Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. augusts, 2012
Drukāt

KNAB aiztur Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju

Foto - LETAFoto - LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien aizturējis kādas Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju, aģentūru BNS informēja KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs.

Kriminālprocess pret diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesā daudzus gadus tika fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.

Krimināllietas materiāli liecina, ka tiesas priekšsēdētājs, izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, ir pamudinājis vairākas personas noformēt fiktīvas darba tiesiskās attiecības, lai iegūtu iespēju rīkoties ar fiktīvi nodarbinātajām personām paredzēto atalgojumu.

Tāpat pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka atbalstu iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir sniedzis cits – kādas apgabaltiesas – tiesnesis.

Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu ir pieņēmis ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs,savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai – īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.

Drošības līdzeklis pagaidām abiem tiesnešiem nav piemērots. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundu laikā, pēc tam, ja nepieciešams viņam jāpiemēro drošības līdzeklis, no kuriem bargākais ir apcietinājums.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence aģentūrai BNS apstiprināja, ka KNAB trešdien veicis kratīšanu kāda Rīgas apgabaltiesas tiesneša darba kabinetā. KNAB kratīšanā no tiesas paņēmis datoru.

“Notikušajam nav nekāda sakara ne ar Rīgas apgabaltiesu, ne ar tiesas spriešanu,” uzsvēra Strence.

Tiesneša vārdu un dzimumu Strence, kura pati ir atvaļinājumā, nevēlējās atklāt. Strencei gan zināms, ka tiesnesis ir uzaicināts uz KNAB sniegt liecības. “No kolēģa es uzzināju, ka viņam tiek pārmesta iespējamā atbalstīšana. Es esmu saņēmusi apliecinājumu, ka tam nav nekāda sakara ne ar Rīgas apgabaltiesu, ne ar tiesneša darbu,” viņa norādīja.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka šādi nepatīkami gadījumi veicinās tiesu sistēmas attīrīšanos un līdz ar to – lielāku sabiedrības uzticību tiesu sistēmai nākotnē.

“Tas, ka kompetentās iestādes tiesu sistēmā ir atklājušas saimnieciskā darbībā negodīgus darbiniekus, nav patīkams fakts. Protams, vēl notiks izmeklēšana, kam šo darbinieku vaina jāpierāda. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka šādi nepatīkami gadījumi veicinās tiesu sistēmas attīrīšanos un līdz ar to – lielāku sabiedrības uzticību tiesu sistēmai nākotnē. Mans ideālais tiesu sistēmas modelis būtu, ka godīgu tiesu spriež tikai godīgi tiesneši – uz to mums vajadzētu tiekties,” aģentūrai BNS tieslietu ministra Jāņa Bordāna viedokli pavēstīja viņa padomnieks Jānis Tomels.

Iepriekšējā reize, kad tiesneši nonāca nepatikšanās ar Krimināllikumu, bija 2006.gadā, kad KNAB par kukuļņemšanu aizturēja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Irēnu Poļikarpovu un Beatrisi Tāleri.

Bargākais sods, ko var piemērot par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus līdz pieciem gadiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+