Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. marts, 2013
Drukāt

KM un nozares pārstāvji līdz maijam izstrādās kultūrpolitikas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”

foto - Letafoto - Leta

Kultūras ministrija sadarbībā ar 15 kultūras nozarēm līdz maija beigām izstrādās valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu “Radošā Latvija 2014-2020”, kas jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka ikviena no 15 kultūras nozarēm izstrādās savu stratēģiju un redzējumu nākamajiem septiņiem gadiem, kas pēc tam vienkopus tiks salikts “Radošās Latvijas dokumentā”, izstrādājot to pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) labajiem principiem.

Savu nākamo gadu stratēģiju izstrādā muzeji, bibliotēkas, arhīvi, kultūras pieminekļi, nemateriālais kultūras mantojums, kultūrizglītība, literatūra un grāmatniecība, mūzika, teātris, vizuālā māksla, filmas, arhitektūra un pirmo reizi savu stratēģiju nākamajiem septiņiem gadiem izstrādās arī kultūras digitalizācija, dejas un dizains.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un Kultūras alianses pārstāvis Juris Dambis ir pārliecināts, ka kultūras nozaru stratēģijas izstrāde, kas pēc tam tiks iekļauta dokumentā “Radošā Latvija 2014-2020”, ir labs veids, kā pašai nozarei sakārtot idejas.

“Sabiedrībai ir jāapzinās, ka Latvijas nebūs konkurētspējīga un interesanta bez kultūras. Jo vairāk kultūras un radošuma būs ikdienas dzīvē, jo lielāka būs veiksme Latvijas attīstībai,” sacīja Dambis.

Līdz šim maz runāts par dizaina nozari, lai arī tā attīstījusies jau diezgan sen. “Dizains ir tilts starp citām nozarēm, tādēļ tai ir vajadzīga sava platforma un stratēģija. Dizaina nozare ir skaidri uzņēmusi virzienu, lai turpinātu dialogu dizaina turpmākajai izmantošanai,” norādīja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociētā profesore Barbara Ābele. Viņa informēja, ka dizaina stratēģijas pamatā ir četri rīcības virzieni – izglītība, uzņēmējdarbība, inovācija un pētniecība, kā arī nozares aizsardzība.

Jaunzeme-Grende akcentēja, ka nākamajiem gadiem NAP kultūras un sabiedrības integrācijai paredzēti 235 125 000 latu. Turklāt kultūra var lūkoties uz finansējumu citu ministriju administrētajās programmās, kā arī bez valsts pamatbudžeta meklēt citus finanšu avotus. Kultūras ministre uzskata, ka pašvaldības nepietiekami iesaistās kultūras finansēšanā. Tajā pašā laikā ministre akcentē, ka pašvaldībās šī situācija ir ļoti dažāda, jo no 119 pašvaldībām ir tādas, kas sniedz 4% finansējumu, kā arī ir tādas, kas finansējumam atvēl 17%.

Jau ziņots, ka šodien Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā notika Kultūras alianses un Kultūras ministrijas rīkots forums “Veidojam kopā “Radošo Latviju””, kura galvenais uzdevums bija sākt diskusiju par valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumenta “Radošā Latvija 2014-2020” veidošanu, diskusijās izvērtējot nozaru attīstības perspektīvas, vienojoties par prioritātēm un sadarbības iespējām, uzsverot kultūras radošā potenciāla ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē.

“Radošā Latvija 2014-2020” būs kultūras nozares pamatdokuments turpmākajiem septiņiem gadiem, ietverot gan NAP iezīmētās kultūras prioritātes, gan definējot galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam.

“Radošā Latvija 2014-2020”, kas patlaban ir izstrādes un tapšanas procesā, turpmākos gadus būs valsts galvenā politikas dokumenta NAP īstenošanas instruments. To, ka topošajam dokumentam būs liela nozīme, apliecina NAP iezīmētais konkrētais pieejamais finansējums no dažādiem avotiem. Paredzēts, ka darbu pie topošā dokumenta ir jāpabeidz līdz šā gada jūlijam, kad tas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+