Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. aprīlis, 2013
Drukāt

KM atsakās no savas prasības strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

foto - Letafoto - Leta

Kultūras ministrija (KM) atteikusies no savas prasības atzīt par spēkā neesošu ar Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādātāju SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” noslēgto vienošanos.

Pamatojoties uz minēto, Rīgas apgabaltiesa šodien izbeidza apelācijas instances tiesvedību KM prasības lietā pret “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu”, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

LETA jau ziņoja, ka pirmās instances tiesa – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa – pērn 8. novembrī KM prasību bija noraidījusi, tomēr ministrija spriedumu pārsūdzēja, iesniedzot apelācijas sūdzību apgabaltiesā.

Strīds starp pusēm sākās, kad 2004. gada 15. jūnijā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas pilsētā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējuma nodrošināšanu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.

2006. gada 28. aprīlī valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja “OMA Rotterdam” izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro (aptuveni 348 900 latu).

Par muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai 2006. gada 25. septembrī tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” un “Jaunajiem trīs brāļiem”. Aģentūras un uzņēmuma noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu.

Tika paredzēts, ka gadījumā, ja līdz šim termiņam vai abpusējas vienošanās rezultātā panāktajam tā pagarinājumam sadarbības līgums netiks noslēgts pasūtītāja – “Jauno trīs brāļu” – vainas dēļ, “pasūtītājs uzņemas atmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar šīs vienošanās izpildi”.

2009. gada februārī “Jaunie trīs brāļi” pieņēma “LordEurope” izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu muzeja ēkai, kurā ir institucionālais un darbības plāns, biznesa plāns, īstenošanas svarīgākie posmi, publiskās un privātās partnerības izveidošanas modelis, kas izmaksāja 78 975 latus. Pēc valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” reorganizācijas un pievienošanas KM neizmantoto valsts budžeta finansējumu 429 444 latu apjomā, kurš bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.

2010. gada 18. maijā valdības dienas kārtībā nonāca ziņojums par situāciju saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu un potenciālajiem ar iespējamo tiesvedību šajā lietā saistītajiem riskiem.

Toreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (V) valdībā norādīja, ka, viņaprāt, “veids, kā šis projekts ir iesākts, nav formulēts īsti precīzi. Ir nodibinātas attiecības starp valsts aģentūru “Jaunie trīs brāļi” un ar muzeja projekta īstenošanu paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju “Jaunrīgas attīstības uzņēmums””. Ministrija esot aicinājusi abas puses meklēt izdevīgus nosacījumus.

2011. gada pavasarī Valsts kontrole KM pārskata revīzijā norādīja, ka “Jaunajiem trīs brāļiem” nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar “Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nav veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, ir radusies situācija, ka uzņēmums ir iesniedzis prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par 526 910 latu piedziņu.

KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras “Jaunie trīs brāļi” direktoru slēgt darījumu ar SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, nedz to akceptējusi.

Pērn 24. jūlijā valdība pagarināja Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanas termiņu līdz 2014. gada 31. decembrim. Iepriekš to bija plānots pabeigt līdz 2012. gada beigām.

“Jaunrīgas attīstības uzņēmums” 2010. gadā strādāja ar 1,1 miljona latu konsolidētajiem zaudējumiem, bet konsolidētais apgrozījums bija 603 734 lati. 2009.gadā uzņēmums strādāja ar 919 638 latu konsolidētajiem zaudējumiem, bet tā konsolidētais apgrozījums bija 490 507 lati.

“Jaunrīgas attīstības uzņēmums” tika izveidots 2001. gada 10. septembrī, un tā dibinātāji ir Rīgas Brīvostas pārvalde un Norvēģijas uzņēmums “Port Pro AS”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+