KM tiksies ar LNSO mūziķiem, lai meklētu risinājumus 0
Kultūras ministrija (KM) nākamā gada sākumā plāno tikties ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vadību un mūziķiem, lai spriestu par iespējām nākamgad risināt orķestrī izveidojušos situāciju saskaņā ar esošo budžetu un domātu par tālākajām darbībām, taču uz papildu finansējumu LNSO varētu cerēt tikai 2014.gadā, aģentūru LETA informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola.
LETA jau ziņoja, ka Karels Marks Šišons ar 1.janvāri atkāpsies no LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amata, kā iemeslu minot KM atbalsta trūkumu.
“Lai arī jūtos gandarīts par mūsu sasniegumiem, tomēr es vairs nejūtu, ka spēsim tā turpināt arī nākotnē. Iemesli ir skaidri – mums nav pietiekama atbalsta no Kultūras ministrijas. Es jau vairākkārt esmu publiski teicis: ja Kultūras ministrija nepalielinās LNSO finansējumu, es atkāpšos no amata, jo jūtu, ka vairs nevarēšu stimulēt mūziķus, kuri ik dienas cīnās par izdzīvošanu – ministrija turpina pakļaut mūziķus nepieņemamām un gandrīz necilvēcīgām algām un apstākļiem, un es vairs nevaru paļauties uz daudzajiem solījumiem, kurus esmu saņēmis, bet kuri netiek pildīti,” pauda Šišons, kurš ar LNSO sadarbojies 13 gadus, kopš 2009.gada ieņemot orķestra diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatu.
KM atzīst, ka finansējums ir nepietiekams, tomēr ierēdņi ir pārliecināti, ka arī nākamgad kopīgi ar LNSO vadību spēs rast risinājumu šajā situācijā.
Ministrija uzskata, ka LNSO, tāpat kā pārējām kultūras iestādēm, finansējums ir nostabilizēts, taču, ja apstiprinātajā valsts 2013.gada budžetā kādam kultūras kolektīvam vai iestādei gribētu piešķirt vairāk līdzekļu, tad kādam to nāktos atņemt, un tas nav pieļaujams, uzsvēra Senakola.
“Iespēja palielināt finansējumu kultūras nozarei ir atkarīga no valsts budžeta iespējām un valsts ekonomiskās situācijas. Kaut situācija uzlabojas, kultūras joma arvien vēl turpina izjust krīzes ietekmi. Taču KM turpinās risināt jautājumu par finansējuma palielinājumu 2014.gada budžetā,” sola KM.
KM pozitīvi vērtē orķestra darbību Karela Marka Šišona vadībā, orķestra sasniegumus un panākumus un vēlas pateikties orķestra mūziķiem un Šišonam, uzsvēra Senakola.
Šišons savukārt ceturtdien pauda vilšanos, ka KM līdz šim viņa paziņojumus ir ignorējusi, kā arī nav izrādījusi atzinību par orķestra augsto līmeni, kāds ir sasniegts krīzes laikā. “Ir jāatzīst, ka LNSO ir vienīgais orķestris un kultūras veidojums Latvijā, kas ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi krīzes laikā, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ ministrija neuzskata par nepieciešamu novērtēt mūsu centienus. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem, daudziem solījumiem un neskaitāmām diskusijām es nejūtu, ka būtu notikušas būtiskas izmaiņas,” sacīja Šišons.
Diriģents norādīja, ka KM atbalsta trūkuma dēļ ir zaudēts atbalsts no lielākās daļas LNSO mūziķu, kas savukārt traucē sasniegt viņa mākslinieciskos mērķus. “Pēdējā gada laikā es neesmu spējis īstenot nevienu no maniem mākslinieciskajiem mērķiem, jo sajūtu pretestību no lielākas daļas LNSO mūziķu, kuri varētu atbalstīt mani šajos jautājumos. [..] Es jūtu, ka LNSO notiek būtiska šķelšanās visos jautājumos, kas skar viņus, un es vairs nevaru viņus ietekmēt kā agrāk. Atmosfēra un vispārējā orķestra ikdienas darbība vairs nenotiek ar domu padarīt orķestri labāku un, jo vairāk nedēļu un mēnešu paiet, jo spēcīgāk es izjūtu visa orķestra situāciju, un tā vispārējais virziens vairs nav kontrolējams,” bilda diriģents, norādot, ka lielāko daļu mūziķu interesē izdzīvošana, ne mākslinieciskā kvalitāte. “Un tas ir iemesls, kas liek man saprast, ka mans laiks LNSO ir beidzies,” norāda LNSO diriģents un mākslinieciskais vadītājs.
Toties kā būtiskāko sasniegumu savas darbības laikā Šišons uzsver orķestra mākslinieciskā līmeņa uzlabošanu: “[..] Mēs pacēlām orķestra līmeni un padarījām to par vislabāko orķestri Baltijas valstīs, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, ar kādām nācās saskarties visā valstī un jo īpaši Latvijas kultūras jomā kopš 2009.gada. Kopš 2009.gada pozitīvi izmainījās arī orķestra tēls un publiskais profils, un tas atspoguļojās daudzos izpārdotos koncertos, kas sākās 2009.gadā un turpinās pašlaik. Būtībā LNSO ir kļuvis par nacionālā lepnuma simbolu, neraugoties uz dziļo krīzi, kas valdīja visapkārt, un mēs esam kā piemērs Latvijai un pasaulei, kā cīnīties ar krīzi. Tāpēc esmu ļoti lepns par to, ka atstāju LNSO daudz augstākā muzikālā un profesionālā līmenī, nekā tas bija, kad kļuvu par galveno diriģentu.”
Kaut arī līdz ar LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amata atstāšanu beigsies Šišona līgums ar LNSO, viņš ir iecerējis diriģēt 2013.gada februārī, martā un maijā Rīgā plānotos koncertus. “LNSO ziņā paliek izlemt, vai pieņemt vai noraidīt manu piedāvājumu,” preses paziņojumā norādīja Šišons.
Kā ziņots, šī gada pavasarī LNSO ar Šišonu parakstīja līgumu par sadarbības turpināšanu uz nākamajiem trīs gadiem.
