×
Mobilā versija
Brīdinājums +25°C
Vineta, Oļegs
Piektdiena, 17. augusts, 2018
26. maijs, 2018
Drukāt

Klusie varoņi, kas viņi bija: lielākā pretpadomju pagrīdes organizācija “Tēvijas sargi” (16)

FotoJet

Ko darīt “X” stundā, kad mūsu brīvību apdraud sveša vara? Laisties lapās vai tomēr pretoties, pat par spīti Valsts prezidenta aicinājumam palikt savā vietā? Latvijas pirmās padomju okupācijas laikā atradās simtiem drosminieku, kas nesekoja vadoņa paraugam, taču šodien daudzi no viņiem ir kā klusie varoņi, kuru vārdi un darbi iegūluši aizmirstībā. “Mājas Viesis” paver vienu no lappusēm par skaitā lielāko pretpadomju pagrīdes organizāciju “Tēvijas sargi” un tās dalībniekiem.

Cilvēki pazūd

“Vecāki meklē dēlu Leonardu Briedi,” 1941. gadā parādījās sludinājums laikrakstā “Tēvija”. Līdzīgus tekstus par pazudušiem tuviniekiem, kopš Latviju bija okupējusi Padomju Savienība, varēja lasīt arvien biežāk. Šodien zinām, ka cilvēkus savāca čeka, pati asiņainākā padomju varas iestāde, no kuras tolaik tikai retajam izdevās atgriezties dzīvam. Nu šāda nelaime bija piemeklējusi arī Rīgas būvvaldes arhitekta un inženiera Aleksandra Brieža ģimeni, kurā auga divi dēli. Pirmdzimtais Leonards pēc Rīgas I ģimnāzijas beigšanas 1936. gadā izvēlējās militāru karjeru. Līdz 1940. gadam viņš bija uzdienējies līdz leitnanta pakāpei, pēc okupācijas karaspēka ienākšanas kā vada komandieris tika pārskaitīts uz 613. artilērijas pulku. Jaunākais Romualds aizgāja tēva pēdās un 1940. gadā uzsāka inženiera studijas Vācijā, Dancigā.

Lai kā tēvs un audžumāte Marija centās kaut ko uzzināt par dēlu, no 1941. gada maija par viņu vairs nebija nekādu ziņu. Leonards bija pazudis bez pēdām. Briežu ģimenē sprieda, ka viņš kā virsnieks nošauts Centrālcietumā vai likvidēts savā dienesta vietā. Neviens pat nenojauta, ka puisis iesaistījies pretpadomju pagrīdes organizācijas “Tēvijas sargi” grupā, kuru no militārpersonām, galvenokārt saviem 613. artilērijas pulka paziņām, noorganizēja jaunākais leitnants Laimonis Sala.

Aleksandrs Briedis aizgāja mūžībā, tā arī neuzzinājis sava vecākā dēla likteni, arī jaunākajam brālim Romualdam, kas pēkšņi mira 61 gada vecumā, tas neizdevās. Dzimtas kokā pie atzara ar Leonarda Brieža vārdu dzīvesgājuma pēdējā diena tika pierakstīta tikai pirms dažiem gadiem. Ģimene beidzot uzzināja, kas bija noticis.

Par tēvabrāli atsāka interesēties Romualda jaunākais dēls Ivars. Uzzinājis, ka vēsturnieks Jānis Viļums ir izpētījis organizāciju “Tēvijas sargi”, kurā darbojušies arī Latvijas virsnieki, un par viņa tuvinieku atrodas materiāli Latvijas Valsts arhīvā. Saņēmies un devies uz arhīvu, lasījis lietu, redzējis ar Leonarda roku rakstītos paskaidrojumus. “To nevar izstāstīt, kādas sajūtas pārņem, tāds smagums…” Pēc tam gājis vēl, nokopējis dokumentus – lēmumu par tēvabrāļa apcietināšanu 1941. gada 1. maijā un spriedumu par nāvessodu. Par ko padomju vara viņu apsūdzēja? Spriedumā lasāmas vien dažas rindiņas, ka Briedis ir “Tēvijas sargu” biedrs, izpildījis grupas sakarnieka funkcijas, vācis slepenas ziņas par sarkanās armijas daļu novietojumu un apbruņojumu – šim mērķim pie viņa glabājušies dažu Rīgas rajonu fotoplāni. Turklāt pie viņa atrasts ievērojams skaits patronu kontrrevolucionāriem mērķiem.

