×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.9°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
8. marts, 2018
Drukāt

KM: Ir bīstama tendence taupīt pašvaldību budžetu uz bibliotēku rēķina (11)

Foto: Limbažu novada Galvenā bibliotēkaFoto: Limbažu novada Galvenā bibliotēka

Viena no bibliotēkām, kuras darba laiku plānots saīsināt, ir Stienes bibliotēka, kuru iedzīvotāji apmeklē 1350 reizes gadā.

Kultūras ministrija (KM) nosūtījusi vēstuli, rosinot Latvijas Bibliotēku padomes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tikšanos, kurā pārrunāt jaunu, satraucošu tendenci – atsevišķu pašvaldību izteikto ierosinājumu samazināt novada bibliotēku darba laiku, LA.lv uzzināja ministrijā.

“Šobrīd visu Latvijas pilsētu un novadu pagastu bibliotēkas lielākoties strādā pilnu darba dienu, piecas dienas nedēļā. Kopumā pašvaldības finansiāli uztur un atbalsta savas bibliotēkas, tomēr, strauji samazinoties iedzīvotāju skaitam, atsevišķās pašvaldībās iezīmējusies tendence pārskatīt bibliotēku darba laiku, tādējādi iedzīvotājiem ierobežojot piekļuvi bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī internetam,” norāda KM komunikāciju pārstāve Lita Kokale.

KM kā bibliotēku nozares politikas veidotāju satrauc tas, ka pašvaldības rosina saīsināt pagastu bibliotēku darba laiku. Aktīvā Skultes pagasta iedzīvotāju rīcība, iestājoties par savas bibliotēkas darba laika saglabāšanu, apliecina bibliotēku svarīgo lomu pagasta iedzīvotāju ikdienā. “Jāsaprot, ka pagastu aktīvie iedzīvotāji ir Latvijas lauku teritoriju balsts. Kamēr pagastos būs cilvēki, kuriem nepieciešama informācijas pieejas vieta un kultūras iestādes, kuriem ir aktīva dzīves pozīcija, tikmēr Latvijas lauki būs dzīvi,” uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Bibliotēkas daudzos Latvijas pagastos ir ne tikai vienīgā kultūras iestāde, bet arī izglītības un informācijas ieguves punkts, kurā bibliotekāri un arī paši apmeklētāji viens otram sniedz konsultācijas un atbalstu e-pakalpojumu saņemšanā. 2010. gadā projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros visās publiskajās bibliotēkās tika ierīkots ātrgaitas bezvadu internets, uzstādīti jauni datori, visi bibliotekāri tika izglītoti jauno tehnoloģiju izmantošanā un lasītāju apmācīšanā, lai visā Latvijā iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt informācijai.

Šonedēļ satraukumu par Limbažu novada domes plāniem samazināt darba laikus un bibliotekāru darba slodzi vairākās pagastu bibliotēkās pauda rakstnieks Aivars Kļavis. “Pagaidām gan šī akcija netiek saukta par likvidāciju, bet gan par optimizāciju. Tiesa, tiekoties ar iedzīvotājiem novada domes pārstāvji neslēpa, ka daļa, ja ne visas, no astoņām akreditētajām bibliotēkām (kopā novadā ir 14), kuras skar šī optimizācija, ap 2020. gadu tiks likvidētas. Kā argumenti tam tiek minētas trīs lietas: bibliotēkas esot novecojusi padomju laika palieka, iedzīvotāju ciemos paliekot mazāk, tāpēc tā esot reāla iespēja ietaupīt pašvaldības līdzekļu, daļai no šīs bibliotēkām, kas atrodas vecās ēkās esot apgrūtināta piekļuve ar īpašām vajadzībām,” rakstnieks rakstīja sociālajā tīklā “Facebook”.

Domes izpilddirektors Ainārs Liniņš norādīja, ka, samazinot bibliotēku darba laiku, pašvaldība ietaupa 25 000-30 000 eiro gadā.

KM Bibliotēku un arhīvu nodaļas pārstāve Linda Langenfelde, saņemot no Limbažu Galvenās bibliotēkas informāciju par Limbažu novada pašvaldību pagastu bibliotēku tīkla optimizāciju, tikās ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru. Sarunu rezultātā domes sēdē decembra lēmums samazināt slodzi uz pusi tika grozīts un trijās bibliotēkās darba laiks noteikts 0,7 slodžu apmērā. Lēmumu, domājams, ietekmējušas arī pagastu iedzīvotāju protesta vēstules.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Pašvaldības cenšas naudu taupīt netikai ar bibliotēkām vien bet ari uz dabas resursiem samazinot strādājošo skaitu attīrīšanas ietaisēs un mūsu upēs un upītēs ietek nekvalitatīvi attīrīti kanalizācijas ūdeņi.Pšvaldības pašas varētu smazināt savas darba stundas un darbā strādājošo šatu vienības kuras ir nenozīmīgas un paši brīnās un’ nezin kas viņiem būtu jādara šajos darbos kuri bieži vien dublējas….

