Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. septembris, 2013
Drukāt

KM pārstāvji nākamnedēļ piedalīsies ES kultūras un audiovizuālās jomas ministru neformālā sanāksmē

roka22

Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji nākamnedēļ Lietuvā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) kultūras un audiovizuālās jomas ministru neformālajā sanāksmē, kas Viļņā notiks 1. un 2. oktobrī.

Lietuvas prezidentūra ministru diskusijām ir izvirzījusi divas tēmas. Vienā no diskusijām ministri tiks aicināti diskutēt par nepieciešamību pielāgot kultūrpolitiku pastāvošajām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām, kā arī par kultūras lomas palielināšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Savukārt otrajā diskusijā ministri tiks aicināti apsvērt nacionālā un ES līmeņa atbildes, kas sekmētu mediju brīvību un plurālismu aizvien pieaugošas audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu konverģences apstākļos.

Diskusiju dokumentā norādīts, ka kultūra un radošais sektors salīdzinoši neilgi tiek atzīti par nozīmīgiem faktoriem cilvēka attīstībā, kā arī sociālās kohēzijas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Tāpēc Lietuvas prezidentūra uzskata, ka tieši šobrīd būtu jāpārskata un jāpielāgo pastāvošie politikas modeļi un kultūras politika, lai, pilnveidojot kultūras un radošo sektoru, tie kļūtu par izteiktāku virzītājspēku citās politikas nozarēs.

Atsevišķas ES dalībvalstis jau tagad izstrādā ilgtermiņa attīstības stratēģijas, atvēlot kultūrai un radošajām industrijām centrālo lomu. Savukārt citas dalībvalstis politikas plānošanas procesā apzinās kultūras nozīmīgo lomu attīstības politikā un saistībā ar digitālā laikmeta sniegtajām iespējām.

Latvijas attīstības prioritāte nākamajam periodam saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam uzstādījumu ir ekonomiskais izrāviens. Kultūrpolitikā svarīgi ir līdzsvarot šo valstij kopīgo ekonomisko uzstādījumu ar kultūras vērtību saglabāšanu un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Visplašākajā nozīmē kultūra ir tā, kas veido indivīda vērtību, zināšanu un prasmju sistēmu, nodrošinot kopienu un sabiedrības pastāvēšanu un identitātes veidošanu. Lai arī valsts kopējās attīstības aspektā kultūra tiek skatīta kā kultūras kapitāls un identitāte kā Latvijas un Rīgas konkurētspējas faktors Eiropā un pasaulē, paralēli ir jādomā par kultūras ilgtspējas nodrošināšanu, par tās vērtības saglabāšanu un attīstību Latvijas ilgtspējai.

Mūsdienās izsīkstošo dabas resursu un demogrāfijas problēmu kontekstā par galveno attīstības resursu tiek izceltas inovācijas un radošums. Līdz ar to ievērojami pieaug arī kultūras kā cilvēka radošā potenciāla veidotājas nozīme. Lai kultūrai palīdzētu maksimāli efektīvi īstenot tās sabiedriskā labuma funkciju, politikā ir svarīgi atbalstīt gan kultūras pašvērtību, gan kultūras instrumentālo vērtību, stimulējot citu nozaru attīstību.

Savukārt otrs diskusiju temats sanāksmē ir cieši saistīts ar Eiropas Komisijas publicēto Zaļo grāmatu “Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības”, kā arī ar Neatkarīgas augsta līmeņa darba grupas ziņojumu par mediju brīvības un plurālisma jautājumiem. Lietuvas prezidentūra aicina ministrus šajā diskusiju tēmā koncentrēties uz demokrātijas un vērtību aspektiem, proti, uz mainīgās tehnoloģiskās vides ietekmi uz mediju plurālismu, vārda un izteiksmes brīvību un par piekļuvi informācijai digitālajā laikmetā.

Latvija uzskata, ka audiovizuālajā vidē notiekošās pārmaiņas, no vienas puses, sniedz jaunas iespējas patērētājiem, uzņēmējiem un satura radītājiem, bet, no otras puses, tās rada arī zināmus izaicinājumus saistībā ar kultūru un valodu daudzveidību. Tāpēc Latvija kā vienu no aktuālākajiem problēmjautājumiem ES līmenī saskata atšķirīgu regulējumu attiecībā uz lineāro televīziju un internetā pieejamajām apraidēm. Proti, no vienas puses, parastā lineārā televīziju apraide tiek ievērojami vairāk regulēta, savukārt, no otras puses, interneta apraide notiek ar minimāliem ierobežojumiem, izņemot atsevišķus jautājumus, piemēram, naida kurināšana, bērnu pornogrāfijas izplatīšana.

Tādējādi var veidoties situācija, ka viens un tas pats saturs tiek pakļauts atšķirīgiem regulējumiem. Piemēram, televīziju apraidē konkrētos laikos ir aizliegts rādīt vardarbību un citu nepilngadīgajiem kaitīgu saturu, bet internetā šāds ierobežojums netiek noteikts vai ievērots. Līdz ar to bērnu pasargāšana no kaitīga satura ir pašu mājsaimniecību atbildībā un publiskā vara šādos gadījumos var tikt neregulēta.

Savukārt, ja notiek vertikāla konverģence un visa translācijas tīkla ķēde pieder vienam vai tikai ierobežotam skaitam komersantu, pastāv risks, ka tirgū nevar ienākt jauni tirgus dalībnieki. Tādējādi var veidoties tirgus izkropļojumi.

Latvija uzskata, ka ES uzdevums būtu līdzsvarot satura veidotāju un satura piegādātāju nodrošinošo industriju intereses, lai būtu patiesa konkurence un daudzveidība sabiedrības (patērētāju) interesēs, lai tai būtu augstas kvalitātes satura izvēle, viedokļu daudzveidība u.c. lietas, kas nepieciešamas demokrātiskā sabiedrībā.

Lietuvā uz sanāksmi dosies KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, KM Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls un KM nozares padomnieces Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Zane Vāgnere un Anete Kurzemniece.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+