KM budžetā lielāko papildu summu prasa kultūras telpas attīstībai 0
Iesniedzot prioritātes jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), Kultūras ministrija kā prioritāti noteikusi kultūras telpas attīstību, nākamā gada budžetā papildus prasot tai arī vislielāko finansējumu.
Nākamajā gadā kultūras telpas attīstībai ministrija prasa 23,15 miljonus latus.
Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece Elita Turka, kopumā ministrija iesniedza četras prioritātes, no kurām trīs ir politiskas, bet viena kapacitātes stiprināšanai.
Galvenā prioritāte ir kultūras telpas attīstība, kas ir pamatu pamats, jo ietver gan kultūras mantojumu, kultūrizglītību, Valsts Kultūrkapitāla fondu u.c., bet kā otra prioritāte izvirzīta nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un diasporas atbalsts, kam nākamajā gadā ministrija prasa 3,13 miljonus latu, stāstīja Turka.
Trešā ministrijas prioritāte ir starptautiskā sadarbība, ko Kultūras ministrija iesākusi veidot savstarpēji ar Ārlietu ministriju. Šim mērķim Kultūras ministrija nākamajā gadā prasa 1,64 miljonu latus.
Savukārt administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem Kultūras ministrija 2014. gadā prasa 11,85 miljonus latus.
Turka akcentēja, ka ministrija par prioritātēm noteikusi to, kas prioritātes ir arī Nacionālajā attīstības plānā. Lai arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece atzina, ka saprot to, ka pieejamais finansējums ministriju vēlmju apmierināšanai 2014. gadā ir 69 miljoni latu, tomēr ministrijas visas izvirzītās prioritātes ir svarīgas.
Tajā pašā laikā Turka minēja, ka pēc vakardienas valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par nākamā gada budžetu, ir pozitīvi noskaņota, jo Finanšu ministrija nākusi klājā ar ļoti detalizētiem vērtējumiem un skaitļiem par makroekonomikas prognozētajiem ieņēmumiem un izdevumiem. Tāpat Kultūras ministrijas darbiniekiem ir radusies pārliecība, ka kultūra beidzot ir novērtēta.
Jau ziņots, ka valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014. gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015. gadam – 754,7 miljonus latu un 2016. gadam – 961,5 miljonus latu. Savukārt fiskālā telpa jeb pieejamais finansējums, lai apmierinātu šos pieprasījumus, 2014. gadam ir 69 miljoni latu, 2015. gadā – 127 miljoni latu, bet 2016. gadā – 336 miljoni latu.
