Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. augusts, 2013
Drukāt

KM un VNĪ vēl nepanāk konceptuālu vienošanos par muzeju pārcelšanas izmaksām un termiņiem

foto - Letafoto - Leta

Kultūras ministrija (KM), “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilī esošo muzeju pārstāvji piektdien, vērtējot muzeju krājumu pārvietošanas iespējas un to tehniskos risinājumus, vēl nepanāca konceptuālu vienošanos par muzeju pārvietošanas izmaksām un termiņiem, aģentūrai BNS pastāstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa informēja, ka, izskatot vairākas iespējas, tiks meklēts saimnieciski izdevīgākais un iespējami īsākā laikā īstenojamais risinājums, kas nodrošina kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

KM turpina konsultācijas ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem” un gaida no VNĪ Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājumu pārvietošanas iespēju un to tehnisko risinājumu variantus.

Valdība otrdien uzdeva KM aprēķināt, cik izmaksās Rīgas pils muzeju pārvietošana uz vairākām ēkām Rīgā. Izmaksas segs no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pašlaik Rīgas pilij ir uzlikts pagaidu jumts, bet līdz 19. augustam pilnībā tiks izvākti atlikušie izdedži, un turpināsies avāriju seku likvidēšana, norādīja VNĪ pārstāvji.

VNĪ arī uzsvēra, ka līdz 21. septembrim pagarināts termiņš, kad informēs, cik daudz kopējo līdzekļu bija nepieciešams seku likvidēšanai.

Rīgas pilī izvietoto muzeju vadītāji pirmdien KM sanāksmē vienojās, ka muzejiem jāpamet Rīgas pils telpas iespējami drīz, lai saglabātu kultūrvēsturiskās vērtības un eksponātus, kuri jāpārceļ uz kultūrvēsturiskajām vērtībām piemērotākām un drošākām telpām.

KM valsts sekretārs Guntis Puķītis uzsvēra, ka pagaidu telpu risinājumiem ir jābūt atbilstošiem, ievērojot muzeju specifiskās prasības, kas saistītas ar eksponātu uzglabāšanu. Ministrija kā vienu no risinājumiem ir piedāvājusi iespēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas topošās ēkas krātuvē izvietot būtisku RMM krājuma daļu, kurai tur būtu vispiemērotākie klimatiskie apstākļi, piemēram, manuskriptu un citu kultūrvēsturisko vērtību uzglabāšanai.

VNĪ pārstāvji arī informēja par telpām Brīvības ielā 32, bijušajā Vēstures un filozofijas fakultātē, kuras varētu pielāgot LNVM ekspozīciju izvietošanai. Savukārt, lai pienācīgi izvietotu muzeja krājumu daļu, tiek piedāvātas telpas Lāčplēša ielā 106/108, kur plānots pielāgot vairākus korpusus. Paredzēts, ka VNĪ veiks precīzākus aprēķinus, kas atbilst konkrētajiem piedāvātajiem telpu risinājumiem atbilstoši muzeju specifiskajām vajadzībām.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka jāturpina arī jau agrāk plānotās jaunās muzeju krātuves ēkas Rīgā, Pulka ielā, projekta īstenošana līdz 2016. gada pirmajai pusei.

Situācija Rīgas pilī pēc jūnijā notikušā postošā ugunsgrēka ir neapmierinoša; lai arī pils apsaimniekotāji un kultūras pieminekļu aizstāvji tajā vaino būvniekus, viņi pārmetumus noraida un vērš uzmanību uz apsaimniekotāju un apdrošinātāju neizdarību.

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3,2 tūkstoši kvadrātmetru. Ugunsgrēka cēloņi joprojām nav zināmi.

Rīgas pilī atrodas daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, kā arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Remonta dēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+