Kultūra
Kultūrpolitika

KM: Ir bīstama tendence taupīt pašvaldību budžetu uz bibliotēku rēķina 16


Viena no bibliotēkām, kuras darba laiku plānots saīsināt, ir Stienes bibliotēka, kuru iedzīvotāji apmeklē 1350 reizes gadā.
Viena no bibliotēkām, kuras darba laiku plānots saīsināt, ir Stienes bibliotēka, kuru iedzīvotāji apmeklē 1350 reizes gadā.
Foto: Limbažu novada Galvenā bibliotēka

Kultūras ministrija (KM) nosūtījusi vēstuli, rosinot Latvijas Bibliotēku padomes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tikšanos, kurā pārrunāt jaunu, satraucošu tendenci – atsevišķu pašvaldību izteikto ierosinājumu samazināt novada bibliotēku darba laiku, LA.lv uzzināja ministrijā.

“Šobrīd visu Latvijas pilsētu un novadu pagastu bibliotēkas lielākoties strādā pilnu darba dienu, piecas dienas nedēļā. Kopumā pašvaldības finansiāli uztur un atbalsta savas bibliotēkas, tomēr, strauji samazinoties iedzīvotāju skaitam, atsevišķās pašvaldībās iezīmējusies tendence pārskatīt bibliotēku darba laiku, tādējādi iedzīvotājiem ierobežojot piekļuvi bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī internetam,” norāda KM komunikāciju pārstāve Lita Kokale.

KM kā bibliotēku nozares politikas veidotāju satrauc tas, ka pašvaldības rosina saīsināt pagastu bibliotēku darba laiku. Aktīvā Skultes pagasta iedzīvotāju rīcība, iestājoties par savas bibliotēkas darba laika saglabāšanu, apliecina bibliotēku svarīgo lomu pagasta iedzīvotāju ikdienā. “Jāsaprot, ka pagastu aktīvie iedzīvotāji ir Latvijas lauku teritoriju balsts. Kamēr pagastos būs cilvēki, kuriem nepieciešama informācijas pieejas vieta un kultūras iestādes, kuriem ir aktīva dzīves pozīcija, tikmēr Latvijas lauki būs dzīvi,” uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Bibliotēkas daudzos Latvijas pagastos ir ne tikai vienīgā kultūras iestāde, bet arī izglītības un informācijas ieguves punkts, kurā bibliotekāri un arī paši apmeklētāji viens otram sniedz konsultācijas un atbalstu e-pakalpojumu saņemšanā. 2010. gadā projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros visās publiskajās bibliotēkās tika ierīkots ātrgaitas bezvadu internets, uzstādīti jauni datori, visi bibliotekāri tika izglītoti jauno tehnoloģiju izmantošanā un lasītāju apmācīšanā, lai visā Latvijā iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt informācijai.

Saistītie raksti

Šonedēļ satraukumu par Limbažu novada domes plāniem samazināt darba laikus un bibliotekāru darba slodzi vairākās pagastu bibliotēkās pauda rakstnieks Aivars Kļavis. “Pagaidām gan šī akcija netiek saukta par likvidāciju, bet gan par optimizāciju. Tiesa, tiekoties ar iedzīvotājiem novada domes pārstāvji neslēpa, ka daļa, ja ne visas, no astoņām akreditētajām bibliotēkām (kopā novadā ir 14), kuras skar šī optimizācija, ap 2020. gadu tiks likvidētas. Kā argumenti tam tiek minētas trīs lietas: bibliotēkas esot novecojusi padomju laika palieka, iedzīvotāju ciemos paliekot mazāk, tāpēc tā esot reāla iespēja ietaupīt pašvaldības līdzekļu, daļai no šīs bibliotēkām, kas atrodas vecās ēkās esot apgrūtināta piekļuve ar īpašām vajadzībām,” rakstnieks rakstīja sociālajā tīklā “Facebook”.

Domes izpilddirektors Ainārs Liniņš norādīja, ka, samazinot bibliotēku darba laiku, pašvaldība ietaupa 25 000-30 000 eiro gadā.

KM Bibliotēku un arhīvu nodaļas pārstāve Linda Langenfelde, saņemot no Limbažu Galvenās bibliotēkas informāciju par Limbažu novada pašvaldību pagastu bibliotēku tīkla optimizāciju, tikās ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru. Sarunu rezultātā domes sēdē decembra lēmums samazināt slodzi uz pusi tika grozīts un trijās bibliotēkās darba laiks noteikts 0,7 slodžu apmērā. Lēmumu, domājams, ietekmējušas arī pagastu iedzīvotāju protesta vēstules.

LA.lv