Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. jūlijs, 2012
Drukāt

Klusais samurajs Bordāns

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien Saeima lemj par līdzšinējā Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāra Jāņa Bordāna apstiprināšanu tieslietu ministra amatā. Tieslietu ministra amata kandidāts Jānis Bordāns savu politiķa karjeru galvenokārt pavadījis ēnā – kalpodams par padomnieku vai sekretāru redzamākām personībām.

 

 

Tieši harismas trūkums varētu būt viņa lielākais trūkums, bet stiprā puse – nelokāmais latgalieša raksturs.

Šī jauneklīgā paskata politiķa un jurista politiskā pieredze, izrādās, sākusies jau diezgan pasen. Jānis Bordāns, tobrīd vēl nupat Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti pabeidzis divdesmitgadnieks, 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas “Latvijas ceļš” (“LC”) rindām, kad kāds partijas biedrs nolika deputāta mandātu. Jaunais deputāts strādājis Juridiskajā komisijā un Pieprasījumu komisijā, bet ne ar ko atmiņā paliekošu nav izcēlies. “Kluss un mierīgs zēns, vienmēr ieturēts, vienmēr nopietns. Arī politiski ne frakcijā, ne partijā ar savu viedokli īpaši neizcēlās. Toties kā jurists ļoti zinīgs. Viņš bija no juristiem praktiķiem, nevis teorētiķiem, tādēļ arī vēlāk aizgāja strādāt advokatūrā,” atcerējās Bordāna tālaika frakcijas kolēģis Romāns Apsītis. Līdzīgi viņu raksturoja arī Latvijas pieredzējušākais parlamentārietis Dzintars Ābiķis.

Bordāns no “LC” kandidējis arī 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un Rīgas domes vēlēšanās 1997. gadā. Abas reizes bijušas neveiksmīgas, un viņš no aktīvās politikas attālinājies, vairāk pievēršoties juridiskajam darbam. Viņa aiziešana no “LC” bijusi tikpat nemanāma kā pārējā darbība – bez skandāliem un konfliktiem. No 1995. līdz 1996. gadam Bordāns bijis valsts bezpeļņas SIA “Latvijas televīzija” ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Kopš 1996. gada viņš strādā zvērināta advokāta privātpraksē, specializējies komerctiesībās, informācijas tehnoloģiju, intelektuālā īpašuma jautājumos, kā arī darbojas kā šķīrējtiesnesis Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā. Vadījis advokātu biroju “Bordāns & Beļajevs” (pašlaik – advokātu birojs “Wall”). Savulaik viņš aizstāvējis Pēteri Šmidri un 2004. gadā panācis labvēlīgu spriedumu, liekot žurnālistei Ilzei Jaunalksnei atsaukt nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu informāciju par telekomunikāciju kompāniju “Baltkom TV” un tās valdes priekšsēdētāju P. Šmidri. No Latvijas televīzijas tika piedzīta arī kompensācija 3000 latu.

 

Partijas maina tikai galējās situācijās

Politikā advokāts Bordāns atgriezās pēc partijas “Pilsoniskā savienība” izveidošanas un 2010. gada jūnijā pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzaicinājuma kļuva par viņa padomnieku tieslietu jautājumos – parlamentāro sekretāru ar mēnešalgu 1145 latu apmērā. Pirms tam valdību vadītājiem parlamentāro sekretāru nebija. Šis amats tika izveidots tādēļ, ka TM ilgstoši darbojās bez atbildīgā ministra un bija nepieciešama persona, kas turētu premjeru lietas kursā par ministrijā notiekošo.

 

Zinātāji stāsta, ka Bordāns šajā amatā juties lieks, jo viņa idejas un ierosinājumi nav guvuši īpašu atbalstu. Iespējams, tieši tādēļ viņš šajā amata nostrādājis vien dažus mēnešus un pameta to, lai rudens pusē kandidētu 10. Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” sarak-sta. Arī šoreiz – neveiksmīgi.

 

2011. gada jūnijā Bordāns kopā ar partijas biedriem Dāvi Staltu un Ievu Branti pameta Pilsonisko savienību un atjaunoja biedrību “Demokrātiskie patrioti”, kas vēlāk pieslējās Nacionālajai apvienībai (NA). No NA saraksta Bordāns kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, bet arī šoreiz palika zem svītras. “Darbojoties politikā, neesmu saticis īpaši daudz cilvēku, kuriem varētu uzticēties. Taču ar Jāni [Bordānu] es būtu ar mieru iet kopā vienos ierakumos. Tādi cilvēki politikā ir ļoti liels retums,” savu kolēģi slavēja D. Stalts. Viņu nemaz nemulsina fakts, ka Bordāns jau ir pametis divas partijas, jo tā viņš rīkojoties “tikai galējās situācijās”.

 

Būs paklausīgs ministrs?

