Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. aprīlis, 2013
Drukāt

KM kultūras iestāžu darbības nodrošināšanai lūdz piešķirt 196 902 latus

foto - Letafoto - Leta

Valdība nākamnedēļ lems par 196 902 latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai Kultūras ministrija varētu nodrošināt kultūras iestāžu darbību.

No šīs summas lielākā daļa jeb 131 936 lati tiks atvēlēti Rundāles pils muzejam parka teritorijas atjaunošanas pirmā posma izdevumu segšanai, 40 545 lati tiks pārskaitīti Latvijas Nacionālajam teātrim tehniskā nodrošinājuma iegādei, bet 24 421 lats būs paredzēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) jumta remontdarbu izdevumu segšanai.

Rundāles pils regulārais dārzs ir vislabāk saglabātais baroka dārzu un parku mākslas piemineklis Latvijā un plašākā reģionā. Rundāles pils baroka arhitektūras un parka ansamblis ietver 72 hektārus lielu teritoriju, un no tās 32 hektāri ir meža parks, kas ir franču regulārā dārza tiešs turpinājums.

Pils parka glābšanas projekts ietver mērķus un uzdevumus, kas aktualizējušies tieši pēdējos trīs gados. Pēdējo gadu laikā ošu slimība ir pieņēmusi katastrofālus apmērus – tā ir izplatījusies visā parka teritorijā un rada draudus gājējiem. Līdz ar to ir radusies nepieciešamība strauji izcirst slimos un nokaltušos ošus, jo tie sāk apdraudēt meža apmeklētājus. Par piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikta parasto ošu (Fraxinus excelsior) izzāģēšana, notiks veco un bīstamo koku izzāģēšana, paredzēts veikt arī pameža tīrīšanu un retināšanu, kā arī veikt meža mākslīgu atjaunošanu, izmantojot liepas, ozolus, kļavas un citu koku sugas.

Savukārt Nacionālais teātris par piešķirtajiem līdzekļiem iegādāsies tehnisko nodrošinājumu – frekvenču pārveidotājus, apskaņošanas un atskaņošanas sistēmas.

Kultūras ministrija vēsta, ka teātra tehniskais nodrošinājums patlaban ir katastrofālā stāvoklī. Frekvenču pārveidotāji nepieciešami, lai nodrošinātu skatuves kustīgo elementu darbību. Lai iegādātos jaunus frekvenču rādītājus, nodrošinot izrāžu pilnvērtīgu norisi, un nepieļautu situāciju, ka izrāde ir jāpārtrauc, nepieciešami 15 696 lati, savukārt 18 966 lati teātrim nepieciešami, lai atdalītu apziņošanas sistēmas vadību no Lielās zāles skaļruņu sistēmas, bet 5883 lati iecerēti atskaņošanas ierīču iegādei.

Savukārt JVLMA ēkas Raiņa bulvārī 23 otrajā korpusā ir nepieciešams veikt neatliekamus jumta remontdarbus. Otrā korpusa jumts ir katastrofālā stāvoklī, un jau vairākus gadus JVLMA otrā korpusa pēdējā stāvā regulāri applūst griestu segums, radot tālākas problēmas klašu griestiem, sienām, mūzikas instrumentiem. Klasēs, kas ir pakļautas bojājumiem, atrodas 12 flīģeļi, ērģeles, kā arī tie skāruši datorklasi, kurā atrodas serveris, – to visu nevar pārvietot uz citām telpām.

Iespēju robežās JVLMA pašu spēkiem ir remontējusi otrā korpusa jumta segumu, un nu jau to veido vieni vienīgi ielāpi. JVLMA ir veikusi virkni darbību, lai varētu līdzekļus jumta remontam piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču pieteiktais energoefektivitātes projekts netika atbalstīts.

Ministrija informē, ka pagājušajā gadā budžeta grozījumos JVLMA piešķirtais finansējums 15 000 latu neatliekamiem remontdarbiem tika izlietots steidzamiem klašu remontiem. Klases, kas nebija remontētas kopš 1976. gada, atradās katastrofālā stāvoklī, un, lai varētu turpināt studentu apmācību šajās telpās, bija nepieciešams steidzams remonts. Savukārt finansējums 5953 latu apmērā, kas 2012. gadā tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tika izlietots ģeotehnisko darbu izpētei un ekspertīzei ēkai Krišjāņa Barona ielā 1 saistībā ar ēkas sienā radušos plaisu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+