Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. augusts, 2014
Drukāt

KM grib palielināt kultūras institūciju darbinieku algas (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi jaunas politiskas iniciatīvas, kas ietver KM padotībā un pakļautībā esošo valsts institūciju darbinieku atalgojuma celšanu, Latvijas Republikas simtgades satura veidošanu un iesākto kultūras objektu sagatavošanu darba uzsākšanai, portālam LA.lv pavēstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa.

Baiba Kauliņa norādīja, ka valsts līdzekļu piešķiršana ir īpaši nozīmīga arī Raiņa un Aspazijas Jubilejas gada programmas veidošanai 2015. gadā, Mediju politikas nodaļas darbībai, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielināšanai, kultūrizglītības attīstībai.

Iniciatīvas mērķis, kam nepieciešami gandrīz 2.9 miljoni eiro, ir samērot KM koncertorganizāciju, kora mākslinieku un orķestra mūziķu atalgojumu un teātru tehnisko darbinieku un pārējā personāla darbinieku atalgojumu KM institūcijās kopumā, skaidro Kauliņa.

Muzeju speciālistu atalgojums mēnesī tiktu palielināts līdz 90% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem, muzeju pārējam personālam – līdz 60% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem.

Savukārt skolu speciālistu atalgojums mēnesī tiktu palielināts līdz 90% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem, skolu pārējam personālam – līdz 60% no vidējā atalgojuma mēnesī sabiedriskā sektorā strādājošiem.

Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai, par ko šobrīd sācies aktīvs sabiedrības diskusiju cikls, 2015. gadā plānots finansējums 2.1 miljonu eiro apmērā. Baiba Kauliņa stāsta, ka valsts simtgades svinības gatavojot, jau nākamgad jāsāk laikietilpīgi projekti – tostarp Latvijas Nacionālās enciklopēdijas radīšana, īpašu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkošana, kā arī paredzēti nozīmīgi projekti kino jomā, aktualizējot Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību.

KM Jaunās politikas iniciatīvās 3.5 miljonus eiro plāno ieguldīt iesākto kultūras objektu atvēršanai un to satura radīšanai. Tā ietver iesāktu infrastruktūras uzlabojumu sekmīgu pabeigšanu, šai procesā nodrošinot gan kultūras, gan kultūrizglītības pakalpojuma nepārtrauktību. “Piemēram, uzsākot darbu koncertzālei “Lielais dzintars”, Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskā kapacitāte, tehniskais aprīkojums, darba vide un vizuālais noformējums ir jāpielāgo atbilstoši augstākajiem profesionālajiem standartiem, ko pieprasa koncertzāles vēriens un nozīmība, tāpat arī jānodrošina Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja renovētās ēkas darbība un muzeja darbība, kā arī jāuztur LNB jaunā ēka un jānodrošina bibliotēkas jauno programmu veidošana,” stāsta Kauliņa.

Nākamais gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas Jubilejas gadu, kura centrālie pasākumi paredz plašu un daudzveidīgu piedāvājumu dažādām mērķauditorijām. Programma, kam plānots piešķirt mazāk par 590 tūkstošiem eiro, ietver abiem literātiem veltītu uzvedumu iestudējumus uz Latvijas teātru skatuvēm, starptautisku konferenču norisi, lasījumu-diskusiju ciklu. Tāpat iecerēts veikt Raiņa un Aspazijas dramaturģijas darbu tulkojumu redakcionālu pārskatīšanu un uzlabošanu ar mērķi tās virzīt iestudēšanai ārvalstu teātros Latvijas simtgades svinību ietvaros, kā arī rīkot muzeju akciju, lasīšanas un erudīcijas konkursu Latvijas bērniem un citas aktivitātes, kas veltītas Raiņa un Aspazijas personībām un ieguldījumam.

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā izpildvarai nav atsevišķas, par mediju politikas veidošanu atbildīgas institūcijas. Tās darba nodrošināšanai KM nepieciešami aptuveni 75 tūkstoši eiro.

Savukārt Valsts Kultūrkapitāla fonda stratēģijas īstenošanai KM 2015. gadā paredzējusi mazāk nekā 2.3 miljonus eiro.

Uzsākot mērķtiecīgu izcilībā balstītas kultūrizglītības attīstību, kas orientēta darba tirgum, KM 2015. gadam ieplānojusi finansējumu gandrīz 5.6 miljonu apmērā. Kauliņa skaidro, ka, strauji attīstoties konkurencei kultūras un radošo industriju segmentā, darba tirgū ir nepieciešami jauni speciālisti, līdz ar to ir svarīgi attīstīt jaunas, pašreizējai situācijai atbilstošas mācību programmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kas tie tādi – skolu speciālisti????

  2. Beidzot! Ir pēdējais laiks!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+