas ar kolēģiem un studentiem no dažādām Eiropas valstīm. Mūsu universitāte nolēmusi attīstīt kontaktus ar Baltijas reģiona valstīm. Šī vasaras skola ir ļoti laba iespēja uzzināt vairāk par Latviju, iepazīt šejienes iedzīvotājus, apjaust viņu mentalitāti, kaut nedaudz apgūt latviešu valodu, kā arī iepazīt Latvijas Universitāti, ar kuru plānojam nākotnē sadarboties vēl aktīvāk. Vēlamies ielūgt šejienes studentus doties pieredzes apmaiņā uz mūsu universitāti. Tāpēc sanāk, ka būt šajā vasaras skolā un mācīties latviešu valodu ir mans darba uzdevums. Latviešu valoda man ļoti patīk, taču to mācīties ir liels izaicinājums. Latvijā esmu pirmo reizi. Man ļoti patīk Rīga, tā daudzējādā ziņā, piemēram arhitektūrā, atgādina Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu, taču Rīga ir daudz zaļāka. Man ļoti patīk jūsu dārzi un parki.”

 

Morgans Bordžois, Francija:

“Latviju regulāri apmeklēju darba dēļ, arī šogad te esmu jau otro reizi. Man ir meitiņa, kuras māte ir latviete. Vēlos, lai arī es saprastu valodu, kurā runā mana meitiņa, tāpēc pieteicos vasaras skolā. Latviešu valoda man nešķiet pārāk grūta, taču diezgan sarežģīti to apgūt ir tāpēc, ka franču valodā nav mācību materiālu latviešu valodas apguvei. Man tā ir jāmācās caur angļu valodu un tas visu sarežģī. Man ļoti patīk būt Latvijā, jo Vecrīgā vienmēr ir lieliska atmosfēra. Esmu bijis arī Jūrmalā un Lapmežciemā, bet citas pilsētas vēl neesmu iepazinis.”

 

Vang Ming Ji Žo, Ķīna:

“Esmu iekļauta eksperimentālā studentu grupā, kurā jaunieši jau no 16 gadu vecuma studē un mācās dažādas, ne tik plaši izmantojamas valodas. Mans uzdevums ir mācīties latviešu valodu. Latviešu valodu Ķīnā mācīties nav viegli, jo trūkst mācību materiālu. Ir vien tik, cik mūsu pasniedzēji paši atveduši no Latvijas. Latviešu valoda nav viegli apgūstama arī tāpēc, ka tā ir pilnīgi citāda nekā ķīniešu, gramatikas absolūti nav salīdzināmas. Kā varēšu latviešu valodas zināšanas izmantot, ja izdosies to apgūt augstā līmenī, pagaidām nezinu. Taču ceru, ka izdosies attīstīt un stiprināt attiecības starp mūsu valstīm.”

 

Skots Donaldsons, nāk no Skotijas, bet tagad dzīvo Latvijā:

“Jau trīs gadus dzīvoju Tukumā, bet latviešu valodu labi apgūt nav izdevies, tāpēc esmu šajā vasaras skolā. Iepriekš latviešu valodas kursos neesmu gājis, mēģināju apgūt latviešu valodu, tikai klausoties, kā runā citi. Taču, mācoties tādā veidā, pietrūkst gramatikas apguves. Te nu beidzot varu to mācīties, kā arī daudz uzzināt par latviešu tradīcijām un kultūru. Piemēram, mani ļoti ieinteresēja tāda vēstures personība kā Krišjānis Barons. Latviešu valoda man ļoti patīk, tā šķiet muzikāla. Pārcēlos uz dzīvi Latvijā tāpēc, ka Glāzgovā, Skotijā, iepazinos ar savu sievu – latvieti, kura tobrīd tur strādāja. Kopā dzīvojām gan Lielbritānijā, gan Francijā, jo mums patīk franču kultūra. Taču galu galā sapratām – tā kā latviešu nav daudz, mums jākopj un jāattīsta savā ģimenē, savos bērnos latviskā identitāte. Mums ir sešgadīgs dēls un gadu veca meitiņa. Rīgā nevarējām dzīvot, jo izrādījās, ka tā ir tikpat nepiemērota bērnu audzināšanai kā citas Eiropas metropoles. Bērniem jāaug tuvāk dabai. Man ļoti patīk Latvijas lauki.”

UZZIŅA

Pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātē darbu sāka Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, kurā studenti un citi interesenti no vairāk nekā 10 pasaules valstīm divas nedēļas ne tikai pilnveidos latviešu valodas prasmi, bet arī paplašinās zināšanas par Latvijas vēsturi, mākslu un folkloru. Visi skolas “skolēni” mācījušies latviešu valodu jau pirms ierašanās Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai bija ar kads krievvalodigs interesents?

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+