Ar to pietika, lai tā paša gada 27. novembrī Astrahaņas cietumā, neilgi pirms 23. dzimšanas dienas Leonardu Briedi nošautu.

Akmens vēsturnieku dārziņā 

Tie bija padomju propagandas meli, ka okupācijas varu 1940. – 1941. gadā Latvija uzņēma bez pretošanās. Vēsturnieks Jānis Viļums norāda, ka pirmie pretpadomju darbību jau tūlīt vasarā sāka skolēni, rudenī viņiem sekoja vairākas pieaugušo grupas un organizācijas, no kurām skaitliski lielākās bija jau pieminētie “Tēvijas sargi” (“TS”), “Latvijas Nacionālais leģions”, “Jaunlatvieši”, “Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai” un “Latviešu Tautas apvienība”.

Akmens Latvijas vēsturnieku dārziņā, ka pretpadomju pagrīdes darbība pirmās padomju okupācijas laikā nav kļuvusi par plašu izpētes objektu. To atzīst arī J. Viļums. Padomju pseidovēsturnieki, tādi kā Jānis Dzintars un Vincents Karaļuns, pārstāvēja oficiālo varas viedokli, kam ar patiesu un objektīvu vēstures notikumu atainojumu maz kopīga. “TS” viņi pasludināja par vācu izlūkdienesta organizētu, bet pašus dalībniekus par Vācijas vai hitleriešu “piekto kolonnu”, kas tikai šķēla sabiedrību un traucēja sociālisma celtniecībai.

Ar skaidru vēstījumu nevarēja palīdzēt trimdas vēsturnieki, jo viņiem nebija pieejami arhīvu materiāli. 1997. gadā vēsturnieks Tālivaldis Vilciņš nelielā izdevumā “Skolu jaunatne nacionālajā cīņā” bija apkopojis dokumentālas liecības par skolēnu darbību pirmās okupācijas laikā. Jāņa Viļuma kā Daugavpils Universitātes Vēstures fakultātes studenta pirmā publikācija par pretošanos pirmajai padomju okupācijai parādījās 2002. gadā, 2005. gadā sekoja plašāks pētījums par pretpadomju pagrīdes organizāciju “Tēvijas sargi”.

Vēsturnieks atzīst, ka pretdarbība okupācijas varai ir nozīmīgs temats ne tikai zinātniski, bet arī sabiedriski politiski, jo pierāda, ka PSRS inscenētā “sociālistiskā revolūcija” Latvijā un “brīvprātīgā” pievienošanās Padomju Savienībai, kuru vēl arvien mēdz piesaukt Kremļa propagandisti, nebija ne brīvprātīga, ne tautas atbalstīta. “Tur ir vēl ko darīt,” viņš piebilst, jo pašam izdevies sīkāk izpētīt tikai divu organzāciju darbību.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Nākošajiem “Tēvijas sargiem” vajadzēšot ievērot Ženēvas konvenciju , tāpēc viņu cīņa būs ļoti īsa ..

  2. Naivis Kvadrātā Atbildēt

    Paldies raksta autorei I.Pētersonei! Izjūtu bezgalīgu cieņu un apbrīnu par šiem mūsu drosmīgajiem tautiešiem! Domāju, ka arī šodien tādu netrūktu, par spīti komunistu laika saražotajiem kolaborantu ņergām, kampējiem -nodevējiem un vienaldzīgo bariem. Un velti 4.maija pakalpiņš, mana nika plaģiators reklamē m.vestermaņa tekstus, kas ir tālu no patiesības un caur mums svešu prizmu skatītus!

  3. Paldies par rakstu! Atbildēt

    Paldies, Ilze, par rakstu! Vai ir iespējams dot informāciju par visām zināmajām pretošdanās grupām?