Lielāko tiesu politiskās karjeras Bordāns ir pavadījis kā parlamentārais sekretārs vai padomnieks. Arī kā 5. Saeimas deputāts viņš palika spilgtāku parlamentāriešu ēnā. Tieši harismas trūkums tiek minēts kā viņa lielākais trūkums. “Bordāns būs tehnisks ministrs, kas parakstīs ierēdņu iniciatīvas. Premjeram patiks, jo neko neteiks un neprasīs,” topošo TM vadītāju vērtēja kāds pieredzējis politiķis.

Kaut arī Reformu partija un “Vienotība” koalīcijas padomē bez iebildumiem akceptējušas NA izvēlēto tieslietu ministra kandidātu, nojaušams, ka pogu “par” deputāti spiedīs ar gariem zobiem. Lūgti raksturot Bordānu, vairāki deputāti no valdošajām partijām vien atmeta ar roku – sak, par topošajiem ministriem vai nu labu, vai neko. Runātīgāki bija opozīcijas pārstāvji.

 

“Ne reizi vien pienākumu deputātiem izskaidrot valdības viedokli bija jāuzņemas Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam, jo parlamentārais sekretārs vai nu nebija ieradies, vai nespēja to izdarīt. Viņa zināšanas vērtēju kā nepietiekamas,” teica “Saskaņas centra” pārstāvis Juridiskajā komisijā Valērijs Agešins.

 

Klusais ūdens ar čangaļa krampi

Turpretim citi ir pārliecināti, ka aiz pelēcīgas un neizteiksmīgas advokāta ārienes patiesībā slēpjas spēcīga personība. “Viņš nenoliedzami ir klusais ūdens, bet ar tādu iekšēju čangaļa krampi. TM ierēdņiem nāksies saturēties, jo tik mierīga dzīve kā pie līdzšinējiem ministriem nebūs,” vērtēja kāda valdības aizkulišu aprakstīšanā pieredzējusi kolēģe. Arī citi cilvēki stāsta, ka mierīgajam un klusajam Bordānam nav raksturīgi spilgti izlēcieni un agresīvi skandāli. Taču uztvert to kā vājuma un piekāpības pazīmi būtu maldīgi.

 

“Viņš nebaidīsies mierīgi un klusi, bet stingri aizvērt durvis gan premjera, gan citu augstu kungu priekšā, ja viņi spiedīs uz kādu rīcību, kas ir pretrunā ar latviešu tautas interesēm,” pārliecināts D. Stalts.

 

Savu čangaļa krampi Bordāns šopavasar jau nodemonstrēja Saeimas plenārsēdē. Deputāts Andrejs Klementjevs debatēs par Darba likumu kritizēja TM piedāvātos grozījumus, kas paredzēja aizliegt nepamatotu svešvalodu prasīšanu, un izteica viedokli, ka ministrijas parlamentārais sekretārs pats kaunas par šiem priekšlikumiem. Bordāns uz to reaģēja asi un no Saeimas tribīnes vainoja deputātu melos. Šāda uzdrīkstēšanās no ierēdņa puses sacēla lielu troksni un ažiotāžu plenārsēžu zālē. Klementjevs pat apsvēra domu gatavot prasību par goda un cieņas aizskaršanu, bet jurists Bordāns savu runu bija pateicis tik smalki, ka juridiski nebija kur piesieties.

 

Karatists no Balviem

Iespējams, ka gandrīz samuraja cienīgo disciplīnu un savaldību Bordānam attīstīt palīdzējusi aizraušanās ar karatē. Līdzīgi kā bijušais premjers Einars Repše un pašreizējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, arī Jānis Bordāns nodarbojas ar Austrumu cīņām. “Viņš ir ļoti stingra rakstura cilvēks, ar stabilu vērtību sistēmu. Augsti vērtē ģimeniskumu un latvietību. Ja ko apsola, tad ir pilnīgi droši, ka to arī izdarīs,” vērtēja karatē kluba “Tori” galvenais treneris Aivars Tipsis. Bordāns, starp citu, ir arī šī karatē kluba sekretārs.

Kaut arī lielāko daļu darba mūža Bordāns pavadījis galvaspilsētā, viņš neaizmirst savu izcelsmi (topošais tieslietu ministrs dzimis Balvos) un pie katras iespējas iestājas par latgaliešu valodu. Pēc tam, kad vairākiem 11. Saeimas deputātiem tika aizliegts dot deputāta svinīgo zvērestu latgaliski, TM parlamentārais sekretārs nāca klajā ar viedokli, ka augstskolās būtu jāpasniedz latgaliešu valoda. “Tas pacels valodas prestižu, arī līmeni, izskaudīs rusicismus – daudziem vārdiem tiek piešķirta latgaliešu izcelsme, lai gan tie ir krievu,” toreiz intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja Bordāns. Viņš arī aicināja veidot īpašu Latgales ģimnāziju ar latgaliešu filoloģijas novirzienu, līdzīgi kā, piemēram, Rīgas angļu ģimnāzija. Savā mājaslapā www.bordans.lv kā savu politisko moto topošais tieslietu ministrs min šādu frāzi: “Tas, kurš nerisina arī Viļakas, Balvu, Višķu, Nautrēnu, Līvānu un Ilūkstes problēmas, nerisina Latvijas problēmas!”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+