KM: Valsts kontroles ziņojums apliecina nepieciešamību mainīt VKKF finansēšanas modeli 0
Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums apliecinājis nepieciešamību pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa maiņas, atgriežoties pie VKKF finansēšanas sistēmas no iezīmētajiem nodokļiem, norāda Kultūras ministrija (KM).
KM komunikāciju speciāliste Baiba kauliņa: “VK bažas par Kultūras ministrijas (KM) un VKKF funkciju dublēšanos dotāciju piešķiršanā likumsakarīgi norāda uz to, ka valsts finansējums kultūras procesiem ir nepietiekams. Kultūras projektiem tiek piešķirts daļējs finansējums, savukārt to īstenošanai projektu īstenotāji kombinē dažādu avotu finansējums – tostarp piesaistot VKKF, KM, Eiropas Savienības fondu, pašu ieņēmumu, kā arī piesaistīto sponsoru finansiālo atbalstu. Faktiski nevienu no projektiem pašreizējos naudas līdzekļu apstākļos nav iespējams atbalstīt pilnā apmērā. Tas apliecina, ka VKKF finansēšanas modelis šobrīd nav optimāls un ir nepieciešams atgriezties pie finansēšanas sistēmas no iezīmētajiem nodokļiem.”
VKKF finansēšana no iezīmētajiem nodokļiem atbilstoši Valdības deklarācijā paredzētajam garantētu VKKF stabilitāti un neatkarību, nodrošinot līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu un ļautu KM koncentrēties uz valsts iestāžu un kapitālsabiedrību atbalstu, norāda Kauliņa.
Līdz 2004. gadam VKKF finansējums līdzīgi kā šobrīd Lietuvā un Igaunijā bija iezīmēts – atskaitījumi 3% no alkohola akcīzes nodokļa, 3% no tabakas akcīzes, kā arī apmēram 50% atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodokļa. 2009. gadā VKKF budžeta finansējums tika samazināts par 46%, bet 2010. gadā – vēl par 49%. Kopumā divu gadu laikā VKKF finansējums tika samazināts no 7,61 miljona latu (2008. gads) līdz 2,11 miljoniem latu (2010. gads).
2015. gadā VKKF valsts budžeta finansējuma apmērs joprojām ir gandrīz trīs reizes mazāks, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Tāpat Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kam VKKF finansējums nav iezīmēts no nodokļu ieņēmumiem, piebilda Kauliņa.
