Foto-LETA/AFP

Klusās diplomātijas piekritēja 0

Latvijā šodien viesojas Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

Baronese Ketrina Eštone 2009. gada beigās kļuva par pirmo ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. ES aprindās viņu uzskatīja par kompromisa figūru. Viņa izpelnījusies dažādus vērtējumus – tikusi slavēta par piezemēto attieksmi kā laba sarunvedēja, bet kritizēta par ES balss trūkumu globālajā politikā.

K. Eštone ir dzimusi 1956. gada 20. martā Apholandā (Lankašīras grāfiste, Lielbritānija). Viņas tēvs Herolds Eštons bija inženieris un leiboristu partijas aktīvists. Šo partiju vēlāk izvēlējās arī Eštone. Viņai ir bakalaura grāds ekonomikā, ko viņa ieguvusi Londonas universitātē 70. gadu beigās. Jaunības gados viņa strādāja “Britānijas kustībā par kodolatbruņošanos”, kur vēlāk kļuva par viceprezidenti. Jau tolaik viņa sāka izkopt savas sarunvedējas spējas. Tāpat kā organizācijas aktīviste viņa piedalījās demonstrācijās. 80. gadi viņas karjerā saistāmi ar darbošanos sociālajā jomā, bet 90. gadu beigās iesaistās politikā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Baroneses titulu Eštone ieguva 1999. gadā, kad pēc toreizējā Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra ierosinājuma tika iecelta Britu parlamenta Lordu palātā. Kad premjera amatā 2007. gadā stājās Gordons Brauns, viņš rosināja K. Eštonei kļūt par Lordu palātas vadītāju. Šajā amatā caur Eštones rokām gājuši daudzi ar Eiropas Savienību saistīti lēmumi, piemēram, pretrunīgais ES Lisabonas līgums. Tas pavēra viņai ceļu uz nākamo karjeras pakāpienu Eiropas Komisijā. Viņa kļuva par ES tirdzniecības komisāri, kaut arī izvirzīšanas laikā no vairākiem britu deputātiem izskanēja kritika par baroneses pieredzes trūkumu šajos jautājumos. Kopumā viņas darbs vērtēts atzinīgi, piemēram, tiek atzīmēta ES panāktā tirdzniecības vienošanās ar Dienvidkoreju.

Kad tika izveidots ES augstā pārstāvja ārlietās amats, par to sākās aizkulišu cīņas. Bijušais Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins atzinis, ka ticis meklēts kompromisa kandidāts, kurš neliks sabozt spalvas kādā no lielākajām ES galvaspilsētām. Tā izrādījās baronese Eštone. Par savu vadmotīvu viņa izvēlējusies “kluso diplomātiju”. Piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienesta atvēršana nebija pompozs pasākums, bet slēgta tikšanās ES pārstāvniecību vadītājiem no visas pasaules, lai izvirzītu prioritātes. Uzreiz pēc iecelšanas amatā Eštoni kritizēja Francija, pārmetot, ka ES augstā pārstāve ārlietās nav devusies uz Haiti, kur notika spēcīga zemestrīce. Tāpat viņa saņēma pārmetumus par kāda portugāļu diplomāta, EK priekšsēdētāja Žozē Manuela Barozu kolēģa nozīmēšanu par ES vēstnieku ASV.

2011. gada februārī K. Eštone saņēma zemāko atzīmi aptaujā, kuru rīkoja starptautiskā sabiedrisko attiecību kompānija “Burson – Marsteller”, aptaujājot 324 Briseles politisko aprindu pārstāvjus. Viņa bija vienīgā no Briseles amatpersonām, kuras darbība tika novērtēta ar “E”, kas ir zemākais vērtējums. Politikas analītiķi un ES aprindu pārstāvji viņu ir kritizējuši par to, ka ES nav pietiekami spēcīgas balss globālajā politikā. Sākotnēji K. Eštoni kritizēja par to, ka viņa par maz ceļojot un pavadot laiku Briselē, bet vēlāk kritika tika vērsta pret to, ka viņa 2012. gadā reti piedalījās EK sēdēs. Diplomātiskajās aprindās izskanējis apzīmējums, ka viņa sēž automašīnā, kas lēnām brauc pa mūsdienu notikumu ātrgaitas lielceļu. Tomēr viņas aizstāvji uzskata, ka nosvērtā K. Eštone ir sevi apliecinājusi kā talantīgu sarunu vedēju grūtās situācijās. Kā piemēri tiek minētas Kosovas un Serbijas attiecību uzlabošanas sarunas, kur viņa uzņēmusies centrālo lomu. Pagājušajā gadā tika panākta arī vienošanās par Irānas kodolprogrammu, kurās kā ES pārstāve piedalījās K. Eštone. Toreiz laikraksts “Financial Times” rakstīja, ka K. Eštone “vairs nav diplomātijas diletante”.

Reklāma
Reklāma

Atbildot uz kritiku, viņa izteikusies, ka “nav attīstījusi spēju ceļot laikā”. Šāda atsauce saistāma ar viņas aizraušanos – K. Eštone ir iecienījusi zinātniskās fantastikas seriālu “Dr. Kas?” un viens no šī seriāla tēliem izdaiļo arī viņas dzīvojamo istabu.

Viņai izveidojās labs kontakts ar kādreizējo ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni, kura atceras, ka abas varējušas veltīt laiku gan sievišķīgām sarunām par iepirkšanos, gan nopietni apspriest būtiskus globālās politikas jautājumus.

K. Eštone ir precējusies ar bijušo britu raidsabiedrības BBC analītiķi Pīteru Kellneru. Ģimenē ir dēls un meita, kā arī trīs audžubērni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.