  4. “Kas valda pār pagātni, tas valdīs nākotnē -, kas valda tagadnē, tas valda pār pagātni.” Dž.Orvels.
    Vienu vēstures mācību 1940.g. ignorēja “klusie varoņi”, to noder saprast pašlaik, kad “skaļie varoņi” uzsākuši cīņu pret Merķeļa, Pumpura, Raiņa, Virzas u.c. dižgaru radīto mītu par “700 verdzības gadiem”. Atcerēsimies, citādi saņemsim no vēstures vēl vienu pērienu!
    “Latvieši cerēja [1941.], ka kļūs vāciešiem par karabiedriem, kaut vai tikai par karakalpiem, bet vācieši viņus lēma tikai bendeskalpu lomai, – tā neapšaubāmi ir traģēdija” M.Vestermanis. (Pētnieks: Latviešu cietēju identitāte sarežģī holokausta apmēru apzināšanu. / lsm.lv)

    • Vēl dzīvajiem latviešu nacionāliem partizāniem jau sen vajadzēja piršķirt Viestura ordeni. Bet visi mūsu prezidenti, no Ulmaņa un Vīķes-Freibergas līdz pašreizējam ir bijuši aizņemti apbalvojot sevi un bijušos komūnistus.

    • melīgajam Kvadrātam Atbildēt

      Vai zini, tu to savu holokaustu vari iebāzt kautkur. Tas pieder vesturei, ir miljoniem cilvēku cietuši kopš tā laika īpaši Āzijā un Āfrikā..

  5. Kada jega so visu pieminet.Socialisms ir labakais ko cilvece ir spejusi izdomat.Oligarhiskais kapitalisms driz bus pagatne.Jo nevar viena cilveka brokas but salaupitas bagatibas,godiga cela.Lielaka konteksta si disidentu grupina ari nav nekas ipass lai par viniem rakstitu.

    • Kur ir tava pašcieńa? Atbildēt

      Atdevi asińainiem laimes nesējiem par tukšu velti?

    • Piekrītu Tev Miku par visiem 100% Šī deģeneratīvā – kapitālistiskā sistēma sabruks, ar garantiju, uz to jau virzās, tika tas nenotiks tik drīz! Viņiem vēl daudz uz pasaules teritorija ko iekarot un izlaupīt!

  6. Vairāk bija nodevēju nevis cīnītāju,tāpat kā tagad!!!!

  7. “Akmens Latvijas vēsturnieku dārziņā, ka pretpadomju pagrīdes darbība pirmās padomju okupācijas laikā nav kļuvusi par plašu izpētes objektu.”
    Pajautājiet vēsturniekam K.Kangerim (Mums jāatklāj arī nepatīkama patiesība. NRA, 15.03.2012) vai bēdīgi slavenajam A.Ezergailim (Jaunā Gaita nr. 228, marts, 2002) par iemeslu, jo šie kungi jau kaut zina par nacistiskās Vācijas spiegu tīklu Latvijā. Un kā rīkojās cīnītāji par neatkarīgu Latviju 1941.g. jūlijā, kad tika paziņots par Ādolfa Hitlera rīkojumu Ostlandes izveidošanā un civilpārvaldes ierīkošanā okupētajos Austrumu apgabalos (17.7.1941.)?

    • Pasaka par kluso varoni Atbildēt

      Mja, traki laiki bij – vieni pirka vienus, otri pirka otrus, bet vairumu pārvērta par lielgabalgaļu tāpat bez pirkšanas …

    • Bēdīgi slavenajam Ezergailim???? Atbildēt

      Pasaki, ko īsti domā ar “ bēdīgi slavenajam”? Jā, trimdas ultra labais DV spārns vińu lādēja, kengāja un nicināja tad kad vińš rakstija, stāstija, skaidroja latviešu lomu žīdu mērdēšanā bet tad ar asarām acīs uz cełiem lūdza vińa palīdzību patiesības labā kad pienāca laiks prāvām.

      • Kādām “prāvām”? DV dibināja Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie Latviešu leģiona kareivji. Viņi nekādās “prāvās” iesaistīti nebija. Var redzēt, ka tu — galēji labais krievnacists — strādā Putlera čekas uzdevumā lai izplatītu dezinformāciju.

Draugiem Facebook Twitter Google+