Klusuma spēks
 0

Rīgas mākslas telpā INTRO zālē līdz 28. aprīlim apskatāma gleznotāja, skolotāja un filozofa Uno Daņiļevska piemiņas izstāde “Uno Daņiļevskis. Gleznas.”

Reklāma
Reklāma

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Mākslinieka biogrāfija ir līdzīga vairākumam pēckara paaudzes mākslinieku dzīves stāstam – mācības Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, studijas Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kalniņa meistarklasē, pedagoga darbs – no pasniedzēja Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā līdz profesoram Mākslas akadēmijā, gan piedalīšanās izstādēs.

Gleznotāja līdzgaitnieki mākslinieku raksturojuši kā inteliģentu, ārēji klusu, atturīgu, apveltītu ar lielisku humora izjūtu un spēju īsi, kodolīgi, reizēm arī paasi paust savu viedokli par pasauli un līdzcilvēkiem. Viņš bija lirisks romantiķis, kura darbos dominēja harmonija, stabilitāte un līdzsvarotība. Cilvēka un dabas attiecības, klusā dzīve klusajās dabās, pati daba tuvplānā bija tas, kas interesēja mākslinieku. Viņa rokraksta pazīme bija pastiprinātā interese par gleznas virsmas apdari, kas kļuva par īpašu vērtību, radot noteiktu emocionālu noskaņu.

CITI ŠOBRĪD LASA

U. Daņiļevskis savā glezniecībā panāca tieši to, pēc kā tik ļoti tiecamies dzīves burzmā, jēgas un bezjēgas vārdu plūdos, – viņš dāvāja klusumu. Viņš darbojās ar tādu kā īpašu maģiju, kas apstādināja, harmonizēja un lika padomāt par klusuma spēku.

Mākslinieks darbojies visos žanros, viņš strādājis monumentālā glezniecībā, veidoja vitrāžas, gleznoja gan figurālās kompozīcijas, gan portretus, aktus un kluso dabu. Savās “nosacītajās ainavās”, kas īpaši raksturīgas pēdējam daiļrades posmam, mākslinieks rūpīgi strādājis ar faktūru, krāsu niansēm, slīpējot katru virsmas milimetru.

Diemžēl mākslinieks pāragri aizgāja no dzīves, un, iespējams, lielais trieciens, kad 1991. gada rudenī no mākslinieka darbnīcas Āgenskalnā zagļi nolaupīja meistara kolekciju, kopumā 300 darbus, bija par iemeslu, kas saīsināja mākslinieka dzīves ceļu. Tikai pēc 20 gadu ilgas meklēšanas gleznotāja meitai izdevās atgūt tēva darbus.

Izstādē “Uno Daņiļevskis. Gleznas” ir darbi, kas, pēc izstādes veidotāju domām, raksturo U. Daņiļevska daiļradi, ļauj ieraudzīt būtiskāko un nozīmīgāko viņa mākslas gājumā. Tajā apskatāma arī viena pēc zādzības atgūta U. Daņiļevska glezna.

Izstādes kuratore mākslas zinātniece Sarmīte Sīle stāsta: “Daņiļevska mākslas valodu raksturo divi vienlīdz būtiski glezniecības izteiksmes līdzekļi – valdzinoša krāsu spēle un faktūra. Viņa darbi tapa lēni un pārdomāti, īpašu nozīmi piešķirot toņu kombinācijām, krāsu biezumam un klāšanas veidam.

Tikmēr ar gleznas tēmu viņš rīkojās kā dzejnieks – stilizēja formu, rotaļājās ar faktūru un izvēlējās pirmajā mirklī šķietami ne tās raksturīgākās krāsas. Kā pats reiz teicis – tās, kuras citi gleznotāji uzskata par neglītām.”

Reklāma
Reklāma

Mākslinieka darbi atrodami vairāku Latvijas muzeju krājumos un privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Šveicē, Krievijā un ASV.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.