Foto – Atis Jansons

Arī šie svētki papildina satiksmes traģēdiju statistiku
 0

Diemžēl jāsaka – garās maija svētku brīvdienas visiem nav bijušas gaišas un veiksmīgas. Braucam jo­projām slikti. Lūk, daži fakti no satiksmes ziņām.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Ceturtdien, 1. maijā, avārijās uz ceļiem bojā gājuši divi cilvēki, bet vēl vairāki cietuši, liecina Valsts policijas informācija.

Līvānu novada Turku pagastā autoceļa Līvāni–Steķi 2. kilometrā ap plkst. 14.30 kokā ietriecās 1967. gadā dzimušas sievietes vadīta automašīna “Mazda 626”. No avārijā gūtajām traumām notikuma vietā nomira automašīnas pasažieris – 1967. gadā dzimis vīrietis. Automašīnas vadītāja nogādāta slimnīcā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet automašīna “Nissan X Trail” kokā ietriecās plkst. 21.20 Beverīnas novada Kauguru pagastā pie ceļa Pavāri–Mūrmuiža. Spēkrata vadītājs – 1954. gadā dzimis vīrietis – nomira notikuma vietā.
Piektdien plkst. 14.46 Madonas novada Liezēres pagastā uz ceļa Vecpiebalga–Cesvaine automašīnas “VW Polo” vadītāja, 1985. gadā dzimusi sieviete, neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu, nobrauca no ceļa un apgāzās. Negadījumā cieta automašīnas vadītāja, kas nogādāta slimnīcā.

Plkst. 15.55 Kandavas novadā ceļa Kandava–Saldus 29. kilometrā automašīna “Mitsubishi Colt” nobrauca no ceļa braucamās daļas un apgāzās. Negadījumā cieta automašīnas vadītāja, 1959. gadā dzimusi sieviete, kā arī automašīnas pasažieri – 1951. gadā dzimis vīrietis un 1967. gadā dzimusi sieviete. Cietušie nogādāti slimnīcā.

Diemžēl atkal jākonstatē, ka ziņas par traģiskajiem negadījumiem jo­projām ir trūcīgas. Svētkus svin arī tie, kuru tiešs darba pienākums būtu nekavējoties pēc iespējas detalizēti informēt un brīdināt mūs par briesmām, kas, kā redzam, mēdz parādīties šķietami pavisam nevainīgos apstākļos.

Vai ievērojāt – nevienā no minētajiem negadījumiem nav iesaistīti ne “dullie puišeļi”, ne “BMW” markas auto. Visi vismaz 30 gadus nodzīvojuši cilvēki, visi “demokrātiskos” pārvietošanās līdzekļos. Neviena no šīm avārijām nav notikusi kaut cik blīvas kustības ap­stākļos. Gluži otrādi, šie ir klusi celiņi, pa kuriem aizbrauc vien daži auto stundā. Neviens negadījums nav noticis ne tumsā, ne miglā. Trīs no četriem automobiļiem vadījušas sievietes, kuras pamatoti uzskatām par piesardzīgākām…

Ko varam mācīties no viņu kļūdām? Konkrētus katra negadījuma faktus, kā jau teicu, nezinām. Tādēļ turpmāko lūdzu uzskatīt par daudz pieredzējuša stūrētāja minējumiem un improvizāciju.

Pirmkārt – par klusajām takām. Pretēji vispār pieņemtajam – Rīgas burzma nebūt nav tā bīstamākā. Citu braucēju tiešs, ciešs un gandrīz nepārtraukts tuvums nav tikai kaitinošs un traucējošs. Tas mobilizē, atmodina visvarenos pašaizsardzības instinktus, liek koncentrēties. Bet tādi celiņi kā Kandava–Saldus māna un relaksē. Piedevām – pēdējoreiz policists te redzēts pagājušajā gadsimtā… Drošības ilūzija, ko vajadzētu mācēt padzīt nost.

Reklāma
Reklāma

Otrkārt – grants. Kā tas var būt, ka elementāru auto vadīšanas elementu – noturēties uz ceļa – nespēj izpildīt pieauguši, nopietni cilvēki? Kā redzat – var būt. Jo daudzi dzīvo vēl vienā ilūziju pasaule, kurā tiek pieņemts, ka tavs auto vienmēr brauks turp, kur stūri pagriezīsi. Nebrauc diemžēl. Stūrēšanas pasaulē ir tādas šķietami mistiskas lietas kā “nepietiekama” un “pārlieka” pagriežamība, ir visādi smalkumiņi, kas uz grants mēdz iejaukties ilūziju pasaulē pat tad, ja spidometrs rāda vien kādus 50 vai pat 30 km/h.

Sevišķi tad, ja auto nav perfektā stāvoklī. Un perfekta diemžēl nav lielākā daļa no Latvijas “autoparka”. Nemāniet sevi ar apskates uzlīmi! Tas ir tikai minimālo tehnisko prasību izpildes apliecinājums. Apskatē nepārbauda, piemēram, amortizatoru darbības efektivitāti. Tās izmaiņas nejūt arī pats autovadītājs, jo svārstību slāpētāji nogurst pakāpeniski, pie to vājākas darbības mēs pierodam. Līdz pienāk tas brīdis, kad draņķīgs vilnis vai bedre ceļa klātnē ir līkumā, kāds no riteņiem tikai uz mirkli zaudē saķeri un izjauc iecerēto trajektoriju…

Apskati var iziet ar visai atšķirīgām riepām. Var būt jaunas priekšējās, pusplikas pakaļējās. Var otrādi. Un auto sarežģītākos ceļa apstākļos pēkšņi saniķosies tā, ka tikai liela meistara roka ko glābtu. Apskate ir reizi gadā. Bet gaisa spiediens tādās vecākās riepās jāpārbauda pāris reizes mēnesī. Vismaz. Citādi tā “pagriežamība” atkal var taisīt visādus pekstiņus.

Pārbaudīji? Piesardzības un pašsaglabāšanās instinktus mājās neaizmirsi? Tad – laimīgu ceļu un skaistu ievziedu laiku!