Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. augusts, 2016
Drukāt

KM kritizē VKPAI revīzijas metodiku; daļa naudas ieguldīta, negaidot īpašnieku pieteikumu

Foto: Zudusī LatvijaFoto: Zudusī Latvija

Kultūras ministrija (KM) tikai daļēji piekrīt Valsts kontroles (VK) veiktās Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darba revīzijas metodikai, aģentūra BNS uzzināja KM.

VK revīzijā bija secinājusi, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam 27% jeb vairāk nekā pusmiljonu eiro no kultūras pieminekļu Glābšanas programmai atvēlētā finansējuma VKPAI izlietojusi savas darbības nodrošināšanai. Pēc KM pārstāves Daces Vizules teiktā, VK kā inspekcijas darbības nodrošināšanas izdevumus ir ieskaitījusi visus pasūtījumus, izpētes un fiksācijas, kurus inspekcija ir veikusi kultūras pieminekļiem pēc savas iniciatīvas, negaidot īpašnieka pieteikumu Glābšanas programmā.

“Finansējuma plānošana ēku kompleksam Mazajā Pils ielā 17/19/21 [namam “Trīs brāļi”] pamatota ar apstākļiem, ka tā ir bijusi vienīgā valsts finansējuma iespēja, lai nodrošinātu šo unikālo kultūras vērtību saglabāšanu, kas kalpo tikai kultūras pieminekļu aizsardzības interesēm. Tāpat kā izdevumus inspekcijas darbības nodrošināšanai Valsts kontrole 2015.gadā ir pieskaitījusi arī 112 tūkstošus eiro, kurus inspekcija ieguldīja kultūras pieminekļu izpētē, fiksācijā un pētījumos. Tie ir izdevumi, piemēram, par 3D skenēšanu un modelēšanu apdraudētiem kultūras pieminekļiem,” klāstīja Vizule.

Kā piemērus ministrijas pārstāve nosauca Krāslavas pils bibliotēku, Aizputes pilsdrupas, Dunalkas baronu kapliču, Preiļu muižas pili, Blokmuižiņas dzīvojamo ēku, Dannenšterna namu, kā arī koka ēkas K.Valdemāra 41 un 43. Tās esot 19.gadsimta koka mājas, kuras ilgstoši netiek izmantotas, un neesot veikti arī pasākumi to saglabāšanai. Ēkas kopš 2005.gada pieder privātīpašniekam. Tās patvaļīgi daļēji ir demontētas, par ko uzsākts kriminālprocess. Inspekcija pēc savas iniciatīvas ir veikusi minēto ēku 3D skenēšanu un modelēšanu, lai fiksētu to, kas šobrīd ir saglabājies un informāciju nākotnē varētu izmantot atjaunošanas darbos, tādējādi pieminekli saglabājot nākamajām paaudzēm.

Līdzekļos “savas darbības nodrošināšanai” VK ieskaitījusi arī VKPAI veikto objektu arhitektoniski- māksliniecisko izpēti, apmācības un metodiskos materiālus, piemēram, izdevumu “Baznīcas pareizas uzturēšanas grāmata”. Tapis arī izglītojošs lekciju cikls par kultūras mantojuma izpēti, organizētas Eiropas Kultūras mantojuma dienas un citi pasākumi.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka, pēc VKPAI vadītāja Jura Dambja domām, VK revīzijas ziņojumā nav iedziļinājusies kultūras pieminekļu aizsardzības darbā pēc būtības. Viņš atzīmēja, ka kontrolieri pētījuši VKPAI darbu tikai no birokrātiskās puses, un, kaut arī inspekcijas darbinieki revīzijas laikā sniedza plašus skaidrojumus par nozares specifiku, tie VK neesot interesējuši. Dambis stāstīja, ka Kultūras pieminekļu glābšanas programmas struktūra nav mainījusies jau vairāk nekā 20 gadus, un iepriekš VK nav bijuši iebildumi pret naudas izlietojumu tajā. Viņš norādīja, ka VK pārmetumi par daļas naudas izlietojumu pasākumiem, kas nav saistīti ar praktiskām pieminekļu glābšanas darbībām, nav pamatoti. Dambis uzsvēra, ka programmas finansējums paredzēts izpētei, apzināšanai, tehniskajam nodrošinājumam, kultūras mantojuma popularizēšanai, un tikai daļa no programmas paredzēta praktiskiem pieminekļu glābšanas darbiem.

Pēc Dambja teiktā, VKPAI apņemas īstenot VK ieteikums, kamēr tie netraucē nozares attīstībai.

Jau ziņots, ka VK konstatējusi – vienīgais tiešais valsts atbalsts, kuru VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, ir finansējums no Glābšanas programmas, kas laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam veidoja 2 268 807 eiro. VK secinājusi, ka katru gadu ievērojamas summas no fonda tiek atvēlētas Vecrīgas nama “Trīs brāļi” uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas, kas nerada pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.

Tāpat VK norādījusi, ka VKPAI ir izstrādāts efektīvs darbības regulējums, bet tas netiek konsekventi ievērots. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatējusi atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

VK uzsvēra, ka valsts jau kopš 2001.gada diskutē par iespējām sniegt lielāku atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem, lai veicinātu to saglabāšanu, tomēr šie centieni līdz pat šodienai nav vainagojušies panākumiem. Netiešais atbalsts kultūras pieminekļu īpašniekiem paredzēts normatīvajos aktos, nosakot, ka ēkai, kura reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis, piemērojams kadastrālās vērtības samazinājums no 35% līdz 45%. Šo atvieglojumu kultūras pieminekļu īpašnieki bieži nesaņem un revīzijā konstatēts, ka VKPAI nav sniegusi informāciju Valsts Zemes dienestam par vismaz 505 ēku kultūrvēsturisko statusu. Savukārt normatīvos paredzētais atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veidā kultūras pieminekļu īpašniekiem tiek piemērots tikai deviņās pašvaldībās no 119.

Laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam kultūras pieminekļu saglabāšanai un uzlabošanai tika piešķirts arī būtisks Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums kopumā 37,1 miljona eiro apmērā. Šie līdzekļi galvenokārt izlietoti triju valstiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un uzlabošanai – Rīgas Domam, Rakstniecības un mūzikas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tikmēr pārējo kultūras pieminekļu īpašniekiem pieejamie 11,5 miljoni eiro tika piešķirti 32 projektu īstenošanai.

Situācijas uzlabošanai VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, aicinot KM un VKPAI izstrādāt darbības stratēģiju, kurā būtu noteikti konkrēti veicamie pasākumi un izmērāmi darbības rezultāti. VK arī aicinājusi pārskatīt kultūras pieminekļu sarakstu, izvērtējot tajā iekļauto pieminekļu atbilstību kultūras pieminekļu statusam.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+