Foto – LETA

Klusa varonība, kuru varam tikai apbrīnot: Vējonis par izsūtītajiem 1

Valsts prezidents Raimonds Vējoņs šodien, 14.jūnijā, kad Latvijā piemin izsūtītos, sacīja uzrunu “Sibīrijas bērni” rīkotajā konferencē “1941. gada 14. jūnija piemiņai”.

Reklāma
Reklāma

Publicējam uzrunas pilnu tekstu:

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Mēs šodien tiekamies politiskā, mūsu tautai un valstij ļoti simboliskā datumā. Politiskā, jo tas atgādina par mēģinājumu sagraut Latviju, iznīcinot un aizvedot tās labākos pilsoņus. Un simboliskā, jo 1941. gada 14. jūnija notikumi saista kopā tūkstošiem cilvēku likteņu.

Izrauti ar saknēm no savas zemes, izsūtītie nonāca svešā zemē. Lai atgrieztos Latvijā, NKVD koncentrācijas nometnēs vai mūža nometinājumos izdzīvojušie pārvarēja milzīgas grūtības. Bet ar to izsūtījums nebeidzās arī mājās. Lai gan dzimtā zeme jau bija zem kājām, jums katra diena bija kā jauna atgriešanās no Sibīrijas. Vēl joprojām padomju okupācijas režīms Latvijā savas represijas turpināja citā veidā. Ar šķēršļiem profesijas un izglītības izvēlē, ar zīmogu pasē, kas raisīja līdzcilvēku neuzticību vai pat nicinājumu. Ar trūkumu, pat badu un beztiesiskumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Padomju varas noteiktais 100 kilometru nometinājuma ierobežojums daudziem no jums liedza atgriezties savās mājās. Daudziem māju nebija. Bija tikai vecāku vai vecvecāku dotā cerība un mīlestība pret dzimto zemi. Kas Sibīrijā bija cīņa par izdzīvošanu, Latvijā turpinājās kā cīņa par dzīvošanu. Neredzama, personiska un reizē ļoti sāpīga.

Tā bija klusa varonība, kuru varam tikai apbrīnot, un no kuras mācīties – saglabāt uzticību Latvijai arī ikdienā, arī vienatnē, arī tad, kad visgrūtāk. Bet Jūs nesalūzāt, jūs ik dienas ar savām domām stiprinājāt mūsu ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai.”