Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. augusts, 2015
Drukāt

KM: valdības lēmums – signāls, ka nevajag censties piesaistīt papildu finansējumu (1)

Foto: Wikimapia.orgFoto: Wikimapia.org

Valdības lēmums ir signāls, ka teātriem, operai, orķestriem nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu, pēc valdības lēmuma četras Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības neatbrīvot no dividenžu izmaksas valstij uzsvērusi kultūras ministre Dace Melbārde, aģentūra BNS uzzināja KM.

Ministru kabineta sēdē otrdien valdība atļāva piecām KM kapitālsabiedrībām paturēt valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu – 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, taču šādu vēlmi bija izteikušas deviņas KM kapitālsabiedrības.

“Pats uzstādījums, ka kultūras institūcijas tiek pielīdzinātas lielajām kapitālsabiedrībām ar daudzu miljonu eiro apgrozījumu, nav pareizs. Kultūras institūcijām ir ilgos gados uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma un mūzikas instrumentu stāvokli, un šīs iestādes būtu pelnījušas problēmas atrisināt ar nopelnītajiem līdzekļiem, jo no valsts budžeta to nav iespējams nodrošināt.
Šajā gadījumā gan nav runa tikai par valsts budžetu, bet arī par sabiedrisko labumu. Ko izglābs Leļļu teātrim neatvēlētie desmit tūkstoši eiro, par kuriem mūsu bērniem varētu iegādāties jaunus krēslus, vai Jaunā Rīgas teātra peļņa, kas ļautu iegādāties jaunu transportlīdzekli viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos? Tas principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm. Visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot peļņas daļu, būs jādara tik un tā, taču nu jau tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina,” sacījusi kultūras ministre.

Nauda valsts budžetā pēc valdības lēmuma jāiemaksā “Latvijas koncertiem”, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim (JRT).

“Latvijas Koncerti” 37 737 eiro bija plānojuši izmantot informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai. Valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis atzinis, ka valsts pārvaldes sistēma radījusi priekšnoteikumus komplicētu un operatīvu dažādu formu pārskatu, datu apkopojumu, veikto darbu arhivēšanai un uzglabāšanai, kam nepieciešamas atbilstoša līmeņa tehnoloģijas.

“Šobrīd “Latvijas koncertu” datoru parks, serveri un mūzikas ierakstu arhivēšanas sistēmas ir katastrofālā stāvoklī, un jebkurā gadījumā būs jāatrod līdzekļi to atjaunošanai. Ņemot vērā, ka valsts nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu kultūras iestāžu saturam, mūsu ieņēmumi vienmēr tikuši novirzīti jaunu māksliniecisko programmu veidošanai. Katru gadu dažādos nodokļos valsts budžetā iemaksājam gandrīz miljonu eiro. Valdības lēmums nekādā ziņā nav motivējošs, ņemot vērā to, ka labie rezultāti tiek sasniegti nevis ar valsts nodrošinātu infrastruktūru kā, piemēram, transporta, mežsaimniecības vai komunikāciju nozarēs, bet gan pateicoties cilvēku lojalitātei, talantam un profesionalitātei,” atzinis Ķirsis.

Savukārt Latvijas Leļļu teātris par 10 369 eiro bija plānojis pakāpeniski nomainīt Lielās zāles krēslus.

“Mūsu Lielās zāles skatītāju krēsli ir katastrofālā stāvoklī. Tie ir koka krēsli, kuri kalpo jau 30 gadu, un koks ir burtiski sadrupis – to vairs nevar ne saskrūvēt, ne salīmēt. Šie krēsli ir specifiski, tie domāti maziem bērniem un aprīkoti ar īpašu mehānismu, kas padara iespējamu krēslu augstuma regulēšanu. Par šiem desmit tūkstošiem bijām cerējuši nomainīt vismaz daļu krēslu, jo pilnībā tas par šādu summu nav iespējams. Būs nopietni jāpārdomā, kā dzīvot tālāk, ja turpmāk nevaram rēķināties ar šo peļņas daļu – teātra saimnieciskajai darbībai tas ir liels mīnuss,” teicis valdes priekšsēdētājs Vilnis Beķeris.

JRT par savu peļņas daļu 24 576 eiro plānoja iegādāties jaunu automašīnu, ar kuru pārvietot dekorācijas Rīgā starp vairākām JRT izrāžu norises vietām un uz viesizrādēm reģionos. Teātrim piederošais 1996.gada izlaiduma minivens “Dodge Grand Caravan” ir tehniski novecojis, bieži jāremontē, tā virsbūvi klāj korozija un vairākkārt tālākos maršrutos, piemēram, ceļā uz Ventspili automašīna ir sabojājusies, apdraudot veiksmīgu viesizrāžu norisi. Kad automašīna salūzīs pavisam, teātrim tik un tā būs jāiegādājas jauna, kā dēļ, iespējams, vajadzēs atteikties no kāda jauniestudējuma, jo īrēt auto vai iegādāties to līzingā ilgtermiņā būtu ekonomiski vēl neizdevīgāk.

“Teātrim šis ir ļoti sāpīgs lēmums, ņemot vērā, ka 70% visa finansējuma ir jānopelna pašiem. Spēlējot 438 izrādes sezonā, esam šo naudu sūri grūti nopelnījuši. Šis lēmums nestimulē censties nopelnīt vairāk,” aģentūrai BNS atzina JRT valdes priekšsēdētāja Gundega Palma.

Latvijas Nacionālā opera un balets savu peļņas daļu 113 840 eiro apmērā vēlējās ieguldīt ēkas pagalma izbūvē. Valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš savu viedokli par radušos situāciju un tālākajiem risinājumiem paudīs preses konferencē trešdien.

valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valdība atļāvusi paturēt KM kapitālsabiedrībām “Rīgas cirks”, “Liepājas Simfoniskais orķestris”, “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, “Valmieras Drāmas teātris” un “Daugavpils teātris”. “Rīgas cirks” 127 423 eiro peļņas daļu novirzīs materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un ugunsgrēka seku likvidācijai. Liepājas Simfoniskais orķestris savu peļņas daļu 23 311 eiro apmērā veltīs jaunu darba telpu iekārtošanai koncertzālē “Lielais dzintars”, pārvākšanās procesam un morāli un tehniski novecojušo mūzikas instrumentu nomaiņai. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris par 4580 eiro iegādāsies mūzikas instrumentus, Valmieras Drāmas teātris par 2398 eiro turpinās 2014.gadā sākto Lielās zāles skatuves rekonstrukciju, bet Daugavpils teātris savu peļņas daļu – 27 251 eiro – atvēlēs gaismu aparatūras iegādei.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. …uzsvērusi kultūras ministre Dagnija Grīnfelde, aģentūra BNS uzzināja KM.

    Cik gan nekompetentam ir jābūt žurnālistam, lai nezinātu, ka kultūras ministre ir Dace Melbārde!

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+