  2. par bibliotekāru algām nevajag iespringt, jo daudzās pašvaldībās algas ir minimālās algas līmenī, un bibliotekāri ir gan kurinātāji, gan sētnieki. gan apkopēji, gan bērnu aukles amatu apvienošanās kārtībā. tur strādā “pasistie” .
    bet doma par pagastu pārvaldnieku slodžu samazināšanu ir ieteicama. ja jau nav cilvēku bibliotēkās, tad jau pašvaldībās arī nav.
    bet tas suns ir aprakts tanī, ka vairāk glupu cilvēku vajag. citādi aizvilksies uz bibliotēku kāds, un bibliotekārs šim to un to ieteiks utt. bibliotekārs aizpildīs deklarāciju, pārskaitīs naudu… un cilvēks dzīvos… a kam vajag dzīvotspējīgu cilvēku?!

  3. Parodija…Valdība likvidē skolas…slimnīcas..taču rūpējas par bibliotekām,digitalizē kapus.Kurš ies tajās bibliotekās,ja nebūs lauku skolu?Nu jā ..kapus vajag…Šajā valstī,mirstība ir tīri laba…

  4. Vienkārši šoks! Atbildēt

    Bibliotekas sen vairs nav tikai bibliotekas. Tā ir iespēja iedzīvotājiem komunicēt, tā ir iespēja izmantot IT.
    Kādiem nesaprašām jābūt pašvaldības vadībā, lai atņemtu saviem ļaudīm iespēju piekļūt datoriem? Tā vietā, lai izglītotu un pēc iespējas paplašinātu biblioteku lomu ļaužu izglītošanā, viņi dodas pilnīgi pretējā virzienā_- “lielie taupītāji”. Organizēt kursus, aicināt lektorus – pēc iespējas vairāk pulcēt interesentus, pašiem iesaistīties šajā kustībā… Pievilināt un aicināt, nevis atgrūzt.

  5. Viss ir jauki, tikai NAV skaidrs, ko tad vadīs tās novadu pašvaldības? Vai tukšos pagastus bez iedzīvotājiem un iestādēm( skolām, bibliotēkām, kultūras namiem…)?Arī pašvaldībām tad slodzes 0,7!

    • Nav svarīgi ir tur kāds vai nē..ka tik algu maksā…

      • Atbalstat tautas aizplūšanu? Ja to sauc par darba algu lauku bibliotekāriem kas dara 3 darbus par vienu samaksu-kurinātājs apkopējs un protams arī bibliorekārs’Tad pat kaķim jāsmejas.Un to pašu vēl vajag pašvaldībai ietaupīt? KAUNS par svas tautas nemīlēšanu!!!!!!!!!

        • vai ,kurina biblioteku un izmazgā grīdas…bibliotekārs laikam domā,ka kāds nāks un tīrīos telpas ,ja pašiem aiz neko darīt nāk miegs.cik mirušo dvēseļu ir sarakstīts cilvēku kartiņās,lai sanāk ,ka cilvēki lasa grāmatas .Protams ir jau kas nāk un lasa,bet pārsvarā lasa avīzes.Pilna slodze absolūti nav vajadzīga ,it sevišķi pagastos ,kur ir infocentri.Ir jau pat tik grezni ,ka ir pagastam skolas bibliotekārs un pagasta bibliotekārs un abi pat vienās kopējās telpās….Taisa visādas rakstnieku atceres un citus niekus ,līdz apnikumam,kā kādam dzejniekam jubileja ,tā visur atceres ,sākot ar avīzēm un beidzot ar internetu.Lai izskatās ,ka daudz darba,gudro ko vēl padarīt

          • īstenībā

            Bibliotekārs ne tikai rīko pasākumus, bet arī palīdz izveidot epasta adresi, aizpildīt nodokļu deklarāciju, samaksāt internetbankā utt.
            Runājot par pasākumiem – tādam iksam droši vien nevajag, bet daudziem tā ir iespēja iegūt pozitīvas emocijas, tās, ko ikdienā tik viegli neatrast. Tas pats ar grāmatām.

Draugiem Facebook Twitter Google+