Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. janvāris, 2015
Drukāt

Klusā daba ar “Briedīšiem”. Ciemos slēpošanas instruktoru gleznainajā mājā Raiskumā (2)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
Uzziņa

Mājas būvnieki – SIA "Ciedras koks"

Mēbeles, interjers – Kaspars Purmalis

Metālkalumi – Jānis Martinsons

Krēsls, trauki – "Alan deko"

Logi, durvis – galdniecība SIA "Ligna"

Tik tiešām gleznieciski – uzņēmēja, slēpošanas instruktora KASPARA PURMAĻA divstāvu ģimenes māja atrodas Gaujas nacionālajā parkā,  Raiskuma pakalnā – klusā vietā, ko ieskauj meži, pauguri un ūdeņi. Te viss –  ērtai un dabas draudzīgai atpūtai, īpaši pievilcīga vieta tagad –  sniega izklaidēm. Līdzās ir Kaspara izveidotais atpūtas komplekss, netālu – populārās slēpošanas trases Žagarkalns un Ozolkalns.

– Uz šejieni dzīvot esam pārnākuši no Rīgas. Gribējām tikt prom no lielpilsētas burzmas un baudīt lauku klusumu. Māju uzcēlām 2006. gadā īsā laikā. Aprīlī nopirkām zemi un jau 18. novembrī ievācāmies mājā. Līdz tam te bija mežinieku pamesta vieta, vajadzēja krietni piepūlēties, lai sakoptu vidi, izraktu celmus, iekoptu zemi. Stādīt puķes, košumkrūmus nevar, jo ir mālaina augsne… Pakalnē bieži mainās reljefs (staigā zeme) – katru gadu rodas jauni uzkalniņi un iedobes, – teic nama saimnieks Kaspars. Viņa hobiji ir kalnu slēpošana un vindsērfings, tāpēc arī meklēta vaļaspriekiem atbilstoša vieta – visapkārt pakalni, tuvu Gauja.

Divstāvu ēka celta no Karēlijas priedes baļķiem, kuru koksne īpaši nevērpjas. Projektējot un būvējot ēku, bijis krietni daudz jāpiedomā, kā ierīkot komunikācijas, lai tām nekaitētu mājas sēšanās. Nama iekšējās sienas baļķi beicēti ar speciālu krāsu (no Somijas), kas ir gaiši pienainā nokrāsā. Uzklāta tikai vienā slānī, lai būtu saskatāma koksnes faktūra. Gaišais krāsojums vizuāli piešķir telpām plašumu.

Pirmajā stāvā – gaitenis, kas ved uz darba kabinetu, vannas istabu un viesistabu, apvienotu virtuvi. Tās interjerā lieliski iederas seno ķieģeļu mūrējums, kas atvesti no Cēsu vecā cepļa. Ar ķieģeļiem apdarināta arī vanna, kas iemūrēta tik zemu, lai tajā būtu ērti iekāpt. Tā kā ūdenim (purvaina vieta) ir liels dzelzs piejaukums, rakts dziļurbums (119 m dziļš) un ierīkoti filtri ūdens attīrīšanai.

Ēkas otrajā stāvā atrodas guļamistaba, bērnistaba un palīgtelpas, kā arī balkoniņš, no kura paveras skats uz tuvējo apkārtni.

Interjeru veidojuši paši saimnieki, un tajā dominē koka mēbeles. Mājīgumu rada arī dažādi dekori no vietējiem dabas materiāliem, vairākas mēbeles apdarinātas ar kaltas dzelzs un vitrāžas elementiem un dekorācijām.

Mājas kopplatība ir iespaidīgi liela – ap 180 m2, taču saimnieki uzsver:

– Saprotams, ka, padomju laikos dzīvojot šaurībā, daudzi tiecās pēc plašām telpām. Taču, ja tagad celtu māju, to plānotu mazāku. Mums, trim cilvēkiem, nav vajadzīgas tik plašas telpas! Esmu ievērojis, ka, piemēram, Somijā lauku mājas ir daudz mazākas, tātad dzīvo praktiskāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Runājot par mālu – kādus pamatus likāt šādai koka mājai, cik dziļi?

  2. Ļoti gaumīgi, pat varētu teikt, skaisti. Prieks skatīties uz tādām lauku mājām. Kas attiecās uz to māla zemi, tad ar to ir problēmas, jo mums Salacgrīvā ir tāpat, bet mēģinu iestādit tādus augus, kuriem patīk māla zeme, superīgi aug klinšrozītes, tūjas, kadiķi visāda veida, ķīniešu kadiķis, sudrabegle,
    Priede neaug, Esmu mēģinājusi visādas, velti. Pēdējā laikā ieauga arī bukši. Tad vēl spireja aug, ceriņi,
    jasmīns. Nu redziet, dārzs gatavs. Arī mēs mīlam tos laukus, bet ja darbiņš Rīgā, tad paliek brīvdienas un skaistā vasara. Lai mums visiem veicas.

Draugiem Facebook Twitter Google+